Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noteikumus pārkāpj gan autovadītāji, gan velosipēdisti, gan citi satiksmes dalībnieki.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Edmunds Zivtiņš norādīja, ka pēdējos gados veiktie grozījumi normatīvajos aktos un preventīvā darba pasākumi, lai mainītu ceļu satiksmes dalībnieku attieksmi pret satiksmes drošību, ļaus sasniegt Eiropas Komisijas Baltās grāmatas un "Ceļu satiksmes drošības programmas 2007.-2013. gadam" mērķi – līdz 2013. gadam par 70 procentiem salīdzinājumā ar 2001. gadu samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu Latvijā.
Saikne starp cietušajiem un bojā gājušajiem – ļoti trausla
"Šobrīd ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2001. gadu ir 54 procenti, un šie rādītāji mūs ierindo pirmajā vietā Eiropas Savienībā. Taču tas ir situācijas uzlabošanās, bet ne pašas satiksmes drošības ziņā," skaidroja E. Zivtiņš.
Kā liecina Iekšlietu ministrijas informācija, pērn Valsts policija reģistrējusi 17 849 negadījumus - par 0,42% vairāk nekā 2009. gadā. Bet to negadījumu skaits, kuros cietuši cilvēki, pērn bijis 3171 (par 2,13% vairāk nekā gadu iepriekš); tajos dzīvību zaudējušas 214 personas (par 14,4% mazāk nekā 2009. gadā).
E. Zivtiņš norādīja: saikne starp bojā gājušajiem un ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem ir ļoti trausla, tādēļ arī šogad prioritārie satiksmes uzraudzības pasākumi būs šādi:
Šis darbības virziens atbilst Eiropas Komisijas (EK) izvirzītajiem mērķiem. Pērn jūlijā EK pieņēma "Satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.-2020. gadam" (COM(2010)389), lai nākamajos desmit gados bojāgājušo skaitu uz Eiropas ceļiem samazinātu vēl uz pusi. Secināts, ka ceļu satiksmes drošība ir viena no lielākajām sabiedrības problēmām, jo 2009. gadā uz Eiropas ceļiem miruši vairāk nekā 35 tūkst. cilvēku, kas līdzinās nelielas pilsētas iedzīvotāju skaitam.
Kā liecina aplēses, līdzās katram bojāgājušajam četri cilvēki gūst tādas traumas, kas viņus padara par invalīdiem uz mūžu. Šo negadījumu izraisītās ekonomiskās sekas ik gadu sabiedrībai nes zaudējumus 130 mljrd. eiro apmērā, kas ekonomiskās krīzes skartajai Eiropai ir ievērojams trieciens un jūtami ietekmē ekonomisko attīstību.
Riteņbraucējus - pārkāpējus fotografē
Latvijā Ceļu satiksmes noteikumus pārkāpj visi satiksmes dalībnieki, secināja E. Zivtiņš. Pērn kopumā sastādīti 292,2 tūkst. administratīvo pārkāpumu protokolu un ļoti pieaudzis tieši sodīto gājēju - 41,1 tūkst. (+13%) un velosipēdistu - 11,1 tūkst. (+24,8%) – skaits.
Gājēju pārkāpumu skaita pieaugumu izraisījusi pastiprinātā kontrole: tajās piedalījušies ne tikai ceļu policisti, bet arī patruļdienests un iecirkņu inspektori. Savukārt velosipēdistu pārkāpumu skaita pieaugumu pirmām kārtām var izskaidrot ar to, ka šo satiksmes dalībnieku uz ceļiem un ielām parādās arvien vairāk. Un tomēr arī Saeimas komisijas locekļi neatstāja bez uzmanības plašsaziņas līdzekļos briedināto jautājumu – vai nav tā, ka ceļu policisti autovadītāju pārkāpumus noraksta uz velosipēdistu rēķina?
E. Zivtiņš atzina: "Droši vien nav dūmu bez uguns, un šāda informācija ir arī Valsts policijas iekšējā drošības birojā; nav tā, ka tikai runājam un nekā nedarām. Bet neviens no gadījumiem, par kuriem birojā ir ziņas un ko esam pārbaudījuši, šobrīd nav juridiski apstiprinājies."
"Kad aizturēts iereibis velosipēdists, par ko tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kā arī uzņemts arī divriteņa foto. "
Viņš informēja, ka kopš pagājušā gada ieviesta jauna kārtība: ik reizi, kad tiek aizturēts iereibis velosipēdists, par ko tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, uz attiecīgās policijas automašīnas fona (lai redzams arī auto numurs) ir jāuzņem arī divriteņa foto.
"Katram materiālam tiek pievienota šāda fotogrāfija, lai izskaustu jebkādas aizdomas, kas arī šobrīd sabiedrībā virmo, par to, ka autovadītājam var sastādīt protokolu kā velosipēdistam. Jo velosipēdistam ir tikai naudas sods, netiek atņemtas vadītāja tiesības. Šogad divos mēnešos protokoli noformēti 129 velosipēdistiem un ir 125 fotogrāfijas. To nav tikai tad, ja pārkāpumu konstatējis iecirkņa inspektors, jo arī viņiem ir tiesības to darīt. Ik mēnesi tiek veikts fotogrāfiju audits, katra no šīm personām tiek pārbaudīta, un 99 procentos gadījumu par braukšanu reibumā sodītajam velosipēdistam ne tikai nav autovadītāja tiesību, bet arī automašīnas. Tātad patiešām nav reāla pamata teikt, ka notiktu šāda krāpšanās."
Fotoradaru būs vairāk
"Kādēļ cilvēki iet bojā uz ceļiem? Tā ir transportlīdzekļa iebraukšana pretējā joslā, nepareiza apdzīšana, galvenā ceļa neievērošana krustojumā, kā arī negadījumi, kur iesaistīts viens transportlīdzeklis – tātad vadītājs nav spējis to savaldīt. Lielākoties negadījumu cēlonis ir pārāk liels ātrums. Ja mēs spēsim vidējo ātrumu samazināt par 10 kilometriem stundā, vidēji valstī uz miljonu iedzīvotāju tas varētu glābt 100-150 cilvēku dzīvības. Tā izrēķinājuši zinātnieki," stāstīja E. Zivtiņš.
Tieši tādēļ transportlīdzekļu kontrole saistībā ar šo pārkāpumu Valsts policijai ir prioritāra un neatslābstoša. Pērn tika fiksēti vairāk nekā 90 tūkst. šādu pārkāpumu, un 9490 no tiem ir četru pašlaik esošo fotoradaru artava. Pārkāpumu protokoli nosūtīti transportlīdzekļu turētājiem (īpašniekiem), naudas sodi piemēroti 347,6 tūkst. latu apmērā, un iekasēti ir 73 procenti no šīs summas.
"Līdzās katram bojāgājušajam četri cilvēki gūst traumas, kas viņus padara par invalīdiem uz mūžu."
Taču sagaidāms, ka līdz gada beigām Latvijā radaru būs daudz vairāk: uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti 110 pastāvīgi, ar ceļa zīmēm aprīkoti fotoradari, 30 – pārvietojami, un vēl būs 20 tukšu statīvu, kuros radari tiks ievietoti pārmaiņus.
Taču vienlaikus, atbildot uz deputāta Jāņa Ādamsona vaicājumu, vai nebūtu lietderīgi objektīvi iespējamās vietās paaugstināt braukšanas ātrumu, E. Zivtiņš apstiprināja, ka tā patiešām būs. "Pērnā gada nogalē šis jautājums tika analizēts kopīgi ar Satiksmes ministriju, un šogad uz vairākiem Latvijas ceļiem, kur tas tehniski ir iespējams, atļautais braukšanas ātrums tiks palielināts. Bet vienlaikus jāsaka – mūsu valstī ceļi ir būvēti tā, ka drošais ātrums patiešām ir 90 kilometri stundā, un arī ne visās vietās. Tādēļ vispārēja atļauja paaugstināt braukšanas ātrumu kaut vai par 10 kilometriem stundā varētu draudēt ar šīm 100 cilvēku dzīvībām uz miljonu iedzīvotāju. Bet, piekrītu, ir vietas, kur to tiešām var darīt – jaunizbūvētos posmos ar īpašu drošību, kā arī, piemēram, uz šosejas Jūrmalas virzienā. Bet tam jābūt īpaši regulētam ar ceļa zīmēm."
Fotoradaru dati un Satversme
Komisijas loceklis deputāts Aleksejs Loskutovs gan norādīja uz nesen "Providus" publiskoto pētījumu par satiksmes drošību, kurā konstatēts, ka sodu piemērošana par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem neatbilst Satversmei. Jo netiek fiksēts konkrēts pārkāpējs, bet tikai transporta līdzeklis. "Vai jūs nesaskatāt šeit problēmu?" viņš jautāja.
Prevencijas pārvaldes priekšnieks uz to atbildēja: "Esmu iepazinies ar šo pētījumu, tajā tiešām ieguldīts diezgan liels darbs. Bet kolēģi no Vācijas, Francijas un citām valstīm mūs apskauž, ka Latvijas parlaments ir pieņēmis šādas likuma normas, kas patiešām ļauj taupīt valsts resursus. Tādēļ, ka autovadītāju meklēšana radītu ļoti lielas problēmas. Ar to iepriekš bijām saskārušies. Varētu būt, ka šis jautājums reiz nonāks līdz Satversmes tiesai. Bet pagaidām tiesvedībā esam izgājuši visas tiesu instances, un visi lēmumi ir bijuši mums labvēlīgi. Turklāt šis patiešām ir gadījums, ka cilvēkam administratīvais slogs ir samazināts: netiek piemērota ne autovadītāja tiesību atņemšana, ne soda uzskaites punkti. Bet citādi – ja izsaucam tā auto īpašnieku, kas fotoradarā fiksēts pārkāpjam ātrumu un vēlamies piemērot sodu, viņš var teikt – bet es ar to auto nebraucu! Kaut arī mēs norādām – likums nosaka, ka ir jāatklāj, kurš brauca, viņš aizbildināsies, ka auto kādam iedevis un neko vairāk nezina. Iznāk, ka šo cilvēku atrast nevaram, bet auto īpašnieku sodīt nedrīkstam.
"Agresīvā braukšana nervozē satiksmi, citus autovadītājus un nereti izraisa lielākus vai mazākus ceļu satiksmes negadījumus. "
Tādējādi kopumā pilnībā sabruktu visa sistēma. Tādēļ izvēlējāmies šo vieglāko un, mūsuprāt, pareizāko un valstij izdevīgāko ceļu. Šis mehānisms turklāt strādā labi, sūdzību skaits ir strauji samazinājies (vidēji valstī ar fotoradariem šobrīd diennaktī tiek fiksēti 200 pārkāpumi, un sākumā bija 10% sūdzību, bet tagad to īpatsvars ir 1-2 procenti). Vēl jāņem vērā, ka tā ir objektīva informācija, kurā neko nevar izmainīt."
Šeit gan gribas piebilst, ka auto ir paaugstinātas bīstamības līdzeklis, ar ko var apdraudēt citu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, un īpašniekam loģiski būtu jāuzņemas atbildība, ja arī kāds cits ar to izdarījis pārkāpumu.
Dzērājšoferu skaits kļūst mazāks
Nemainīgi pastiprināta uzmanība ir pievērsta transportlīdzekļu vadītājiem, kuri tos vadījuši alkohola vai citu reibinošu vielu ietekmē. Pērn atklāti vairāk nekā 4072 šādi gadījumi (par 21% mazāk nekā 2009. gadā) un naudas sods piemērots 4,7 milj. latu apmērā.
Deputāts Visvaldis Lācis interesējās, vai patiešām visi vadītāji sodu samaksā un arī izcieš arestu. Viņš sacīja, ka ziņās pēdējā gada laikā parādās aptuveni līdzīgs skaits pieķerto iereibušo vadītāju, kas liekot domāt – sods vēl arvien nav pietiekami iedarbīgs.
"Galvenais trieciens dzērājšoferiem bija 2004. gadā, kad ar likuma grozījumiem par braukšanu reibumā tika ieviesti daudz bargāki sodi, un 2005. gada oktobrī, kad tika akceptēts arests. Kopš tā laika šo gadījumu skaits arvien samazinās. Tagad diennaktī vidēji aiztur desmit iereibušus autovadītājus, bet vēl 2005. gadā to bija trīs četras reizes vairāk. Tātad soli pa solim ejam samazinājuma virzienā.
Latvijā ieviestais sodu piedziņas mehānisms ir progresīvākais visā Eiropā; pašlaik sodu piedziņas līmenis ir aptuveni 64 procenti. Ir atļauts sodu nomaksāt gada laikā, pa daļām. Tikko gads pagājis, pie parādnieka ierodas tiesu izpildītājs un sāk īstenot sankcijas – apraksta mantu utt. Lūk, un tad parādās vairāk nekā 90% apmaksāto sodu. Tie, kuri nemaksā, raksta sūdzības, sāk tiesvedību," stāstīja E. Zivtiņš.
Agresīvajiem braucējiem – sava bardzības daļa
A. Loskutovs jautāja: vai policija domā stingrāk vērsties pret agresīvajiem braucējiem, jo arī viņi izraisa avārijas. "Patiešām, agresīvā braukšana nervozē satiksmi, citus autovadītājus un nereti izraisa lielākus vai mazākus ceļu satiksmes negadījumus. Šobrīd Valsts policijā kā viena no prioritātēm ir arī agresīvās braukšanas ierobežošana. Īpaši tā izpaužas lielajās pilsētās, un, piemēram, Rīgā ir apzinātas septiņas astoņas vietas, kur izvietoti pastāvīgie posteņi, – Stacijas laukums, Gustava Zemgala gatve no Brīvības ielas, Akmens tilts un citas, kam policija pievērš īpašu uzmanību. Izveidojot šos stacionāros posteņus, sākumā tiek sastādīts ļoti daudz administratīvo pārkāpumu protokolu, bet, diendienā šajās vietās strādājot, pārkāpumu skaits samazinās līdz nullei. Taču pārkāpumi visā pilnībā, protams, nav izskausti," informēja E. Zivtiņš.
Viņš norādīja, ka liela nozīme agresīvo braucēju atklāšanā un aizturēšanā ir netrafaretajām policijas automašīnām. Tas tūdaļ izraisīja pretjautājumu par slēpto uzraudzību.
"Mūsu valstī ceļi ir būvēti tā, ka drošais ātrums patiešām ir 90 kilometri stundā, un arī ne visās vietās. "
"Šobrīd slēptā uzraudzības metode atļauta tikai vienā veidā – ar īpaši aprīkotajām, netrafaretajām policijas automašīnām – un galvenokārt vērsta agresīvo braucēju izskaušanai. Citu veidu uzraudzība saistībā ar ceļa apstākļiem no janvāra līdz īpašam rīkojumam pašlaik ir atcelta, jo gan bedrīšu, gan sniega dēļ vadītāji dažkārt ir spiesti pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus.
Slēptā uzraudzība ir vajadzīga. Tikai tai ir jābūt pareizi organizētai. Policists nedrīkst izlēkt no krūmiem, skriet pāri trim joslām, lai, radot avārijas situāciju, apturētu pārāk ātri braucošu auto. Tas ir pārkāpums, par kuru ir jāsoda. Slēptā uzraudzība tiek piemērota visās ES valstīs. Piemēram, notiek slēptā novērošana, tad vaininiekam piebrauc policijas motocikls, kas to pavada uz piemērotu stāvlaukumu, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. Bet šīm darbībām ir jābūt pareizi organizētām."
Satiksmes drošības klases visos reģionos
Ļoti skumja statistika ir par negadījumu skaitu, kuros ievainoti vai dzīvību zaudējuši bērni. Pērn negadījumos uz ceļa tika ievainoti 1245 (+95) un gāja bojā 95 (-2) bērni.
80 procenti negadījumu, kuros iesaistīti mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, notika diennakts tumšajā laikā. Galvenie iemesli bija atstarotāju trūkums, nepareiza pārvietošanās pa ceļu, kā arī drošības jostu nelietošana (arī bērnu sēdeklīšiem) un, protams, mehānisko transportlīdzekļu vadītāju ātruma izvēle neatbilstoši ceļa un meteoroloģiskajiem apstākļiem. E. Zivtiņš norāda, ka pērn veikts liels izglītošanas darbs, kas turpinās arī šogad.
"Jāsaka paldies Satiksmes drošības padomei, kas pērn piešķīra diezgan lielus līdzekļus preventīvajiem un satiksmes uzraudzības pasākumiem – nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem latu, par kuriem tika iegādāta dažāda tehnika, veikts preventīvais darbs, iegādāti atstarotāji.
Ir viena jauna lieta, kas Latvijā vēl nav bijusi – šobrīd tiek sperti pēdējie soļi, lai izveidotu satiksmes drošības klases bērniem – no pašiem mazākajiem līdz 4. klasei. Esam iecerējuši katrā reģionā izveidot vienu šādu klasi."
