Iekšējā kontroles sistēma tiešās pārvaldes iestādēs

2010.gada 11.februāra likumā "Iekšējā audita likums" ir skaidrots, ka iekšējās kontroles sistēma nozīmē risku vadības, kontroles un pārvaldības pasākumu kopumu, par kura izveidošanu ir atbildīgs ministrijas valsts sekretārs vai iestādes vadītājs un kura uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību.

"Ministru kabineta noteikumi noteiks vienotu iekšējās kontroles sistēmu valsts pārvaldes iestādēs."

Jaunie MK noteikumi Nr.326 noteiks konkrētas iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības un tās izveidošanas, uzraudzības un uzlabošanas kārtību valsts pārvaldes iestādēs. Valsts kancelejas (VK) Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte norāda: noteikumi nav izstrādāti tāpēc, lai valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem būtu priekšraksts, pēc kura tikai pārbaudīt – kas izdarīts un kas nav.

Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības

2002.gada 6.jūnija likuma "Valsts pārvaldes iekārtas likums" 17.pantā ir teikts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs izveido iestādes iekšējās kontroles sistēmu un uzrauga vai uzlabo to. Tomēr konkrētas vadlīnijas vai normatīvo aktu, kas to regulētu, nepastāvēja gandrīz divus gadus.

Jauno MK noteikumu Nr.326 anotācijā ir minēts, ka šā brīža iekšējās kontroles sistēma ir jāuzlabo, novēršot iespējamos normatīvo aktu pārkāpumus un resursu nelietderīgu, ļaunprātīgu un kļūdainu izmantošanu. Tādējādi plānots, ka līdz ar MK noteikumu spēkā stāšanos tie sekmēs efektīvāku iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu visā valsts pārvaldē.

"Par kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu atbildīgs būs iestādes vadītājs."

Lai iekšējā kontroles sistēma spētu sekmīgi pastāvēt, MK noteikumu 2.punkts nosaka kontroles sistēmas pamatprasības. Tās ir:

• Efektīva, lietderīga un ekonomiska iestādes darbība atbilstoši tās kompetencei, izvirzītajiem mērķiem, uzdevumiem un pieejamajiem resursiem;
• Tiešās pārvaldes iestādes darbība sabiedrības interesēs, nodrošinot labu pārvaldību;
• Tiešās pārvaldes iestādes darbība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei;
• Iespējamo korupcijas un interešu konflikta izveidošanās risku novēršana;
• Mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas, neefektīvas un nelietderīgas izmantošanas novēršana;
• Pieļauto kļūdu savlaicīga identificēšana un novēršana un nepieciešamo uzlabojumu veikšana;
• Savlaicīgas ticamas finanšu vai vadības informācijas iegūšana un aizsardzība pret informācijas neatļautu izpaušanu.

Darbības elementi un kontrole

Iekšējās kontroles sistēmai valsts pārvaldes iestādēs būs jāsastāv no sešiem savstarpēji saistītiem darbības elementiem:

• iestādes darbības plānošana;
• kontroles vides izveidošana;
• risku noteikšana, analīze un novērtēšana;
• kontroles pasākumu īstenošana;
• informācijas un saziņas nodrošināšana;
• uzraudzība.

Par kontroles sistēmas izveidi, uzraudzību un uzlabošanu atbildīgs būs iestādes vadītājs. Kā norāda Valsts kancelejas pārstāve Eva Upīte, iestādes vadītājs būs tas, kurš lems, kā procesus veikt efektīvāk, attiecīgi izvēloties līdzekļus. Piemēram, iestādēs var veidot savas darba grupas vai attiecīgos procesus uzticēt iekšējam auditoram.

Sistēmas vadlīnijas

Lai valsts pārvalžu iestāžu vadītājiem būtu ieskats, kā iekšējās kontroles noteikumus efektīvāk ieviest, Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju un KNAB izstrādājusi iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas, uzraudzības un uzlabošanas vadlīnijas. Šīs vadlīnijas aptver ieteikumus finanšu vadības, labas pārvaldības principu un korupcijas risku jomā.