Uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju, varētu liegt piedalīties publisko iepirkumu konkursos
Deputāti 18. janvāra plenārsēdē lēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, kas paredz slēgt iespēju uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar Krieviju vai Baltkrieviju, piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.
Grozījumu projekts paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 42. panta otro daļu ar 15. punktu, tādējādi nosakot, ka izslēgšanas iemesls no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā ir arī apstāklis, ka kandidāts pieteikuma un pretendents piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā ir bijis reģistrēts eksporta/importa ar Krieviju un Baltkrieviju uzņēmumu datubāzē.
Izslēgšanas iemesls varētu tikt attiecināts uz jebkuru personu, kurai kandidātā vai pretendentā ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka, “neraugoties uz Krievijas brutālo iebrukumu un karu Ukrainā, joprojām Latvijā ir uzņēmumi, kas sadarbojas ar agresorvalsti.”
Tāda rīcība ir uzskatāma par atbalstu Krievijas karadarbībai.
Likumprojekta anotācijā ietverta informācija par to, ka uzņēmumu, kas joprojām sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, importa un eksporta kopējie apjomi 2023. gadā bija vairāk nekā 1,8 miljardi eiro. Tādējādi tie netieši finansē Krievijas karadarbību Ukrainā.
Turklāt, kā skaidro likumprojekta iesniedzēji, grozījumi nepieciešami arī tādēļ, lai novērstu negodīgas konkurences apstākļus, jo uzņēmumi, kas nesadarbojas ar agresorvalsti, iespējams, šī iemesla dēļ cieš zaudējumus un ir spiesti konkurēt publiskajos iepirkumu konkursos ar uzņēmumiem, kuri nav atteikušies no sadarbības ar agresorvalstīm.
Likumprojekts, kas aizliegtu lauksaimniecības produktu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodeva izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.
Grozījumu projekts paredz papildināt likuma 8. pantu (Ārējās tirdzniecības režīms) ar 1.1 daļu, kas aizliegtu lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas.
Likumprojekta mērķis ir nepieļaut jebkāda veida tirdzniecību ar kara noziegumu valsti – Krievijas Federāciju. Aizliegumu rosina attiecināt arī uz Baltkrieviju, jo tā var tikt izmantota kā tranzītvalsts.
Tādējādi tikšot nodrošināta palīdzība arī Latvijas zemniekiem un uzņēmējiem, “jo Krievija aktīvi kropļo Eiropas Savienības iekšējo tirgu, dempingojot graudu cenas,” likumprojekta anotācijā uzsvēruši grozījumu iniciatori.
Anotācijā ietverti aptuveni dati par šāda lēmuma sekām, kas varētu būt mērāmi miljonos eiro, kā arī pieņēmums, ka “kopējā fiskālā ietekme var būt arī pozitīva”, jo mazinātu zaudējumus Latvijas zemniekiem.
Noteiks ierobežojumus negodprātīgiem darba devējiem, kas piesaista ārvalstu darbaspēku, pārkāpjot normatīvo aktu prasības
Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”.
Tā mērķis ir ierobežot negodprātīgus darba devējus, paredzot tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku līdz vienam gadam fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja konstatēts, ka ir pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti.
“Līdz ar to tiks samazināts negodprātīgo vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasītāju skaits, kā arī samazināta nelegālās migrācijas plūsma uz Šengenas līguma dalībvalstīm,” informē Ekonomikas ministrija.
Tiesību akta projekts ir nepieciešams arī tādēļ, lai mazinātu Latvijas reputācijas riskus un disciplinētu uzaicinātājus (darba devējus) ievērot ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītos normatīvos aktus.
Plašāk par tēmu >>
- Ekonomikas ministrija: Ar grozījumiem Imigrācijas likumā disciplinēs negodprātīgos darba devējus
Likumprojekti, lai nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei
Saeima lēmusi nodot Juridiskajai komisijai izskatīt likumprojektus “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā”.
Piedāvātās izmaiņas paredz ieviest šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu, kas nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-03-01 izpildi, kā arī nodrošinātu šķīrējtiesu regulējuma atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei.
- Satversmes tiesa: Latvijas šķīrējtiesas procesa uzraudzības regulējums ir nepilnīgs un neatbilst Satversmei
Piemēram, ar likumprojektu “Grozījumi Šķīrējtiesu likumā” tiek pārskatīts šķīrējtiesnesim izvirzāmo prasību apjoms, saglabājot prasību par iegūtu augstāko izglītību, bet atsakoties no ierobežojuma, ka tai ir jābūt juridiskajai izglītībai, un atsakoties no prasības par vismaz trīs gadu pieredzi juridiskās specialitātes amatā. Tāpat tiek svītrota prasība, ka šķīrējtiesnesi var izraudzīties tikai no pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Iesniedz likumprojektu 1991. gada barikāžu muzeja statusa noteikšanai
Saeimas lēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nodot likumprojektu “1991. gada barikāžu muzeja likums”, kas paredz ar likumu saglabāt muzeja pašreizējo statusu.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pašreizējā statusa saglabāšana ar likumu ļautu vislabāk izmantot muzeja potenciālu un iedibinātas tradīcijas.
Deputāti, kas iesnieguši likumprojektu pamato šī likuma jēgu: “Valsts amatpersonas, apmeklējot muzeju, ir izteikušās, ka muzejam no privātas iniciatīvas sava nozīmīguma dēļ ir jākļūst par institūciju ar valstisku raksturu.”
1991. gada barikāžu muzejs pastāv jau 22 gadus un tā dibinātājs ir 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība.
Likumā tiktu nostiprināts muzeja mērķis, darbība un uzdevumi, kā arī muzeja finansēšana un valsts budžeta dotācijas saņemšanas noteikumi un izlietojums.
Stingrāk regulēs un vērsīsies pret invazīvo sugu izplatību Latvijā
Deputāti lēma izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā". Ar šiem grozījumiem iecerēts regulēt invazīvo sugu – augu un dzīvnieku, tostarp Spānijas kailgliemeža – izplatības ierobežošanu.
Invazīvās sugas ir sugas, kas nav raksturīgas konkrētajai teritorijai, izplatās ļoti strauji, jo tām nav dabisko ienaidnieku, tā izkonkurējot vietējās sugas. Šīs sugas ir nopietns drauds gan bioloģiskajai daudzveidībai, gan dabiskajām ekosistēmām.
Kā skaidrots likumprojektu anotācijā, šobrīd nacionālais normatīvais regulējums par invazīvajām sugām ir noteikts tikai attiecībā uz augiem. Invazīvo augu sarakstā ir iekļauta tikai viena augu suga – Sosnovska latvānis.
Savukārt regulējums par invazīvām dzīvnieku sugām ir tikai pastarpināts, proti, šo jomu regulē tikai Ministru kabineta noteikumi Nr. 421 “Medību noteikumi”, kurā noteiktas nelimitēti medījamās Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles, jenotsuņi, dambrieži, mufloni, Sika brieži, jenoti, nutrijas, baibaki visu gadu, bet zeltainie šakāļi no 15. jūlija līdz 31. martam.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro: “Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību noteiktos Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus neielaist invazīvas svešzemju sugas valstī, izstrādāt pasākumus sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī noteikt regulējumu tām sugām, kas nav iekļautas Regulas Nr. 1143/2014 sarakstā, taču Latvijā nodara kaitējumu bioloģiskai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, Spānijas kailgliemezis, Kanādas zeltslotiņa, iekļaujot tās nacionālajā invazīvo sugu sarakstā.”
Saskaņā ar grozījumiem, iestādēm tiek noteiktas jaunas funkcijas un paplašinātas esošās. “Likumprojektos iekļauta prasība invazīvo sugu kontrolei uz robežas, par ko atbild Pārtikas un veterinārais dienests, augu tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Valsts augu aizsardzības dienests, kā arī dzīvnieku tirdzniecībai un turēšanai, par ko atbild Dabas aizsardzības pārvalde. Tāpat likumprojektos iekļauta invazīvo sugu izplatības apzināšana, ierobežošana un iznīcināšana, kā arī tiek noteikti jauni deleģējumi MK par izplatījušos sugu monitoringu, jaunienākušo sugu agrīnu atklāšanu, pārvaldības pasākumiem un atļaujām invazīvo sugu turēšanai,” informē VARAM.
|
Plašāk par tēmu >> |
Saeima galīgajā lasījumā atbalsta “Latvijas Televīzijas” un “Latvijas Radio” apvienošanu
No 2025. gada 1. janvāra, apvienojot Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, tiks izveidots vienots Latvijas Sabiedriskais medijs.
To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”.
Likumprojekts paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) īsteno visas normatīvajos aktos noteiktās darbības, kas nepieciešamas, lai reorganizētu apvienošanās (saplūšanas) ceļā VSIA “Latvijas Radio” un VSIA “Latvijas Televīzija”, nodibinātu VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” un ierakstītu to komercreģistrā no 2025. gada 1. janvāra.
Pēc 2025. gada 1. janvāra Latvijas Radio un Latvijas Televīzija galvenie redaktori turpina darbu Latvijas Sabiedriskajā medijā attiecīgi kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad SEPLP ievēlē Latvijas Sabiedriskā medija galveno redaktoru.
Kā liecina Saeimas sniegtā informācija, mediju apvienošana notiks divos posmos: vispirms plānots apvienot finanšu vadību, juridisko nodrošinājumu, lietvedību, bet līdz 2026. gadam sagatavot apvienotā medija galīgās struktūras ieviešanu. Patlaban ir uzsākts darbs pie abu mediju vienotas atalgojuma sistēmas, kas patlaban Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir atšķirīga, kā arī vēl būs jārisina jautājums par telpām, kurās atradīsies vienotais medijs.
Denonsē līgumu ar Krieviju par tiesisko palīdzību civillietās un krimināllietās
18. janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās denonsēšanu”, ar ko tiek apturēta minētā līguma darbība.
Tas paredz pārtraukt Līgumu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās, kas ticis parakstīts 1993. gada 3. februārī.
Denonsētais līgums paredzēja, ka tiesiskā palīdzība ietver procesuālo darbību izpildi, kuras paredzētas līgumslēdzējas puses, kurai adresēts pieprasījums, likumdošanā, tai skaitā pušu, cietušo, apsūdzēto, tiesājamo, liecinieku, ekspertu nopratināšanu, ekspertīžu izdarīšanu, apskati, lietisko pierādījumu nodošanu, kriminālvajāšanas ierosināšanu un to personu, kas izdarījušas noziegumu, izdošanu, tiesas spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās, dokumentu izsniegšanu un pārsūtīšanu, ziņu sniegšanu pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma par personu sodāmību.
Līgums ticis piemērots bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, piemēram, nosakot kārtību sprieduma atzīšanai uzturlīdzekļu piedziņas lietās.
Kā anotācijā norāda likumprojekta autori, šobrīd gan Eiropas Savienība, gan Latvija, gan virkne citu starptautisku organizāciju un demokrātisku valstu ir atzinušas Krievijas Federāciju par terorismu atbaltošu valsti. Latvijas Republikas Ģenerālprokurora ziņojumā par 2022. gadu minēts, ka ir bijuši gadījumi, kad Latvija ir atteikusi Krievijai vairāku personu izdošanu, jo lūgumos saskatīta politiska motivācija.
Līdz ar Krievijas uzsākto militāro iebrukumu Ukrainā ir samazinājusies sadarbība ar Krievijas iestādēm.
Vienkāršos energoapgādes inženiertīklu izbūves saskaņošanu, noteiktos gadījumos to aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu
Lai atvieglotu augstsprieguma ārējo inženiertīklu ierīkošanu, iecerēts vienkāršot to pārbūves saskaņošanu ar skarto zemju īpašniekiem, paredz Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Tā mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, esošā regulējuma ietvaros energoapgādes komersantiem ir ļoti apgrūtināti vai pat neiespējami īstenot visai sabiedrībai, tai skaitā tautsaimniecības turpmākai attīstībai, nepieciešamo esošo energoapgādes ārējo inženiertīklu attīstību. Jauna inženiertīkla ierīkošana (būvniecība) ir saskaņojama ar visiem zemju, kurās tiktu veikta inženiertīkla būvniecība, īpašniekiem, kā arī zemes īpašniekiem, kuru īpašumu skar inženiertīkla aizsargjosla.
Likumprojekta autori norāda, ka praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres realizāciju un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus.
Likumprojekts paredz gadījumus, kad komersanta pienākums būs tikai informēt zemes īpašnieku, bet saskaņošana vairs nebūs nepieciešama. Proti, tiek papildināta 19. panta 1.1 daļa ar 3.3 punktu, kas nosaka, ka energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, ja “energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā nojaucamam šā energoapgādes komersanta objektam vai izmantojot esošo energoapgādes komersanta objektu, kurš tiks daļēji nojaukts un kura attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem augstsprieguma tīklu gaisvadu līnijām vai augstsprieguma tīklu kabeļu līnijām, kas zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, vai ne vairāk kā par 2 metriem citām augstsprieguma tīklu kabeļu līnijām.”
Konceptuāli atbalsta hipotekāro kredītu pārkreditēšanas procesa vienkāršošanu
Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” un grozījumus vairākos citos likumos.
Likumprojektu pakete izstrādāta, lai mazinātu šķēršļus un atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekāros kredītus), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Iecerēts, ka tādējādi tiks veicināta kredītiestāžu piedāvāto risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem attīstība un mazinātos augstās hipotekāro kredītu procentu likmes.
Grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar jaunu 8.4 pantu – “Hipotekārā pārkreditēšana”. Tajā plānots noteikt, ka patērētājam, veicot hipotekārā kredīta pārkreditēšanu, ir tiesības uz vienkāršotu un standartizētu procesu. Savukārt iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums sadarboties un nekavēt hipotekārās pārkreditēšanas procesu, ja iegūstošā kredīta devēja piešķirtais hipotekārais kredīts sedz patērētāja atlikušās attiecīgā hipotekārā kredīta saistības pret iepriekšējo kredīta devēju. Likumā plānots arī noteikt, ka pārkreditēšanas gadījumā kredīta ņēmējs var turpināt izmantot “Attīstības finanšu institūcijas Altum” sniegto garantiju vai atbalsta programmas “Balsts” subsīdiju.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka iepriekšējais kredīta devējs par hipotekāro pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, pat ja hipotekārās kreditēšanas līgumā vai ķīlas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Savukārt maksa par jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1 % no jaunā hipotekārā kredīta summas.
Ministru kabinetam būs jāizstrādā hipotekārās pārkreditēšanas kārtības noteikumi.
Cita starpā ar likumprojektu plānots atcelt reklāmas ierobežojumu hipotekārajiem kredītiem.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos likumprojektus. “Kredītiestāžu likuma grozījumi” paredz iespēju kredīta devējam sniegt neizpaužamās ziņas citam kredīta devējam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai. Šī informācija nepieciešama, lai izteiktu savu piedāvājumu patērētājam.
Savukārt likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” paredz hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā iespēju izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu. Grozījumi nepieciešami, lai nerastos papildu izmaksas.
Saeimā tiek skatīts arī saistītaiss likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, kas vēl nav atbalstīts pirmajā lasījumā. Tas paredz iespēju arī kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram par piekrišanu hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanai vai cesijas nostiprināšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.
|
|
Otrajā lasījumā atbalsta mantojuma tiesību reformu
18. janvārī otrajā lasījumā atbalstīti likumprojekti – “Grozījumi Civillikumā” un “Grozījumi Notariāta likumā”. Ar tiem plānots īstenot mantojuma tiesību reformu, padarot regulējumu mūsdienīgāku.
Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, ierobežot mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, kā arī pilnveidot mantojuma aizgādnības regulējumu.
|
Plašāk par tēmu >> |
