Ar rūpi par zemniekiem
Projekta iesniedzēja Ekonomikas ministrija un tā neatlaidīgais aizstāvētājs ekonomikas ministrs Atis Kampars, un viņa domubiedri gan Zemnieku saeimā, gan Latvijas Biogāzes asociācijā nu var kaut nedaudz justies kā uzvarētāji.
„Es esmu patiesi gandarīts, ka beidzot, pēc gandrīz divu mēnešu intensīva darba, nemitīgiem kompromisa meklējumiem un arī politiskiem cīniņiem, valdība atbalstīja mūsu piedāvāto risinājumu jautājumā par valsts atbalstu zaļās enerģijas ražošanai. Šie grozījumi ievieš samērīgu valsts atbalstu zaļās enerģijas atbalstam un dod arī iespēju visiem Latvijas zemniekiem nopietni iesaistīties zaļās enerģijas ražošanā, izmantojot biogāzi un biomasu,” pēc valdības sēdes uzsvēra A. Kampars.
Gatavojoties tam, ka valdība grozījumus MK noteikumos varētu neatbalstīt, jau pirmdien, 25. maijā, Zemnieku saeima izplatīja atbalsta paziņojumu. Tajā Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāvis SIA „Biolak Baltic” direktors Aigars Laurinovičs pauda šādu viedokli: „Likuma labojumi tika izstrādāti maksimāli ātri un dod cerību drīzumā zemniekiem uzsākt biogāzes iekārtu celtniecību. Arī atjaunojamās enerģijas ražošanas kvotu pārdale ļaus šo nodarbi darīt pieejamu maksimāli lielam interesentu skaitam. Tādējādi varēs veicināt ekonomiskās aktivitātes valstī.”
Savukārt Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsvēra: „Ceram, ka nākamā kabineta sēdē tiks pieņemts lēmums, lai zemnieki beidzot varētu uzsākt darbību pie projektu realizācijas. Tas būtu viens pasākums, kā šobrīd veicināt reģionu attīstību. Mums gan rada bažas atsevišķu valdības locekļu attieksme - vai tiešām viņus šobrīd neinteresē reģionu attīstību veicinošu pasākumu uzsākšana?”
Jā, par zemnieku iespējām saistībā ar savu tiešo darbību papildus vēl attīstīt biogāzes ražošanu, tādējādi arī sakopjot vidi un radot papildu darbavietas reģionos, šajā strīdā, kura atbalsis jau kopš 198. noteikumu pēkšņās pieņemšanas februārī pārlidojušas pat mūsu valsts robežu, oponenti gan domāja vismazāk.
Izšķērdīgie tarifi un kvotas
Stājoties spēkā MK noteikumiem Nr. 198, piemēram, vidēji par 30% tika paaugstināta mazo HES saražotās enerģijas cena. Turklāt paredzēts, ka pretēji sākotnējām nostādnēm, ka paaugstinātais tarifs mazajām HES pastāvēs tikai ierobežotu laiku, atbalsta mehānisms pieaugs ar katru gadu. „Latvenergo” tēriņi par šo enerģijas iepirkumu jau tā palielinājās no 3,64 miljoniem latu 2005. gadā līdz gandrīz 6 miljoniem latu 2008. gadā. Saskaņā ar paaugstināto tarifu tēriņi būtu attiecīgi vēl lielāki.
Obligātā iepirkuma cenas ievērojami tika paaugstinātas arī vēja elektrostacijām un biogāzes elektrostacijām. Lai tēriņus maksāšanai par šiem paaugstinātajiem tarifiem ierobežotu, tika ieviestas kvotas jeb obligātā paaugstinātā tarifa iepirkuma maksimālais apjoms.
"Mums gan rada bažas atsevišķu valdības locekļu attieksme - vai tiešām viņus šobrīd neinteresē reģionu attīstību veicinošu pasākumu uzsākšana?"
J. Lazdiņš
Skaidrs, ka tik ārkārtīgi labvēlīgi noteikumi pievilināja gribētājus kā medus lapsenes, kaut gan daļai no tām, šķiet, jau iepriekš bija zināms, kur un kad „kārums” dabūjams. Tā nu iznāca, ka vēja enerģijas un biogāzes obligātā iepirkuma kvotas faktiski visā pilnībā „izsmēla” ar pāris uzņēmējiem saistīti jaundibināti uzņēmumi, kas ar līdzīgiem nosaukumiem klonēti vienādās adresēs.
Ar gariem deguniem palika aptuveni trīs desmiti projektu iesniedzēju biogāzes ražošanai no kukurūzas un kūtsmēsliem, lielākoties zemnieki, kuri jau bija iesnieguši projektus valsts atbalstam Lauku atbalsta dienestā, kur tie bija akceptēti. Viņi sāka skaļus protestus, meklēt taisnību, un tas bija cēlonis nosacījumu pārskatīšanai un MK grozījumu izstrādāšanai.
Kādas izmaiņas gaidāmas
MK 2009. gada 24. februāra noteikumu Nr. 198 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” grozījumu pamatā ir vienkārša ideja – lai kvotas iegūtu tie, kas netaisnīgi palikuši aiz „svītras”, bet kopējā „Latvenergo” maksājamā summa nepalielinātos; samazināt paaugstinātās iepirkuma cenas no zaļās enerģijas ražotājiem, vienlaikus samazinot arī kvotas pārējiem atjaunojamās enerģijas ražošanas veidiem.
Citas izejas nebija, jo projekti enerģijas obligātajam iepirkumam no pirmajiem veiklajiem biogāzes ražošanas projektu iesniedzējiem jau iepriekšējās valdības laikā Ekonomikas ministrijā tika akceptēti. Vēja ģeneratoru enerģijas projektu apstiprināšanu vēl paspēja apturēt. Tieši tādēļ šo MK grozījumu projektu ekonomikas ministrs nodēvēja par kompromisa variantu.
Protams, ka izmaiņas nepatīk tiem, kuri jau bija sapriecājušies par lielo peļņu, tādēļ arī parādījās lielā pretestība, izmantojot jebkurus lobijus un ieganstus.
Ja pašlaik vēja elektrostacijā saražotā elektroenerģija "Latvenergo" jāiepērk par 9,15-12,93 santīmiem par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem cena būs no 6,78 līdz 9,58 santīmiem par kWh. Attiecīgi mazajās HES saražotā elektroenerģijas cena pašreizējo 11,99-15,41 santīma par kWh vietā būs 10,83-13,92 santīmi par kWh, bet biogāzes stacijās iepirkuma cena mainīsies no pašreizējiem 18,62-21,88 santīmiem par kWh uz 11,96-14,23 santīmiem par kWh. Cena, par kādu "Latvenergo" iepērk elektroenerģiju no konkrētā elektroenerģijas ražotāja, tiek noteikta pēc īpašas formulas.
"Tik ārkārtīgi labvēlīgi noteikumi pievilināja gribētājus kā medus lapsenes."
Noteikumu projekts paredz papildu kvotas obligātam elektroenerģijas iepirkumam no biogāzes saražotajai elektroenerģijai uz jau minētā cenu samazinājuma un elektroenerģijas jaudu pārdales jeb obligātā elektroenerģijas iepirkuma kvotu pārdales no citiem atjaunojamo energoresursu veidiem rēķina, radot papildu jaudas no biogāzes ražotajai elektroenerģijai 40 MW apjomā.
Noteikumu projektā paredzēts ieviest daudz stingrāku kontroles mehānismu, lai atsijātu vieglas peļņas tīkotājus un dotu iespēju ar zaļās enerģijas ražošanu nodarboties uzņēmējiem un zemniekiem, kas to ir gatavi darīt, ziņo LETA.
Obligāti iepērkamais elektroenerģijas apjoms no vēja elektrostacijām, kuru uzstādītā elektriskā jauda pārsniedz 0,25 MW, samazināts no 252 013 MWh līdz 236 760 MWh.
No biomasas elektrostaciju un elektrostaciju, kurās biomasu izmanto kopā ar fosilo kurināmo, obligāti iepērkamais elektroenerģijas apjoms samazināts no 224 733 MWh līdz 159 191 MWh, savukārt biogāzes elektrostacijām obligāti iepērkamais elektroenerģijas apjoms palielināts no 127 955 MWh līdz 515 719 MWh.
Saskaņā ar noteikumiem paredzēts, ka uzņēmējiem pēc valsts atbalsta saņemšanas sešu mēnešu laikā rakstiski jāiesniedz ministrijai bankas kredītkomitejas apstiprināts lēmums vai cita garantija par finansējuma nodrošinājumu. Uzņēmējam septiņu mēnešu laikā jāsaņem būvatļauja elektrostacijas būvniecībai un jāiesniedz ministrijai tās kopija. Elektrostacijas, kas ražos elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, būvniecība būs jāsāk 12 mēnešu laikā, un 24 mēnešu laikā jāsāk elektroenerģijas pārdošana obligātā iepirkuma ietvaros.
Ja uzņēmējs kādu no nosacījumiem nevarēs izpildīt, EM būs tiesības anulēt piešķirtās kvotas elektroenerģijas ražošanai. Visos gadījumos gan būs iespējams pagarināt kontroles termiņus, ja kavējumam būs bijuši objektīvi iemesli, ko uzņēmējs varēs pierādīt vai arī ministrija to savās pārbaudēs varēs konstatēt. Tātad arī projektu īstenošanas kontroles mehānismi būs stingrāki.
Politiskais kompromiss ar nākotnes problēmām
Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš portālam „LV.LV” sacīja, ka ar tādām grūtībām nule pieņemtie MK noteikumi īstenībā ir „politiskais kompromiss”. Jo obligātā iepirkuma cena Latvijā joprojām ir augstāka nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs, un tur neko vairs nevar darīt. „Protams, pozitīvi ir tas, ka biogāzes ražošanai kvotas ir paaugstinātas, un tagad projektus varēs īstenot tie, kuri tos jau patiešām ir sākuši, saņemot ES un valsts budžeta atbalstu, bet bankas nepiešķīra kredītus pašu līdzfinansējumam, iekams nebija zināms par obligātā iepirkuma pieejamību. A. Kārkliņš atzīst, ka no trim desmitiem projektu iesniedzēju divas trešdaļas patiešām ir „īsti zemnieki”. Atlikušajā daļā ietilpst no lauksaimnieciskās ražošanas „attāli cilvēki”, kam vairāk ir politiķu pieredze, bet kuriem labvēlīgo nosacījumu dēļ šis bizness šķitis solāmies būt gana ienesīgs. Taču, kā atzīst A. Kārkliņš, biogāzes ražošana ir ļoti cieši saistīta ar lauksaimniecību, jo tai izejvielas iegūstamas lauksaimnieciskās darbības veidā.
"Obligātā iepirkuma cena Latvijā joprojām ir augstāka nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs."
Pēc MK noteikumu apstiprināšanas ekonomikas ministrs apliecināja, ka Ekonomikas ministrija sāks darbu pie Zaļās enerģijas likumprojekta izstrādes, kurā šāda veida enerģijas ražošana būs balstīta uz brīvu konkurenci, skaidru un saprotamu procedūru un pret visiem vienādu attieksmi ražošanas pieteikumu izvērtēšanā.
A. Kārkliņš norāda, ka ar šādu nodomu īstenošanu var būt zināmas grūtības. Pašlaik ir ieviesta fiksēta obligātā iepirkuma cena, kas tiks apstiprināta projektu līgumos. Pēc tam ieviest kritērijus, kuros iepirkuma cena tiek regulēta ar koeficientiem saistībā ar modernu un efektīvu tehnoloģiju ieviešanu, vietējo izejvielu izmantošanu, racionālu siltuma izmantošanu, apkārtējās vides sakārtošanu utt. būs sarežģīti. Viņš norāda, ka tieši šāda ir ārvalstu prakse: bāzes cena ir tikai 40% no iespējamās, un pārējie 60% paaugstinājuma tiek iegūti, projektā īstenojot iepriekš minētos kritērijus. Mums šī iespēja gandrīz izpaliek, jo sākotnējā cena jau ir nesamērīgi augsta. Tādēļ, uzsver A. Kārkliņš, „likums būs jāveido ļoti skrupulozi, lai pašreizējās lietas uzlabotu”.
Vājš ir mierinājums, ka tuvākajos gados celsies gāzes un elektroenerģijas cenas un tad tā tarifa sadārdzinājuma daļa, kas patērētājam papildus jāmaksā par paaugstināto zaļās enerģijas iepirkumu (paturēsim prātā „vēja ratus” un ūdensdzirnavas), jau šķitīs niecīga.
Skaidrs ir tas, ka kārtējo reizi ir izrēķināta lielā peļņa, kuru kāds iegūs no dāsni paaugstinātām cenām (minēto kompromisa noteikumu dēļ gan mazākām nekā par visu varu tika rūpēts), bet lati, ko šādi „izvilks” no ierindas maksātāju maciņiem, šķiet nesvarīgs sīkums.
