Pēc Eiropola datiem 0,7–1,28% no Eiropas Savienības (ES) gada iekšzemes kopprodukta, kas ir aptuveni 99,4–178,8 miljardi eiro, ir “konstatēti kā saistīti ar aizdomīgu finanšu darbību”.1 Tāpēc cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu (NILL/TF) ir Eiropas Savienības prioritāte un daļa no drošības savienības izveides.2
Ievērojot nepieciešamību rīkoties, lai turpinātu cīņu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, Eiropas Komisija 2020. gada 7. maijā pieņēma rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (turpmāk – rīcības plāns).3
Rīcības plāns ir balstīts uz sešiem punktiem:
- nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenots spēkā esošais ES NILL/TFN regulējums;
- izveidot vienotu ES noteikumu kopumu par NILL/TFN;
- ieviest ES līmeņa uzraudzību NILL/TFN jomā;
- izveidot atbalsta un sadarbības mehānismu, kas paredzēts finanšu izlūkošanas vienībām;
- nodrošināt krimināltiesību noteikumu izpildi un uzlabot informācijas apmaiņu ES līmenī;
- stiprināt starptautisko dimensiju ES NILL/TFN regulējumā.
Ņemot vērā ES mērķi, redzējumu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā un izstrādāto rīcības plānu, 2021. gada 20. jūlijā Eiropas Komisija prezentēja vērienīgu tiesību aktu priekšlikumu paketi, lai stiprinātu ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas noteikumus.4
Normatīvo aktu pakete
Eiropas Komisijas piedāvātā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas tiesību aktu pakete (turpmāk – AML (no angļu valodas – “naudas atmazgāšanas novēršanas pakete”)) sastāv no četriem tiesību aktu priekšlikumiem:
- regula, ar kuru izveido iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai Eiropas Savienības līmenī;
- tieši piemērojama NILL/TF regula;
- sestā NILL/TF direktīva, kas aizstās esošo;
- pārskatīta 2015. gada naudas līdzekļu pārskaitījumu regula.
NILL/TF iestāde
Šobrīd NILL/TFN uzraudzība Eiropas Savienībā ir dalībvalstu pārziņā, un gadījumos, kuros iesaistītas ES kredītiestādes, pieeja pārrobežu situācijām nav konsekventa. Eiropas Banku iestādes (EBI) ziņojumā par kompetento iestāžu pieejām NILL/TFN uzraudzībai tika apstiprināts, ka, neņemot vērā progresu, ne visu valstu kompetentās iestādes spēj efektīvi sadarboties ar vietēji un starptautiski ieinteresētajām personām.5 Tāpēc jaunajai Eiropas iestādei ir būtiska nozīme, lai novērstu pašreizējos NILL/TFN uzraudzības trūkumus ES.
Ir paredzēts, ka iestāde (angliski – “Authority for Anti-money laundering” jeb AMLA) tiks izveidota, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.6 Iestādei ir paredzēta virkne pilnvaru NILL/TF jomā, tomēr kā būtiskākā jāuzsver iespēja pārraudzīt un novērtēt NILL/TF riskus iekšējā tirgū, uzraudzīt un novērtēt finanšu subjektu uzraudzītāju darbu un stratēģiju, pārraudzīt un koordinēt standartus attiecībā uz nefinanšu subjektu uzraudzītājiem, kā arī sadarboties ar finanšu izlūkošanas vienībām dalībvalstīs.7
NILL/TF regula
Jau izstrādājot rīcības plānu, Eiropas Komisija kā problēmu identificēja atšķirīgu direktīvā ietverto noteikumu īstenošanu stingrāka noteikumu kopuma ieviešanai. ES tiesību aktiem NILL/TFN jomā jākļūst detalizētākiem, precīzākiem un mazāk atkarīgiem no atšķirīgiem īstenošanas veidiem. Lai ierobežotu noteikumu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu, dažas NILL direktīvas daļas būtu jāpārvērš par tieši piemērojamiem noteikumiem, kas izklāstīti regulā.8
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir izstrādāts priekšlikums regulai, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.9 Šis priekšlikums ne tikai pārceļ noteikumus no pašreizējās NILL/TF direktīvas uz regulu, bet arī tiek veiktas vairākas būtiskas izmaiņas, lai panāktu lielāku saskaņotību un konverģenci attiecībā uz NILL/TF noteikumu piemērošanu visā ES:
- atbildīgo subjektu saraksts tiek paplašināts ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un citu nozaru operatoriem;
- tiek precizētas prasības attiecībā uz iekšējo politiku, kontroli un procedūrām;
- tiek pārskatītas prasības attiecībā uz trešajām valstīm;
- tiek nedaudz precizētas prasības attiecībā uz politiski nozīmīgām personām;
- tiek racionalizētas prasības attiecībā uz faktiskajām īpašumtiesībām;
- tiek precizēts, kā aizdomu gadījumā ir identificējami brīdinājuma signāli;
- tiek ieviestas prasības attiecībā uz atsevišķu kategoriju personas datu apstrādi un noteikts īsāks termiņš personas datu saglabāšanai;
- tiek pastiprināti pasākumi, lai mazinātu uzrādītāja instrumentu ļaunprātīgu izmantošanu;
- tiek iekļauts noteikums, kas ierobežo skaidras naudas izmantošanu liela apjoma darījumos.10
Tieši piemērojamu NILL/TF noteikumu iekļaušana regulā ne tikai veicinās NILL/TF pasākumu piemērošanas konsekvenci dalībvalstīs, bet arī nodrošinās vienotu sistēmu, kuru efektīvi izmantot jaunizveidotajai ES uzraudzības iestādei.
Sestā NILL/TF direktīva
Ar šo direktīvu ir plānots aizstāt esošo NILL/TF direktīvu. Tomēr priekšlikums paredz arī veikt vairākas būtiskas izmaiņas, lai panāktu lielāku konsekvenci uzraudzītāju un finanšu ziņu vākšanas vienību praksē un attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbību:
- tiek precizētas finanšu izlūkošanas vienību pilnvaras un uzdevumi, kā arī minimālais informācijas apjoms, kam vajadzētu būt pieejamam finanšu ziņu vākšanas vienībām;
- ir izveidota kopīgas analīzes sistēma efektīvai finanšu izlūkošanas vienību sadarbībai;
- ir ieviesti skaidri noteikumi par finanšu ziņu vākšanas vienību atgriezenisko saiti;
- tiek precizētas uzraudzītāju pilnvaras un uzdevumi, ir ieviests valsts iestādes pienākums pārraudzīt pašregulējuma struktūras, kas darbojas kā uzraudzītāji;
- ir saskaņota pieeja uz risku balstītai uzraudzībai, izmantojot kopīgu riska klasifikācijas instrumentu;
- tiek izveidotas NILL/TF kolēģijas un ieviesti mehānismi, lai uzraudzības jomā nodrošinātu sadarbību attiecībā uz operatoriem, kas sniedz pakalpojumus pāri robežām;
- tiek precizēta sadarbība ar citām iestādēm, nosakot konkrētus gadījumus, kad ir pienākums sadarboties;
- tiek precizētas faktisko īpašnieku reģistru pilnvaras;
- ir paredzēta bankas kontu reģistru savstarpēja savienojamība;
- tiek ieviestas prasības atsevišķu kategoriju personu datu apstrādei.11
Paredzams, ka jaunā direktīva kopā ar priekšlikumiem NILL/TF regulai atrisinās jautājumus, kas izriet no regulējuma atšķirībām, vienlaikus atstājot dalībvalstīm rīcības brīvību institucionālās NILL/TF sistēmas organizēšanā valsts līmenī.
Naudas līdzekļu pārskaitījumu regula
2015. gadā tika pieņemta regula (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju nolūkā novērst, konstatēt un izmeklēt līdzekļu pārvedumu iespējamu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Tomēr minēto regulu pašlaik piemēro tikai līdzekļu pārvedumiem, kuri definēti kā “banknotes un monētas, bezskaidra nauda vai elektroniskā nauda”, nevis virtuālo aktīvu pārvedumiem.
Līdz šim virtuālo aktīvu pārvedumi nav bijuši ietverti ES tiesību aktos par finanšu pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka virtuālo aktīvu pārvedumi ir pakļauti līdzīgiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem kā elektroniskie līdzekļu pārvedumi, arī tiem ir jāpiemēro tāda paša veida prasības, tādēļ, lai risinātu šos kopīgos jautājumus, Eiropas Komisija piedāvā izmantot to pašu likumdošanas instrumentu. Tādējādi ir paredzēts papildināt 2015. gada regulu, lai tajā pienācīgi ietvertu arī virtuālo aktīvu pārvedumus.12
Secinājumi
Neapšaubāmi NILL/TF ir un pārskatāmā nākotnē paliks kā viens no riskiem, ar kuru ES jārēķinās finanšu darījumu uzraudzībā. Tādēļ Eiropas Komisijas izstrādātā normatīvo aktu priekšlikumu pakete ir solis valstu kapacitātes stiprināšanā, kā arī spējā rast vienotu pieeju šai problēmai. Normatīvo aktu ieviešana un nepieciešamības gadījumā arī pārņemšana dalībvalsts tiesībās nebūs tūlītējs process, tam būs nepieciešams laiks, kurā industrija paralēli turpinās attīstīties. Tomēr NILL/TF apkarošana ir jautājums, kas ES dalībvalstīm ir jārisina kopīgiem spēkiem un vienotā tīklā, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas tiesību aktu pakete būs pamats šāda tīkla izveidei un tālākai attīstībai nākotnē.
1 From suspicion to action: Converting financial intelligence into greater operational impact. Eiropols, 2017, p. 26. Pieejams: https://www.europol.europa.eu/cms/sites/default/files/documents/ql-01-17-932-en-c_pf_final.pdf.
2 Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu. COM (2019) 360 final, Eiropas Komisija, Brisele, 2019. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52019DC0360&from=EN.
3 Eiropas Komisijas paziņojums par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (2020/C 164/06). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0513(03)&from=EN.
4 EU context of anti-money laundering and countering the financing of terrorism. Pieejams: https://finance.ec.europa.eu/financial-crime/eu-context-anti-money-laundering-and-countering-financing-terrorism_en.
5 EBA/Rep/2020/06. Pieejams: https://eba.europa.eu/file/744071/download?token=Tf9XDqWX.
6 Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010, 1. panta 1. punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0421&from=EN.
7 Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010, 5. pants. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0421&from=EN.
8 Eiropas Komisijas paziņojums par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai (2020/C 164/06). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020XC0513(03)&from=EN.
9 Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0420&from=EN.
10 Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0420&from=EN.
11 Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0423&from=EN.
12 Priekšlikums. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju (pārstrādāta redakcija). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0422&from=EN.
