Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
No 21. aprīļa arī Latvijā ir jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Dzīvnieku veselības tiesību akts, kurš Eiropas Savienībā noteiks vienotu un saskaņotu dzīvnieku veselības tiesisko regulējumu pārnēsājamajām infekcijas slimībām – to uzraudzību, kontroli un apkarošanu.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (Dzīvnieku veselības tiesību akts) nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kuras ir pārnēsājamas uz citiem dzīvniekiem un cilvēkiem.
Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta eksperti skaidro, ka regulas nosacījumi attiecas uz:
Dzīvnieku veselības tiesību akts attiecas arī uz lolojumdzīvniekiem. Akta I pielikumā ir definētas lolojumdzīvnieku sugas, kurām saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta 277. pantu prasības nekomerciālai pārvietošanai tiks piemērotas no 2026. gada 21. aprīļa. Līdz minētajam datumam ir spēkā Regulas (ES) Nr. 576/2013 nosacījumi.
Jāpiebilst, ka nekomerciāla pārvietošana ir pārvietošana, kuras mērķis nav lolojumdzīvnieka pārdošana vai īpašumtiesību uz lolojumdzīvnieku nodošana.
Citas prasības lolojumdzīvniekiem (dzīvnieku infekcijas slimību kontroles pasākumi) tiks piemērotas saskaņā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta pakārtotajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Prasības tiks piemērotas gadījumos, ja šo sugu dzīvnieki tiešā vai netiešā veidā tiks iekļauti kontrolējamo sugu sarakstā, piemēram, trakumsērgas kontroles un apkarošanas ietvaros.
Suņi, kaķi, kāmji, papagaiļi, kuri neietilpst lolojumdzīvnieka definīcijā, tiek ieskaitīti turēto dzīvnieku kategorijā, un tiem prasības tiks piemērotas kā turētiem dzīvniekiem.
Dzīvnieku veselības tiesību akts attiecas uz 5. panta 1. punktā nosauktajām pārnēsājamajām infekcijas slimībām, kā arī slimībām, kas radīsies no jauna (šīs slimības sarakstā nav iekļautas), un tādām pārnēsājamām dzīvnieku infekcijas slimībām, kas noteiktas Komisijas 2018. gada 25. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2018/1629, ar ko groza slimību sarakstu, kas dots Dzīvnieku veselības tiesību akta II pielikumā.
Šobrīd Latvijā ir konstatēta viena pārnēsājamā dzīvnieku infekcijas slimība, kas ir bīstama lolojumdzīvniekiem: tā ir augsti patogēnā putnu gripa (slimo dažādu sugu putni).
Atsevišķi augsti patogēnās putnu gripas celmi var būt bīstami cilvēkam.
Kas profilakses un kontroles nolūkos būtu jādara mājdzīvnieku turētājiem? Pašreiz un arī pēc 21. aprīļa lolojumdzīvnieku (suņu, kaķuun mājas/istabas sesku) īpašniekiem paliek obligāts pienākums savu dzīvnieku vakcinēt pret trakumsērgu, skaidro ZM.
Dzīvnieku veselības tiesību akts pārņem vairākus Veterinārmedicīnas likumā un dažādos Ministru kabineta noteikumos noteiktos regulējumus.
Regulas ir tieši piemērojamie tiesību akti, kurus nav jāpārņem nacionālajā normatīvajā aktā, skaidro ministrijas eksperti. Pēc Dzīvnieku veselības tiesību akta un tam pakārtoto deleģēto un īstenošanas aktu stāšanās spēkā vadošās normas būs tieši šo regulu normas. Jautājumi, kuri tiek regulēti ar Veterinārmedicīnas likumu un Ministru kabineta noteikumiem, spēkā būs tiktāl, cik nebūs pretrunā ar regulu normām.
Jautājumi, kuri tiek regulēti ar Veterinārmedicīnas likumu un Dzīvnieku veselības tiesību aktu, attiecas uz:
Savukārt jomas, uz kurām neattiecas Dzīvnieku veselības tiesību akts, vai jomas, kurās ir dota izvēle dalībvalstij noteikt normas vai regulēt atsevišķus jautājumus, tiks regulētas ar pašlaik spēkā esošo Veterinārmedicīnas likumu un Ministru kabineta noteikumiem tiktāl, cik to normas nav pretrunā ar Dzīvnieku veselības tiesību aktu un tam pakārtotajām deleģētajām un īstenošanas regulām.
Attiecībā uz lolojumdzīvniekiem pēc 21. aprīļa paliks spēkā regulējums, kas nosaka trakumsērgas uzraudzības, kontroles un apkarošanas pasākumus. Tie ir Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumi Nr. 178 “Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”.
Dzīvnieku veselības tiesību aktā ir dota iespēja dalībvalstij nepieciešamības gadījumā regulēt atsevišķus jautājumus, ja ir tāda vajadzība, nosakot normas, kas nav pretrunā ar Dzīvnieku veselības tiesību akta normām. Taču pašreiz Zemkopības ministrija neplāno izmantot šādu iespēju.
