SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
15. maijā, 2014
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
5
5

Kā sekot līdzi Eiropas Savienības likumdošanai

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas likumdevēji strādā vienotā sistēmā, un katrai institūcijai ir sava loma un uzdevums. Komisijā izstrādā likumu priekšlikumus, domājot par Eiropas kopējām interesēm, balstoties uz pētījumiem un aprēķiniem, Eiropas Padomē dominē nacionālās un ekonomiskās intereses. Eiropas Parlaments ir pavisam cita tipa institūcija, kurā tiek pārstāvēti visdažādākie Eiropas pilsoņu uzskati, kam visbiežāk nav nekāda ekonomiska pamatojuma. Rezultātā tiek pieņemts likums, kurā iespēju robežās tiek ņemtas vērā visu sabiedrības grupu vajadzības un katras dalībvalsts atsevišķās intereses.

LV portāla infografika

Bieži dzirdam gaušanos, ka Latvija tikai pilda Eiropas Savienības direktīvu un regulu prasības. Taču žēlošanās ir neproduktīva nodarbe. Lai kaut ko mainītu, ir jārīkojas - jāiepazīstas ar ES likumdošanas procesu, tad jāseko līdzi, vai kas svarīgs nepaslīd garām nepamanīts. Izmantojot internetu un sociālos tīklus, tas nav grūti. Latvija var lepoties ar veiksmīgu pieredzi, kā aktīvi cilvēki, pat nebūdami politiķi, ir panākuši pozitīvas izmaiņas Eiropas likumos Latvijas pārtikas ražotāju un lauksaimnieku labā. Taču šādu piemēru varētu būt daudz vairāk.
īsumā

ES lēmumu pieņemšanā iesaistītas:

  • Eiropas Komisija, kas pārstāv ES kā vienota veseluma intereses,
  • Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības,
  • Eiropas Parlaments, kas pārstāv ES pilsoņus.

Lai ietekmētu likumdošanas procesu, svarīgi zināt:

  • kāds ir mērķis,
  • kurš tiesību akts tiek skarts,
  • kurā likumdošanas stadijā tiesību akts atrodas,
  • kādas ES institūcijas  iesaistītas,
  • kāda likumdošanas procedūra tiek piemērota.

"Eiropas Savienība piedāvā dažādas iespējas, bet, lai tās varētu izmantot, valstīm ir zināms pienākums – ievērot ES likumus. Šo likumu tapšanas procesam jāmāk sekot līdzi un jāprot aizstāvēt un lobēt Latvijas intereses, jo neviens cits to mūsu vietā nedarīs," uzskata  Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja v.i. Marta Rībele. Tā nav neiespējama misija, piebalso Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks. Viņaprāt, ir jākliedē mīts, ka Briseles demokrātija ir necaurredzama, nepārvarama, nesaprotama un tāpēc – neietekmējama. Ikviena tiesību akta projekta "dzīves ciklam" ir iespējams izsekot līdzi no brīža, kad tas iesniegts, līdz brīdim, kad pieņemta tā galīgā redakcija.

Kompetenta sekošana likumiem

Visam sekot līdzi nav iespējams, tāpēc svarīgi  saprast, kā tiek pieņemti ES likumi un kāda ir iesaistīto institūciju loma, kā arī svarīgi ir nodefinēt savu interešu jomu. "Kompetenta sekošana likumiem ir pirmais solis pretim to ietekmēšanai," uzsver M.Zemītis. Vēl būtiski saprast, ka pēdējā brīdī maz ko var darīt. "Jo ātrāk iesaistās un saprot, kas notiek un kurā institūcijā atrodas konkrētais tiesību akts, izredzes uz pozitīvu rezultātu ir lielākas," skaidro  Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks. Pēc viņa domām, ES institūcijas un ierēdņi ir ieinteresēti sadarboties, lai uzlabotu regulējuma kvalitāti un izskaidrotu piemērošanu. Taču viņi ir jāuzrunā.

Sākumā ir Zaļā, Baltā grāmata un Komisijas darba programma

ES lēmumu pieņemšanā ir iesaistītas trīs galvenās iestādes:

  • Eiropas Komisija, kas pārstāv ES kā vienota veseluma intereses,
  • Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības,
  • Eiropas Parlaments, kas pārstāv ES pilsoņus un ko viņi ievēlē tiešās vēlēšanās.

Parasti Eiropas Komisija ierosina jaunus tiesību aktus, bet tos pieņem Padome kopā ar Parlamentu. Tāda ir ES lēmumu pieņemšanas standartprocedūra.

Sākotnēji top konceptuāli dokumenti – Zaļā un Baltā grāmata, kas nav likumdošanas priekšlikumi, bet vīzijas dokumenti. Zaļajā grāmatā tiek formulēti konkrēti jautājumi, uz kuriem tiek sagaidīti ES dalībvalstu un ieinteresēto pušu viedokļi. "Tas ir konceptuāls dokuments, kas apraksta esošās likumdošanas stāvokli kādā nozarē un iezīmē, ko turpmāk EK gatavojas darīt," stāsta M.Zemītis. Nākamais solis var būt Baltā grāmata, kura ietver jau konkrētus priekšlikumus un likumdošanas iniciatīvas, kas var pārtapt EK izstrādātā likumprojektā. Šos dokumentus iespējams atrast Eiropas Komisijas interneta vietnē sadaļā Eiropas Savienības dokumenti   >  Eiropas Komisija > Zaļās grāmatas un  Baltās grāmatas

"Ikviena tiesību akta projekta “dzīves ciklam” ir iespējams izsekot no brīža, kad tas iesniegts, līdz brīdim, kad pieņemta galīgā redakcija."

Ja jāseko līdzi, ko Komisija gatavojas darīt, viens no pamatdokumentiem, ar ko sākt, ir Eiropas Komisijas darba programma, kurā tiek atspoguļots viss, ko Komisija katrā nozarē plāno paveikt. Eiropas Komisijas darba programmas ir pieejamas Komisijas mājaslapas sadaļā Eiropas Komisija darbā > Svarīgākie dokumenti. Turpat latviešu valodā iespējams iepazīties ar Komisijas darba programmu 2014.gadam.

Lielisks informācijas avots par Eiropas Komisijas darbu ir Komisijas preses relīžu datubāze RAPID, kur atrodamas ne vien preses relīzes, bet arī fona informācija, memorandi, komisāru un augstāko ierēdņu runas u.tml.

Katrai institūcijai atšķirīga pieeja

Eiropas Komisija ir koleģiāla institūcija. Tai ir gan politiska vadība – no katras valsts pa vienam komisāram, gan administratīvā, ierēdnieciskā daļa, kas ietverta 28 direktorātos. Galīgo Komisijas lēmumu par projekta virzību pieņem Komisāru kolēģija, savstarpēji vienojoties. Sanāksmju darba kārtības un protokoli ir pieejami Komisijas Ģenerālsekretariāta tīmekļa vietnē.

Kad Komisija izstrādā un vienojas par priekšlikumu, tas nonāk Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē.

Pēc M.Zemīša domām, Latvijā nav pietiekamas izpratnes, ka šo institūciju, lai gan tās strādā vienotā sistēmā ar vienu mērķi pieņemt likumus visiem Eiropas pilsoņiem, process nebūt nav tik plūstošs – katrai ir sava  iekšējā procedūra, loma, uzdevums un intereses, ko tās aizstāv.

Komisijā izstrādā likumu priekšlikumus, domājot par Eiropas kopējām interesēm, balstoties uz pētījumiem, faktiem, aprēķiniem, savukārt Eiropas Parlamentā un Padomē likumprojekti tiek papildināti ar grozījumiem, kuru raksturs ir pavisam cits. Atšķirībā no Eiropas Komisijas Eiropas Padomē dominē nacionālās intereses, un tur ir jāpanāk kompromiss starp dalībvalstīm. Tā ir pavisam cita dinamika nekā Komisijā, kur jāpanāk kompromiss starp direktorātiem. Komisijā strādā ierēdņi, kas ir orientēti uz kompromisu, skaidro Eiropas Parlamenta pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Agnese Krivade. Eiropas Parlaments ir pavisam cita tipa institūcija. Tur tiek pārstāvēti visdažādākie Eiropas pilsoņu uzskati, un, aprakstot notiekošo Eiropas Parlamentā, viņa lieto vārdu salikumu "viedokļu tirgus". Tur dominē sabiedrības intereses un vērtību politika, kurai visbiežāk nav nekāda ekonomiska pamatojuma.

"Par pirmo Latvijas lobisma veiksmes stāstu var uzskatīt benzopirēna normas nepazemināšanu Latvijas šprotēm."

Līdz ar to vienam argumentam būs dažāda ietekme uz katru no šīm institūcijām. Piemēram, kūpinātu zivju un gaļas gadījumā argumentam, ka tā ir vēsturiska kultūras tradīcija, būs ietekme uz Eiropas Parlamentu, bet, visticamāk, ne uz Eiropas Komisiju, piebilst A.Krivade.

Sekošana likumprojekta pieņemšanas gaitai

Tāpēc tik svarīgi saprast, kurā no institūcijām tiesību aktu projekts atrodas, jo tas principā maina to, kāda varētu būt iespējamā stratēģija, lai varētu panākt kādas izmaiņas. Jebkurā gadījumā, jo ātrāk sākat strādāt jau Komisijā ar ekspertiem, atbildīgajiem ierēdņiem, jo lielākas izredzes uz panākumu, norāda M.Zemītis. Tad, kad priekšlikums no Komisijas jau nonācis Parlamentā un Eiropas Padomē, kaut ko ietekmēt var, vai nu pārliecinot kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu, kas var nobloķēt  priekšlikumu, vai saņemt atbalstu no Eiropas Parlamenta deputātiem, vēlams no lielas un ietekmīgas politiskās grupas. Tas ir daudz grūtāk.

Visi Eiropas Savienībai saistošie tiesību akti, līgumi, ES tiesas judikatūra un citi saistošie dokumenti ir pieejami ES Oficiālā vēstneša e-versijā.  Šajā dokumentu datubāzē atrodas arī visi sagatavošanā esošie tiesību akti. Lai pie tiem nokļūtu, ir jāatver ES Oficiālais Vēstnesis, jāsameklē horizontālās izvēlnes sadaļa Vairāk > Direktoriji > Sagatavošanā esošo Eiropas Savienības tiesību aktu direktorijs. Šeit uzskatāmi apkopota informācija, cik dokumentu atrodas sagatavošanas stadijā katrā no ES nozarēm, un tālāk iespējams iepazīties ar katru no tiem.

Taču likumprojektu skaits ir liels un, ja nepieciešams atrasts kādu konkrētu tiesību aktu projektu, jāizmanto paplašinātās meklēšanas funkcija. Jāizvēlas meklētā dokumenta joma – sagatavošanā esošie tiesību akti – un  jānorāda informācija, kas ļautu dokumentu identificēt, piemēram, dokumenta numurs vai atslēgvārdi tekstā.

"Svarīgi saprast, kurā no institūcijām tiesību aktu projekts atrodas, jo tas principā maina stratēģiju, lai varētu ko ietekmēt."

Piemēram, nesen Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu grozīt Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietotu iepakojumu, kas uzliktu pienākumu dalībvalstīm samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu. Lai noskaidrotu, cik tālu ir pavirzījušies šie grozījumi Eiropas Parlamentā un Padomē, atliek priekšlikumu atrast ES Oficiālā Vēstneša direktorijā. Kad ir atrasts konkrētais priekšlikums, to atverot ir pieejams ne tikai tā teksts visās ES oficiālajās valodās, bet arī informācija par dokumenta pieņemšanas procedūru. Redzams, kādas Eiropas konsultatīvās iestādes ir iesaistītas, kā arī tas, ka priekšlikums ir apstiprināts Eiropas Parlamentā 1.lasījumā ar grozījumiem. Šeit var uzzināt precīzu likumprojekta nosaukumu un dokumenta numuru, kas palīdzēs izsekot tā virzībai Eiropas Parlamenta likumdošanas datubāzē – Likumdošanas observatorijā.

Likumdošanas observatorijā, izmantojot meklēšanas rīku, atrodam plastmasas maisiņu direktīvas failu, kur redzamā vietā (labajā pusē) ar sarkaniem burtiem norādīts, kādā likumdošanas stadijā tiesību akta projekts atrodas, uzskatāmi redzama informācija, kura ir par likumprojektu atbildīgā Parlamenta komiteja, kurš deputāts ir atbildīgais par likumprojekta virzību jeb ziņotājs (Rapporteur), kas ir ēnu ziņotāji u.c.

Kā norāda A.Krivade, Eiropas Parlaments ir vieta, kur likumi top sabiedrības acu priekšā. Visas sabiedriskās debates ir publiskas, Parlamenta komiteju tikšanās un darba grafiks, pat tikšanās dokumenti un sēžu izdales materiāli ir pieejami Eiropas Parlamenta mājaslapas sadaļā Komitejas. Komiteju sēdes iespējams skatīties tiešraidē vai videoierakstā Eiropas Parlamenta TV arhīvā.

Cīņa par Latvijas šprotēm un lauksaimniekiem

Jebkurā situācijā, kad kļūst skaidrs, ka kaut kas ir jādara, lai aizstāvētu savas valsts vai nozares intereses Eiropas Savienības likumdošanas labirintā, lai tajā neapmaldītos, uzreiz jānoskaidro:

  • kāds ir mērķis;
  • kurš tiesību akts tiek skarts;
  • kurā likumdošanas stadijā attiecīgais  tiesību akts atrodas;
  • kādas ES institūcijas iesaistītas (vai tā ir Eiropas Komisija, kurš direktorāts, padotības iestādes,  atbildīgais ierēdnis, vai Eiropas Parlaments, kura komiteja, kurš deputāts ir ziņotājs, kādu politisko grupu viņš pārstāv  utt.);
  • kāda likumdošanas procedūra tiek piemērota.

Par pirmo Latvijas lobisma veiksmes stāstu var uzskatīt benzopirēna normas nepazemināšanu Latvijā ražotajām šprotēm, stāsta M.Zemītis. Šī stāsta pirmsākumi meklējami jau 2000.gadā, kad  Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu par pārtikas drošību un 2002.gadā izveidoja Pārtikas nekaitīguma aģentūru Parmā. 2001.gadā pieņēma regulu, ar kuru noteica atsevišķu piesārņotāju pieļaujamo līmeni pārtikas produktos. 2005.gadā  Eiropas Komisija lēma, ka arī bēdīgi slavenā aromātisko ogļūdeņražu (benzopirēna) atļautā koncentrācija būtu jāsamazina no 5 uz 2 µg/kg kūpinātu zivju produktos. Diemžēl Latvijas zivrūpnieki šo normu nevarēja izpildīt, un tāpēc nozare, kas nodrošināja darbu 16 tūkstošiem cilvēku, bija apdraudēta.

Savas intereses aktīvi lobēt uzsāka biedrība "Latvijas zivrūpnieku savienība" ar tās prezidentu Didzi Šmitu priekšgalā, un cīņā par pieļaujamā benzopirēna koncentrācijas saglabāšanu līdzšinējā līmenī tika izmantota aprakstītā stratēģija. M.Zemītis atminas, ka pirmais solis bija atrast par attiecīgo tiesību aktu atbildīgo ierēdni Eiropas Komisijā un šīs personas kontaktus Komisijas telefongrāmatā. Tika norunāta tikšanās un izklāstīta problēmas būtība, ko konkrētā persona uzņēma ar izpratni. Taču, lai pārliecinātu Komisiju mainīt tās viedokli, bija nepieciešami zinātniski argumenti, ka šprotu kūpināšanas veids nav tik bīstams tās patērētājiem, kā šķiet. Tālāk, piesaistot Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātniekus, Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu  u.c., pētījums tika veikts un iesniegts, kā rezultātā benzopirēna norma kūpinātām zivīm netika pazemināta. Arī vēlākajos regulas grozījumos, kas vairs nav tik labvēlīgi kūpinātai gaļai un zivīm, joprojām tiek atsevišķi izdalītas šprotes kā vienīgais kūpinātais produkts, kurā pieļaujama augstāka kaitīgās vielas koncentrācija.

Pēc M.Zemīša domām, šis gadījums praktiski pierāda, ka ir iespējams ietekmēt rezultātu, ja tiek izvirzīts skaidrs mērķis, tiek izprasts, kā strādā process un kā to var ietekmēt. Lobēšanas process arī izšķīra tiešmaksājumu  jautājumu Baltijas lauksaimniekiem. Aktīvas Baltijas valstu pārvaldes iestāžu un zemniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju sadarbības rezultātā izdevās panākt, ka tiešmaksājumu apmērs Baltijas zemniekiem pakāpeniski tiks palielināts no 90 līdz 196 eiro par hektāru 2020.gadā. 

Informācija sociālajos tīklos un e-pastā

Protams, lai gan informācija ir pieejama internetā un to var viegli atrast, tas tomēr nav ērti. Tāpēc Eiropas Parlamenta pārstāvniecības Latvijā pārstāves rosina izmantot sociālo tīklu piedāvātās iespējas. Katrai Eiropas Parlamenta komitejai ir izveidoti oficiāli konti tviterī, tāpat ir iespēja pierakstīties uz attiecīgās komitejas jaunumiem e-pastā. Katrai komitejai ir preses sekretārs, kurš seko līdzi komitejas darbam un informē par visām aktualitātēm un pieņemtajiem lēmumiem, izmantojot pieminētos resursus. Pierakstīties uz jaunumiem e-pastā  palīdzēs EP pārstāvniecības Latvijā darbinieki.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI