Saeimā: Atvieglos hipotekāro kredītu pārkreditēšanas iespējas

Lai veicinātu konkurenci hipotekāro kredītu jomā, mazinās šķēršļus pārkreditēšanai

21. decembrī Saeima lēma izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodot likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu šķēršļus un atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt tādus kredītus, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku (hipotekāros kredītus), tādējādi veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā. Iecerēts, ka tādējādi tiks veicināta kredītiestāžu piedāvāto risinājumu hipotekāro kredītu ņēmējiem attīstība un mazinātos augstās hipotekāro kredītu procentu likmes. 

Grozījumi paredz papildināt Patērētāju tiesību aizsardzības likumu ar jaunu 8.⁴ pantu – “Hipotekārā pārkreditēšana”. Tajā plānots noteikt, ka patērētājam, veicot hipotekārā kredīta pārkreditēšanu, ir tiesības uz vienkāršotu un standartizētu procesu. Savukārt iepriekšējam kredīta devējam ir pienākums sadarboties un nekavēt hipotekārās pārkreditēšanas procesu, ja iegūstošā kredīta devēja piešķirtais hipotekārais kredīts sedz patērētāja atlikušās attiecīgā hipotekārā kredīta saistības pret iepriekšējo kredīta devēju. Likumā plānots arī noteikt, ka pārkreditēšanas gadījumā kredīta ņēmējs var turpināt izmantot “Attīstības finanšu institūcijas Altum” sniegto garantiju vai atbalsta programmas “Balsts” subsīdiju.

Likumprojekts arī paredz noteikt, ka iepriekšējais kredīta devējs par hipotekāro pārkreditēšanu nav tiesīgs piemērot maksu, pat ja hipotekārās kreditēšanas līgumā vai ķīlas līgumā tāda noteikta, kā arī nav tiesīgs prasīt patērētājam kompensēt jebkādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar hipotekāro pārkreditēšanu, izņemot fiksētas aizņēmuma likmes gadījumā, kad iepriekšējais kredīta devējs ir tiesīgs saņemt godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām, kas tieši saistītas ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. Savukārt maksa par jaunā hipotekārās kreditēšanas līguma noformēšanu vai kredīta izsniegšanu nevarēs būt augstāka par 1 % no jaunā hipotekārā kredīta summas.

Ministru kabinetam būs jāizstrādā hipotekārās pārkreditēšanas kārtības noteikumi.

Cita starpā ar likumprojektu plānots atcelt reklāmas ierobežojumu hipotekārajiem kredītiem.

Saeimā vienlaikus sāk skatīt saistītos likumprojektus. Viens no tiem – “Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā” – paredz hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā iespēju izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.

Likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” mērķis ir paredzēt iespēju kredītiestādei sniegt neizpaužamās ziņas citai kredītiestādei vai kredīta devējam, kas Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē ir tiesīgi izsniegt kredītus patērētājam, ja šīs ziņas nepieciešamas hipotekārai pārkreditēšanai.

Visbedzot Juridiskajai komisijai nodots saistītais likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”.  Tā mērķis ir paredzēt iespēju arī kapitālsabiedrībai, kura saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, iesniegt paziņojumu zvērinātam notāram par piekrišanu hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu grozīšanai vai cesijas nostiprināšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē izveidotā datu sniegšanas kanālā.

Plašāk par tēmu >>

• Ekonomikas ministrija: Valdība atbalsta likumprojektu pakotni hipotekārās pārkreditēšanas vienkāršošanai

Vienkāršos energoapgādes inženiertīklu izbūves saskaņošanu, noteiktos gadījumos to aizstājot ar zemes īpašnieka informēšanu

Deputāti 21. decembra plenārsēdē lēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodot likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”.

Tā mērķis ir vienkāršot inženiertīkla izbūves saskaņošanas kārtību ar skarto zemju īpašniekiem gadījumā, kad energoapgādes komersants pilnībā vai daļēji nojauc elektroapgādes ārējo inženiertīklu un tam blakus ierīko līdzvērtīgu inženiertīklu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, esošā regulējuma ietvaros energoapgādes komersantiem ir ļoti apgrūtināti vai pat neiespējami īstenot visai sabiedrībai, tai skaitā tautsaimniecības turpmākai attīstībai, nepieciešamo esošo energoapgādes ārējo inženiertīklu attīstību. Jauna inženiertīkla ierīkošana (būvniecība) ir saskaņojama ar visiem zemju, kurās tiktu veikta inženiertīkla būvniecība, īpašniekiem, kā arī zemes īpašniekiem, kuru īpašumu skar inženiertīkla aizsargjosla. 

Likumprojekta autori norāda, ka praksē zemju īpašnieki izvirza nesamērīgus saskaņošanas nosacījumus, kas sadārdzina būvniecības ieceres realizāciju un elektroenerģijas pārvades un sadales tarifus.

Likumprojekts paredz gadījumus, kad komersanta pienākums būs tikai informēt zemes īpašnieku, bet saskaņošana vairs nebūs nepieciešama. Proti, tiek papildināta 19. panta 1.¹ daļa ar 3.³ punktu, kas nosaka, ka energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, ja “energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots blakus pilnībā nojaucamam šā energoapgādes komersanta objektam vai izmantojot esošo energoapgādes komersanta objektu, kurš tiks daļēji nojaukts un kura attiecīgās aizsargjoslas aizņemtās platības novietojums pēc jaunā objekta ierīkošanas attiecībā pret līdzšinējo aizsargjoslas ārējo malu mainīsies ne vairāk kā par 20 procentiem augstsprieguma tīklu gaisvadu līnijām vai augstsprieguma tīklu kabeļu līnijām, kas zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, vai ne vairāk kā par 2 metriem citām augstsprieguma tīklu kabeļu līnijām.”

Pilnveidos Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu atbilstoši izmaiņām ES regulējumā un pastāvošajai piemērošanas praksei

Saeima lēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”.

Likumprojektā ir ietverti ļoti plaši grozījumi, ar kuriem tiek precizēti likumā lietotie termini atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, Latvijas Bankas likumam, pastāvošajai piemērošanas praksei un latviešu valodas gramatikai.

Likumā lietotie termini un atsauces ne visos gadījumos, ieviešot direktīvas vai atsaucoties uz konkrētām regulām, ir precīzi minētas vai arī to piemērošanas prakse un tulkojums, attīstoties Eiropas Savienības tiesību aktiem (tiek izdoti jauni tiesību akti, ar ko groza iepriekšējo tiesību aktu), ir mainījies, kas var radīt piemērošanas problēmas, teikts likumprojekta anotācijā. Piemēram, pārskatot termina “maksātnespēja” un termina “finanšu grūtības” lietošanu, secināms, ka minētie termini ne vienmēr likumā tiek konsekventi lietoti. Piemēram, likumā lietotais termins “ārkārtas likviditātes palīdzība” tiks aizstāts ar terminu – “ārkārtas likviditātes aizdevums” utt.

Lai īstenotu pāreju no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanu skolās uz ES oficiālo valodu apguvi, skolotāju trūkuma dēļ plāno ļaut skolām slēgt savstarpējus līgumus

Deputāti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai 21. decembrī nodeva likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Tas dotu tiesības izglītības iestādēm slēgt savstarpējus līgumus par otrās svešvalodas  mācību priekšmeta apguvi.

Likumprojekts paredz papildināt Izglītības likuma 36. pantu ar jaunu 2.¹ daļu, nosakot, ka izglītības iestādes ir tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par otrās svešvalodas mācību priekšmeta – Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālās valodas apguve, vai tā daļas īstenošanu pamatizglītības programmas ietvaros. Grozījumi paredz, ka izglītības iestādes var savstarpēji veinoties par mācību priekšmeta īstenošanas veidu, piemēram, daļēji vai pilnā apjomā attālināti, un programmu, sasniegumu vērtēšanas un iegūto vērtējumu paziņošanas kārtību un citiem jautājumiem.

Anotācijā norādīts, ka pamatizglītībā ir paredzēts uzsākt pakāpenisku pāreju uz otro svešvalodu kādā no ES valstu valodām, nodrošinot, ka ar 2026./2027. mācību gadu krievu valoda kā otrā svešvaloda piedāvāta netiks.

Anotācijā sniegtā informācija liecina, ka pakāpeniska pārejas īstenošana tiks uzsākta ar 2026./2027. mācību gadu 4. klasē, 2027./2028. mācību gadā – 4. un 5. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 4., 5. un 6. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 4., 5., 6. un 7. klasē, 2030./2031. mācību gadā – 4.5 5., 6., 7. un 8. klasē, 2031./2032. mācību gadā – 4., 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.

Likumprojekts paredz skolēnu, kuri to vēlas, tiesības pabeigt uzsāktā mācību priekšmeta “Svešvaloda 2” apguvi krievu valodā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šāds risinājums būtiski atvieglos situāciju ar pagaidu pedagogu trūkumu, dos iespējas izglītojamajiem apgūt sev tīkamu ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu, nodrošinātu finanšu resursu efektīvu izlietošanu.

Pieņem likumu, kas ierēdņiem nosaka pienākumu būt lojāliem pret valsti

Valsts iestāžu darbiniekiem ir pienākums būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. To noteic Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā”. Ja šis pienākums nebūs ievērots, nelojālus darbiniekus varēs atbrīvot no darba. 

Noteikts, ka nodarbinātības vai dienesta attiecības varēs izbeigt, ja valsts pārvaldē nodarbinātais būs paudis publisku viedokli vai veicis citas darbības, kas nepārprotami liecina, ka viņš/-a nav lojāls Latvijai un tās Satversmei un turpmāk viņa darbs attiecīgajā institūcijā var būtiski apdraudēt šīs institūcijas darbību vai valsts intereses. 

Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu “Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”.

Likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka lojalitātes prasība jau līdz šim bijusi ietverta vairākos likumos, piemēram, Izglītības likumā, Valsts civildienesta likumā, Valsts kontroles likumā, Ieroču aprites likumā, Valsts robežsardzes likumā. Tomēr attiecībā uz valsts pārvaldi kopumā vispārēja regulējuma, kas noteiktu, ka ikvienai tajā nodarbinātai personai ir pienākums būt lojālai Latvijas Repubikai un tās Satversmei, līdz šim nebija.

Grozījumi mājas dzīvnieku aizsardzībai: stingrāki noteikumi tirdzniecībai, pavairošanai, aizliegums turēt suni pie ķēdes

Saeima 21. decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz uzlabot dzīvnieku labturības līmeni to turēšanā, pavairošanā un atsavināšanā. Likumprojekts izstrādāts ar mērķi veicināt dzīvnieku aizsardzību, novērst nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu un atsavināšanu, kā arī samazināt klaiņojošo un patversmēs nonākušo dzīvnieku skaitu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Jānis Grasbergs Saeimas sēdē vērsa uzmanību vēl vienam būtiskam likumprojekta mērķim – aizsargāt potenciālos dzīvnieku pircējus un mazināt ēnu ekonomiku dzīvnieku tirdzniecības jomā.

Īsumā, ko paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītās izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā:

• Precizē un papildina aizliegto dzīvnieku, kurus aizliegts iegādāties, pārdot un turēt nebrīvē, sarakstu

Jaunā redakcijā plānots izteikt likuma 3.¹ pantu un paplašināt savvaļas dzīvnieku, kurus aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā, sarakstu, tajā iekļaujot: primātu kārtas dzīvniekus; plēsēju kārtas dzīvniekus; ziloņu dzimtas dzīvniekus; degunradžu dzimtas dzīvniekus; žirafu dzimtas dzīvniekus; vaļu un nīlzirgu apakškārtas dzīvniekus; krokodilu kārtas dzīvniekus; indīgus dzīvniekus; invazīvu sugu dzīvniekus. Aizliegumu plānots attiecināt arī uz dzīvnieku hibrīdiem.

Iecerēts aizliegt barot dzīvniekus ar siltasiņu dzīvniekiem, nosakot kā izņēmumu zooloģiskos dārzus un gadījumus, kad tiek baroti čūskas apakškārtas dzīvnieki.

• Aizliegums turēt suni piesietu

Ar grozījumiem iecerēts papildināt likumu ar jaunu 17.² pantu, lai aizliegtu turēt suni piesietu, izņemot mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomu regulējošos normatīvajos aktos minētus gadījumus. “Tie būs atsevišķi gadījumi, lai nebūtu pārpratumi situācijās, kad saimnieks uz brīdi atstās suni piesietu, piemēram, pie veikala ieejas. Norma aizliegs turēt dzīvnieku visu mūžu pie ķedes,” Saeimas sēdē paskaidroja deputāts J. Grasbergs.

Tā tiks attiecināta uz suņiem, kas dzimuši pēc 2023. gada 31. augusta.

• Pašvaldību kompetence dzīvnieku labturības jomā

Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka pašvaldības uzrauga un kontrolē Dzīvnieku aizsardzības likuma prasību ievērošanu attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā. Saistībā ar to plānots noteikt pašvaldībai tiesības izdot administratīvu aktu, kurā noteikts pienākums noteiktā veidā un termiņā novērst pārkāpumu dzīvnieku labturības jomā.

Pašvaldībām būs jānosaka, kur publiskās vietās un kurā laikā atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, lai neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

• Izglītības prasības mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem

Lai uzlabotu mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību, šim mērķim paredzētā likuma III nodaļa tiek papildināta ar 18.² pantu, kas ievieš papildu prasības mājas (istabas) dzīvnieku audzētājiem – suņa vai kaķa īpašniekiem vai turētājiem, kuri audzē un pavairo dzīvniekus, gūstot vai negūstot no tā peļņu. To vidū – pienākums reģistrēties mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, saņemt apmācības un attiecīgu apliecinājumu mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.

Ministru kabinetam būs jānosaka prasības personām, kuras būs tiesīgas apmācīt mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos, izglītības prasības personām, kuras tiks atbrīvotas no pienākuma apgūt speciālu apmācību, apmācības programmas saturu un apjomu, periodiskumu un pārbaudījuma norises kārtību, prasības apmācīto personu uzkaitei.

• Papildu noteikumi mājas dzīvnieku pārdošanai un pārdošanas sludinājumiem

Patlaban normatīvajos aktos nav paredzēts regulējums attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu, proti, pārdošanu.

Dzīvnieku aizsardzības likumu paredzēts papildināt ar 18.³ pantu, kas deleģē Ministru kabinetu izdot noteikumus prasībām: minimālajam vecumam, kādā mājas (istabas) dzīvnieku var atsavināt; atsavināmā dzīvnieka fizioloģijai un veselības stāvoklim; informācijai, kas jānorāda sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai; dokumentiem, ar kuriem mājas (istabas) dzīvnieku atsavina, to nododot nākamajam īpašniekam. Likumā paredzēts noteikt dzīvnieka īpašnieka pienākumu sniegts nākamajam īpašniekam rakstveida informāciju par par dzīvnieka vecumu, sugu un šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju, uzvedības un turēšanas īpatnībām.

Likumā plānots noteikt Pārtikas un veterinārā dienesta kompetenci uzraudzīt un kontrolēt arī sludinājumus par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu.

Grozījumu projekts paredz noteikt prasības arī specializētajām tirdzniecības vietām un to darbiniekiem.

• Citas izmaiņas

Likumā paredzēts noteikt, ka pašvaldība turpmāk var slēgt līgumu par izķerto un atsavināto mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu un aprūpi, kā arī bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi ar Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētu dzīvnieku patversmi.

Otrajā lasījumā netika atbalstīts priekšlikums papildināt likumu ar prasībām t. s. pagaidu mājām klaiņojošiem vai nelaimē nonākušiem dzīvniekiem (juridiskām personām, kuras sistemātisiki organizē klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku aprūpi, izmitināšanu uz laiku pagaidu turēšanās vietās).

Vienlaikus, kā noprotams no atbildīgās komisijas vadītājas paustā, likumprojekts uz trešo lasījumu vēl varētu tikt būtiski pilnveidots.

“Šobrīd dzīvnieku audzētājiem un pavairotājiem, atšķirībā no patversmēm un dzīvnieku viesnīcām, nav noteiktas konkrētas prasības dzīvnieku labturībai,” pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

 “Komisija turpinās strādāt ar likumprojektu, to pilnveidot. Lūkosim, lai trešā lasījuma redakcijā tas būtu kvalitatīvs, taču nebūtu pārlieku detalizēts un neradītu nesamērīgu birokrātisku slogu nozarei," sacīja S. Ābrama.

• Saeima: Iecerēts uzlabot mājdzīvnieku labturību, kā arī novērst nekontrolētu pavairošanu un pārdošanu

Atbalsta likumprojektu par Maskavas nama pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā

Lai garantētu Latvijas drošību, tostarp nepieļautu un savlaicīgi novērstu demokrātiskas valsts apdraudējumu, Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” par t. s. Maskavas nama Rīgā pārņemšanu Latvijas valsts īpašumā. Saeima šim likumprojektam noteica steidzamību. 

Likuma projekta autore ir Saeimas Nacionālās drošības komisija, kura norāda, – Valsts drošības dienesta sniegtā informācija liecina, ka tā sauktais Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas Federācijas īstenotiem un pret Latvijas Republikas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem. 

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka nekustamā īpašuma – ēkas “Maskavas nams” Marijas ielā 7, Rīgā īpašuma tiesības nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS “Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams”, kopš 2020. gada 10. marta – ārvalsts komersanta pārstāvniecība “Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums “Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs””.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs – Sergejs Sobjaņins.

Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

S. Sobjaņins un V. Putins kopš 2022. gada 25. februāra ir iekļauti OFAC un ES sankciju sarakstos.

Likumprojekts paredz, ka Maskavas nams Rīgā tiek pārņemts Latvija valsts īpašumā, kā arī nosaka pārņemšanas procedūras kārtību. Piemēram, likumprojekta sešos pantos noteikts, ka pēc šā likuma spēkā stāšanās Satiksmes ministrija nekustamo īpašumu nekavējoties ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Personām, kurām piederoša kustama manta atrodas Maskavas namā, ir pienākums septiņu dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās atbrīvot attiecīgās telpas no tām piederošās mantas.

Līdz brīdim, kad Satiksmes ministrija pārņēmusi nekustamo īpašumu savā valdījumā, Valsts policija nodrošina tā apsardzību.

“Saeima ir nelokāmi atzinusi Krievijas pilna mēroga karadarbību Ukrainā par genocīdu pret ukraiņu tautu un Krievijas veikto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem – par terorismu. Maskavas namam kā Krievijas agresīvās ārpolitikas un propagandas instrumentam nav vietas mūsu galvaspilsētas centrā. Ar šo likumu mēs ne vien likvidēsim atbalsta punktu dažādiem Krievijas īstenotiem pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, bet skaidri noteiksim, ka nevienam nekad neļausim vērsties pret Latviju kā demokrātisku, tiesisku valsti un noliegt tās eksistenci,” iepriekš pauda Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā

Otrajā lasījumā atbalsta ieceri liegt Latvijas sporta spēļu komandām spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm

Latvijas valsts izlašu komandām būs liegts spēlēt pret Krievijas un Baltkrievijas izlasēm, paredz likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, kas otrajā lasījumā atbalstīts Saeimā. Aizliegums būs spēkā arī gadījumā, ja šo valstu sportisti piedalās sacensībās neitrālā statusā. 

Tāpat likuma grozījumi paredz, ka Latvijā nedrīkstēs organizēt komandu sporta spēļu valsts izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Tas attieksies kā uz pieaugušo, tā jauniešu un junioru sacensībām. 

• Saeima: Plāno aizliegt Latvijas valsts izlasēm spēlēt ar Krievijas un Baltkrievijas komandām

Konceptuāli atbalsta ieceri atteikties no soda veida – brīvības atņemšana nosacīti

Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuriem iecerēts atteikties no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību.

Pašlaik probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu. Ar likuma grozījumiem iecerēts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu turpmāk varēs piemērot arī pilngadīgajām personām par jebkuru noziedzīgo nodarījumu, izņemot sevišķi smagu noziegumu.

Likumprojektu anotācijā sniegtā informācija liecina, ka tie izstrādāti, lai:

• atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tās vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzība; 
• reformētu tiesisko regulējumu par galīgā soda noteikšanu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem;
• precizētu terorisma definīciju.

Atteikšanās no nosacīta soda piemērošanas

2022. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika noteikts, ka probācijas uzraudzību var piemērot kā pamatsodu. Tādējādi probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai.

Ņemot vērā Valsts probācija dienesta ierobežoto finansējumu, Krimināllikuma Pārejas noteikumos tika noteikts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu nav iespējams pilnībā attiecināt uz visām pilngadīgajām personām. Patlaban Pārejas noteikumu 25., 25.¹ un 25.² punkts paredz, ka pilngadīgām personām to piemēro tikai trīspadsmit atsevišķi noteiktu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, savukārt nepilngadīgajiem to var piemērot jebkura Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma gadījumā.

Grozījumu projekts paredz papildināt Krimināllikuma 38.¹ pantu (Probācijas uzraudzība) ar 2.¹ daļu, kas noteiktu, ka, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu var noteikt uz laiku no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.

Tieslietu ministrija akcentē, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu nevarēs piemērot par sevišķi smagiem noziegumiem, tostarp par izvarošanu un seksuālu vardarbību.

Kā norādījusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, “probācijas uzraudzība turpmāk būtu nākamais bargākais sods pēc brīvības atņemšanas, kļūstot  par efektīvāku alternatīvu nosacītas brīvības atņemšanas sodam. “Atšķirībā no nosacītas notiesāšanas probācijas uzraudzība būs mērķēta, lai koriģētu notiesātās personas uzvedību un mainītu viņa attieksmi un sociālo lomu,” paudusi tieslietu ministre.

Galīgā soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem un pēc vairākiem nolēmumiem

Vienlaikus likumprojekti pilnveido sodu saskaitīšanas un galīgā soda noteikšanas principus.

Izmaiņas paredz, ka galīgā soda noteikšanā tiks ņemti vērā tādi sodi, kas tiek reāli izpildīti, nevis tādi, kuru izpilde ir atlikta ar nosacītu notiesāšanu. Šādas izmaiņas paredzētas, lai mazinātu spriedumu pārsūdzēšanu un lietu ilgstošu izskatīšanu augstākās tiesu instancēs, skaidro Tieslietu ministrija. Praksē konstatēts, ka nolēmumos par galīgā soda noteikšanu nereti sastopamas kļūdas, kā arī bieži nolēmumos nav pieskaitīti sodi pēc citiem nolēmumiem, kas iepriekš ir stājušies spēkā, bet vēl nav izpildīti, tā rezultātā sodu izpildes iestādes ir spiestas vērsties tiesā par nolēmumā pieļauto kļūdu labošanu.

Piemēram, grozījumi Krimināllikumā paredz jaunā redakcijā izteikt 50. pantu (“Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem”) un noteikt, ka kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt maksimālo soda apmēru vai laiku, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet ne vairāk kā par pusi no maksimālā soda apmēra vai laika, kāds paredzēts par smagāko no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Saskaitīto brīvības atņemšanas sodu (izņemot mūža ieslodzījumu) kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus, bet, ja izdarīts sevišķi smags noziegums, kura rezultātā iestājusies cietušā nāve, brīvības atņemšanas soda kopējo laiku var noteikt arī uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). Ja ir noteikta brīvības atņemšana uz visu mūžu, tad pārējie noteiktie sodi ir ietverami mūža ieslodzījumā.

Savukārt Krimināllikuma 51. pantā plānots noteikt, ka galīgo sodu pēc vairākiem nolēmumiem nosaka tad, kad tie ir stājušies spēkā un nav vēl izpildīti.

Precizēs terorisma definīciju

Grozījumi Krimināllikumā paredz papildināt 79.¹ pantā sniegto terorisma definīciju un aizstāt vārdus “kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm” ar vārdiem “destabilizēt vai graut valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas politisko, konstitucionālo, ekonomisko vai sociālo struktūru”.

Cilvēktiesību komisija atbalsta ieceri noteikt, ka sūdzības par bāriņtiesu darbu izskata pašvaldības ētikas komisija

Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 19. decembrī vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā izmaiņas Bāriņtiesu likumā.

Bāriņtiesas savā darbā bieži saskaras ar sabiedrības ievainojamākajiem cilvēkiem, un no viņu rīcības ētikas tiešā veidā atkarīga bērnu labklājība. Tieši šīs atbildības dēļ skaidra un viegli pieejama ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtība bāriņtiesās ir īpaši svarīga, uzsver Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

Likuma grozījumi paredz, ka sūdzība par bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumiem visos gadījumos iesniedzama pašvaldības ētikas komisijai. Tā lietas izskatīšanā pieaicina Bāriņtiesu darbinieku asociāciju ar padomdevēja tiesībām.

Pašvaldības ētikas komisijas locekļi nedrīkstēs būt saistīti ar bāriņtiesu darbiniekiem, par kuriem iesniegta sūdzība, uzsvērusi Labklājības ministrija.

• Saeima: Cilvēktiesību komisija: bāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija

Atbalsta prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam

Pašvaldību vadošajām amatpersonām vajadzēs iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. To paredz otrdien 19. decembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie likumprojekti – “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” un “Grozījumi Pašvaldību likumā”. Izmaiņas likumos rosinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Izmaiņas paredz, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam būs nepieciešama pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja līdz šim laikam kādā pašvaldībā notiek jaunas domes vēlēšanas, nepieciešamību pēc valsts noslēpuma piemēro arī jaunievēlētās domes priekšsēdētājam un viņa vietniekam. Savukārt izpilddirektoriem un viņu vietniekiem atļauja būtu jāsaņem līdz 2024. gada beigām.

“Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina pilna mēroga militāru ofensīvu pret Ukrainu, nav pieļaujama situācija, ka pašvaldību vadošās amatpersonas, kuru amata pienākumos ietilpst valstiski un sabiedriski nozīmīgu pienākumu veikšana, varētu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, vai nebūtu spējīgas darboties ar aizsargājamu informāciju. Šādas prasības noteikšana vadošajām pašvaldību amatpersonām nav pašmērķis vai politiska iegriba, bet gan objektīva nepieciešamība,” šādi izmaiņu nepieciešamību likumā pamatojis Valsts prezidents vēstulē Saeimai.

Precizēs likumu, lai amatpersonas varētu iegādāties dzīvniekus (suņus, zirgus), ar kuriem tie strādājuši, bet kuri vairs nav derīgi profesionālajam dienestam 

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 19. decembrī konceptuāli atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” paredz precizēt rīcību valsts dzīvās kustamās mantas atsavināšanas gadījumā, to pirmām kārtām piedāvājot iegādāties amatpersonai, kura minēto mantu izmanto, pildot amata (darba) pienākumus.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, kā arī Nacionālie bruņotie spēki izmanto valsts dzīvo kustamo mantu – dienesta (darba) suņus, bet Valsts policija tai noteikto uzdevumu izpildē izmanto arī dienesta zirgus.

Gadījumos, kad dienesta suns vai zirgs veselības stāvokļa, fizisko spēju vai psiholoģisko īpašību dēļ būs atzīts par nederīgu dienesta uzdevumu veikšanai, grozījumi paredz pirms pārdošanas to vispirms piedāvāt iegādāties kinologam vai hipologam, kurš ar dzīvnieku bijis kopā dienestā. 

• Saeima: Dienesta suni pēc dienesta beigām plāno vispirms piedāvāt iegādāties kinologam