Saeimā: Rosina pastiprināt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

Rosina pastiprināt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

Saeima 11. janvārī Juridiskajai komisijai nodeva un pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuriem  iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

Grozījumi izstrādāti, balstoties uz 29 905 cilvēku iesniegumu Saeimā, kas parakstīts portālā manabalss.lv, aicinot pastiprināt kriminālatbildību par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu, izslēdzot iespēju piemērot alternatīvos soda veidus brīvības atņemšanas soda vietā (likumdošanas iniciatīva “Reālu cietumsodu dzīvnieku spīdzinātājiem un slepkavām“).

Šobrīd Krimināllikums pieļauj, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem var piemērot naudas sodu vai sabiedrisko darbu. 

Likumprojekts paredz izslēgt no Krimināllikuma 230. panta pirmās daļas vārdus “gājis bojā”, bet to pārcelt uz panta otro daļu, kas paredz bargāku sodu, vienlaikus izslēdzot no sankciju uzskaitījuma alternatīvos sodus – sabiedrisko darbu un naudas sodu.

Stājoties spēkā grozījumiem, Krimināllikuma 230. panta otrā daļa paredzētu, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātās tas sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja ar to radīts būtisks kaitējums, vai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. 

Likumprojekts paredz Krimināllikuma 230. pantu papildināt ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka par Krimināllikuma 230. panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas publiskā vietā vai nepilngadīgā klātbūtnē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu sugu dzīvnieku turēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Sūdzības par bāriņtiesu varēs iesniegt pašvaldības ētikas komisijai

Deputāti 11.janvārī lēma Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nodot un pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījums Bāriņtiesu likumā”.

Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka sūdzība par bāriņtiesas darbinieka ētikas pārkāpumu visos gadījumos iesniedzama attiecīgās pašvaldības ētikas komisijai, kura, izskatot sūdzību, pieaicina Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvi ar padomdevēja tiesībām.

Patlaban Bāriņtiesu likums paredz, ka bāriņtiesu darbiniekiem jāievēro vispārēji ētikas principi un uzvedības standarti, kurus izstrādā Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, taču likums neparedz visās pašvaldībās vienotu sūdzību iesniegšanas un ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību. 

No 2025. gada aizliedz smēķēt un iegādāties tabakas izstrādājumus personām līdz 20 gadu vecumam. Paredzēti arī sodi

Smēķēt, iegādāties tabakas izstrādājumus, kā arī tos pārdot būs aizliegts personām līdz 20 gadu vecumam. Minētie ierobežojumi attieksies arī uz tabakas aizstājējproduktiem, augu smēķēšanas produktiem, elektroniskās smēķēšanas ierīcēm un uzpildes tvertnēm. 

To paredz vēl no 13. Saeimas pārņemtais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, ko galīgajā lasījumā Saeima pieņēma 11. janvārī.

Aizliegums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.

Līdz šim minētie produkti bija pieejami personām no 18 gadu vecuma.  

Par tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu pārdošanu personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem, piemēros naudas sodu pārdevējam no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 7100 eiro. 

Līdz šim par šo produktu pārdošanu 18 gadus nesasniegušām personām pārdevējam varēja piemērot sodu no 280 līdz 350 eiro, bet juridiskajai personai – no 700 līdz 1400 eiro.

Savukārt personām, kas jaunākas par 20 gadiem, par smēķēšanu, bezdūmu tabakas izstrādājumu vai tabakas aizstājējproduktu lietošanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 15 eiro. Tāds pats sods paredzēts arī par šo produktu iegādāšanos vai glabāšanu.

Ar likuma grozījumiem arī aizliegts laist tirgū elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus, izņemot tādus, kas rada tabakas smaržu vai garšu. 

Arī šie ierobežojumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Vienlaikus noteikts ierobežojums ražot un laist tirgū tabakas izstrādājumus un citus smēķēšanas produktus, kas vizuāli atgādina saldumus, uzkodas, kā arī rotaļlietas.

Ar grozījumiem likumā nostiprinātas arī prasības, kādām jāatbilst tabakas aizstājējproduktiem, lai tos varētu laist tirgū, tostarp prasības sastāvam, iepakojuma noformējuma nosacījumi un informācija, kas produktiem jāpievieno.

Maskavas nams tiks pārņemts valsts īpašumā

Lai garantētu Latvijas drošību, tostarp nepieļautu un savlaicīgi novērstu demokrātiskas valsts apdraudējumu, Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” par t. s. Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. 

Likuma projekta autore ir Saeimas Nacionālās drošības komisija, kura norāda, – Valsts drošības dienesta sniegtā informācija liecina, ka tā sauktais Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas Federācijas īstenotiem un pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma – ēkas “Maskavas nams” Marijas ielā 7, Rīgā īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS “Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams”, kopš 2020. gada 10. marta – ārvalsts komersanta pārstāvniecība “Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs”“.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs – Sergejs Sobjaņins.

Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

S. Sobjaņins un V. Putins kopš 2022. gada 25. februāra ir iekļauti OFAC un ES sankciju sarakstos.

Likums nosaka Maskavas nama Rīgā pārņemšanas procedūras kārtību.

Ministru kabinetam līdz 2024. gada 31. martam ir jāsagatavo ziņojums Saeimai par turpmāko rīcību ar īpašumu.

Pašvaldību vadošajām amatpersonām būs prasība saņemt pielaidi valsts noslēpumam

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz pirmajā lasījumā atbalstītie likumprojekti “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi Pašvaldību likumā”. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Savukārt izpilddirektoriem un viņu vietniekiem atļauja būtu jāsaņem līdz 2024. gada beigām.

“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība,” šādi izmaiņu nepieciešamību likumā pamatojis Valsts prezidents vēstulē Saeimai.

Pirmajā lasījumā atbalsta ieceri pabeigt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesu

Saeima 11. janvārī konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus darbībām privatizācijas procesa pabeigšanai.

Jaunā likumā paredzēts noteikt terminētu ierobežojumu (seši mēneši pēc likumprojekta spēkā stāšanās), līdz kuram var tik nodoti privatizācijai jauni objekti – dzīvojamās mājas, to domājamās daļas vai dzīvokļa īpašumi.

Savukārt privatizācijai nenodotie objekti, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošie neizīrētie dzīvokļi vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas, dzīvojamā mājā neiznomātās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

Likumā noteiks:

• termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas;
• termiņu, līdz kuram tiek pieņemts lēmums par privatizējamās valsts un pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
• kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;
• kārtību, kādā privatizētie dzīvokļu īpašumi tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un privatizēto objektu īpašnieku īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā;
• pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtību;
• pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.

Saeimā konceptuāli atbalstīti arī saistītie likumprojekti:

• Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā“
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”“
• Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā“
• Likumprojekts “Par privatizācijas sertifikātiem”

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma normas ietvers arī likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””, ar ko tiek pārņemtas Covid-19 pandēmijas laika pagaidu regulējums attiecībā uz maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieku aizsardzību.

2024. gada 1. janvārī spēku zaudēja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums. Tā 18.¹ pants paredzēja pagarināt periodu, kura laikā darbinieki ir tiesīgi saņemt naudas līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda, jo likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā bija paredzēts aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un darbinieki nespēja realizēt savas kreditoru tiesības.

Lai nodrošinātu maksātnespējīgo darba devēju darbinieku interešu aizsardzību, ir būtiski nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 18.¹ panta piemērošanu arī turpmāk un tā tiks ieviesta likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”.

Likuma Pārejas noteikumos paredzēts noteikts, ka Maksātnespējas kontroles dienests, izskatot iesniegumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un konstatējot, ka šā likuma 5. panta pirmajā un 2.¹ daļā noteiktais 12 mēnešu periods pilnībā vai daļēji sakrīt ar likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid19 izplatību” un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikto aizlieguma periodu kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, lemj par noteiktā 12 mēnešu perioda pagarināšanu par attiecīgo aizlieguma periodu. Periods naudas līdzekļu piešķiršanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem nepārsniedz 12 mēnešus pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas.

Konceptuāli atbalsta ieceri atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas

Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā“, ar kuriem iecerēts atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību.

Pašlaik probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu. Ar likuma grozījumiem iecerēts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk varēs piemērot arī pilngadīgajām personām par jebkuru noziedzīgo nodarījumu, izņemot sevišķi smagu noziegumu.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ar grozījumiem plānots reformētu arī tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem. Likumprojekts cita starpā arī precizē terorisma definīciju.

Soda reģistrā neuzglabās datus par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, kā arī attaisnotu personu

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Sodu reģistra likumā“.

Likumprojekts paredz precizēt Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu, kurā uzskaitītas personas, par kurām Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek glabātas ziņas. Proti, ar grozījumiem tiktu noteikts, ka arhīvā vairs netiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, kā arī attaisnotu personu. Tā vietā likuma 23. panta 1. punkts tiks papildināts, nosakot, ka arhīvā tiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

Grozījumu nepieciešamība pamatota ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2022. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. 2022-09-01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”.

Šajā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka, lai gan personu datu uzglabāšana šādām vajadzībām ir vērsta, pirmkārt, uz sabiedrības drošības nodrošināšanu (jo lietu var atjaunot, parādoties jauniem apstākļiem, vai arī pati persona var prasīt nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu), tomēr šo mērķi var sasniegt ar personu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.