Zemgales rajona Tukuma tiesu nama rekonstrukcija un jaunās piebūves celtniecība ir viens no trim VAS “Tiesu namu aģentūra” (TNA) pērn aizsāktajiem projektiem, un to uzticēts veikt PS “Velve un Campaign”.
Tiesas ēkai, kas būvēta 1882. gadā, tika rekonstruēta fasāde, pārplānotas un pārbūvētas iekštelpas, kā arī izbūvēta jauna kanalizācijas, ūdensapgādes, vājstrāvu, elektroapgādes un siltumtrases sistēma.
Jaunuzceltajā piebūvē ir iekārtotas vairākas tiesas sēžu zāles, kuras aprīkotas ar modernām tehnoloģijām, arī skaņas ierakstu un videokonferences iekārtām. Tiesu telpas ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Jaunajā ēkā atrodas tiesu nama kanceleja, lasītava un aizstāvības apspriežu telpa, ir izbūvētas jaunas kameras, nodrošinot ērtu apsūdzēto īslaicīgo uzturēšanos tiesas ēkā, kā arī ierīkota sadzīves telpa konvoja vajadzībām. Tāpat ir uzlabota tiesu nama vides pieejamība, izbūvējot liftu piekļuvei tiesas zālēm otrajā stāvā.
Valsts prezidents Egils Levits Tukuma tiesu nama atklāšanas pasākuma uzrunā norādīja, ka reformas tiesu jomā ir divējādas. Ir organizatoriskās reformas un procesuālās reformas.
“Organizatoriskās reformas ir jāveic visu laiku – nav tā, ka vienreiz veic reformu un ar to pietiek simts gadiem. Tas attiecas uz infrastruktūru. Tā pastāvīgi jāuzlabo un jāatjauno, arī attiecībā uz šo ēku. Darba organizācija ir pastāvīgi jāadaptē jaunām situācijām. Tiesnešu darba organizācija ir ļoti specifiska, jāņem vērā attiecīgās izmaiņas. Organizatoriskās reformas ir veicamas pastāvīgi, un nemitīgu uzmanību šīm reformām nodrošina Tieslietu ministrija kopā ar tiesām. Šajā gadījumā – ar Zemgales apgabaltiesu un pārējām šī reģiona tiesām, kā arī, protams, cilvēkiem, kuri strādās šajā namā.
Bet ir arī procesuālās reformas, kas attiecas uz tiesu. Procesuālajām reformām, atšķirībā no organizatoriskajām reformām, nav jābūt pastāvīgām, tām ir jāmēģina atrast optimālo procesu. Ja tāds reiz ir rasts, tas var darboties simts gadu. Piemēram, Francijā procesu likumi ir pieņemti 19. gadsimta vidū, Vācijā – 19. gadsimta beigās, un tie darbojas joprojām ar pavisam nelielām izmaiņām. Ja mēs atrodam pareizu taisnīgo procedūru, kādā veidā spriež tiesu, tad tas ir ilgstoši. Savukārt, ja mēs uzbūvējam šādu ēku vai organizējam tiesnešu darbu, tad ir pastāvīgi jāskatās, vai vajag kaut ko pielabot, attīstīt. Šīs ir pastāvīgās reformas,” norādīja Valsts prezidents.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka plašākas telpas un lielāks tiesu zāļu skaits ļaus Zemgales rajona tiesai efektīvāk organizēt savu darbu Tukumā, jo līdzšinējo trīs tiesas zāļu vietā jaunajā tiesu namā tagad ir piecas, turklāt telpu platība dubultojusies. Atklājot atjaunoto Tukuma tiesu namu, ministrs tiesas darbiniekiem novēlēja vēsturiskajās un jaunajās telpās godam kalpot tautai, kas ziedojusi līdzekļus tiesiskumam.
“Šajā projektā īstenojām “projektē – būvē” pieeju, kad projektēšanu un būvdarbus veic viens būvuzņēmējs. Šī pieeja, kas plaši izplatīta ASV un rietumvalstīs, ļauj nodrošināt īsāku būvniecības procesu, samazina pasūtītāja riskus un skaidri nosaka iesaistīto pušu atbildību, kā arī ļauj labāk prognozēt būvniecības procesa kopējās izmaksas. Vienlaikus šis ir jau trešais TNA pasūtītais projekts, kuru izstrādājot un īstenojot izmantota būves informācijas modelēšanas (building information modeling) jeb BIM pieeja. Vienlaikus vēlos īpaši uzteikt veiksmīgo sadarbību ar būvnieku – pilnsabierību “Velve un Campaign” –, kas veica darbus pienācīgā kvalitātē, strikti ievērojot termiņus, turklāt nodrošinot, ka tiesas darbs projekta īstenošanas laikā netika pārtraukts,” atzīmē pasūtītāja – VAS “Tiesu namu aģentūra” – valdes locekle Santa Sausiņa.
