SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. jūnijā, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
7
7

Jaunums noteikumos - bioloģiskās sastāvdaļas marķējumā

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas ražotāji, kas vēlas nodarboties ar akvakultūru, Latvijā to turpmāk varēs darīt arī ar bioloģiskām metodēm.

FOTO: www.hunting.lv

Valdība 1. jūnijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr. 495 „Grozījumi MK 2009. gada 26. maija noteikumos Nr. 485 „Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība””, kas spēkā stājās 9. jūnijā. Grozījumi ievieš vairākas svarīgas izmaiņas bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuru skaits Latvijā jau ir nedaudz vairāk par četriem tūkstošiem.

„Grozījumus noteikumos veicām galvenokārt tādēļ, ka ir pieņemta Komisijas Regula (EK) Nr. 710/2009, kas paredz detalizēti izstrādātus noteikumus akvakultūras dzīvnieku un jūras aļģu bioloģiskai ražošanai,” skaidro ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vecākā referente Līga Drozdovska. „Tāpēc arī bija jāpapildina jau spēkā esošie MK noteikumi Nr. 485 „Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”, lai precizētu bioloģiskās lauksaimniecības produktu apritē iesaistīto personu pienākumus, tiesības un arī atbildību akvakultūrai.”

Ar veiktajiem grozījumiem ir precīzi noteikti pienākumi un rīcība ražotājam, kontroles iestādēm un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas ir kompetentā iestāde bioloģiskajā ražošanā. Tādējādi Latvijas ražotāji, kas vēlas nodarboties ar akvakultūru, Latvijā to turpmāk varēs darīt arī ar bioloģiskām metodēm.

Visi dati – Lauksaimniecības datu centrā

Jaunie grozījumi MK 2009. gada 26. maija noteikumos Nr. 485 „Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”” paredz, ka bioloģiskās lauksaimniecības kontroles iestādes elektroniski nosūtīs bioloģiskās lauksaimniecības statistikas kopsavilkumu valsts aģentūrai „Lauksaimniecības datu centrs” (LDC), kas turpmāk būs arī bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmas pārzinis.

„Mēs esam ļoti priecīgi, ka LDC no šā gada apkopos datus par bioloģisko saimniekošanu Latvijā, jo pašlaik valstī ir vairāk nekā 4000 bioloģiski ražojošu juridisko un fizisko personu. Līdz šim informāciju apkopojām mēs ministrijā, tas ir, datus, ko sniedz abas Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā akreditētās un PVD apstiprinātās bioloģisko saimniekošanu kontrolējošās iestādes – biedrība „Vides kvalitāte” un valsts SIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs”, kurām valsts deleģējusi tiesības kontrolēt bioloģisko saimniekošanu,” priecājas L. Drozdovska.

"„Lauksaimniecības datu centrs” turpmāk būs arī bioloģiskās lauksaimniecības statistikas informācijas sistēmas pārzinis."

„Mums nebija statistikas sistēmas, kas apkopotu datus, izķertu ieviesušās kļūdas, piemēram, saimnieks sniedzis datus nevis par hektāriem, bet kvadrātmetriem, un - pretēji. Tādēļ dažkārt galarezultāts mūs pašus pārsteidza, un kļūdu meklēšana prasīja daudz laika. Mēs visi esam ļoti atviegloti, ka turpmāk ar datu apkopošanu nodarbosies datu profesionāļi – LCD speciālisti.”

Vairāk dzīvnieku piesietajā turēšanā

Noteikumos ir punkti, kas mainīti pēc Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) lūguma. Līdz šim maksimālais dzīvnieku skaits, ko mazās bioloģiskās saimniecībās varēja turēt piesietus kūtīs, bija noteikts 20 liellopi, neskaitot teļus līdz 6 mēnešu vecumam. „Lai atvieglotu mazo bioloģisko liellopu audzētāju dzīvi un tiem nebūtu jāveic kūts pārveide šajā ekonomiski sarežģītajā laikā, pielāgojot kūti liellopu nepiesietai turēšanai, ņēmām vērā viņu ierosinājumu. Tagad bioloģisko liellopu daudzums, ko var turēt piesietus bioloģiskajā saimniecībā, ja liellopus nav iespējams turēt grupās, ir 50 dzīvnieki, neskaitot teļus līdz 6 mēnešu vecumam,” teic vecākā referente.

"Tagad bioloģisko liellopu daudzums, ko var turēt piesietus bioloģiskajā saimniecībā, ir 50 dzīvnieki."

Saimniecībās, kurās liellopu skaits ir lielāks par 50, bioloģiskā audzēšana prasa nepiesieto turēšanu - to nosaka EK Regula 889/2008. Regula arī paredz atkāpes no šīs prasības, ja saimniecība ir maza un ja liellopus nav iespējams turēt grupās. Dažādās ES valstīs dzīvnieku skaits, ko var turēt piesietus un kas tomēr atbilst minētās regulas prasībām par liellopu bioloģisko audzēšanu, arī ir dažāds.

Marķējumā jaunas „rindiņas”

Ir veiktas izmaiņas arī prasībās bioloģiskās produkcijas marķējumam. Ražotājam preces izejvielu sarakstā ar zvaigznīti (*) būs jānorāda visas bioloģiskās sastāvdaļas un saraksta beigās jāievieto teksts: „Bioloģiskās sastāvdaļas: x%”, kur „x” ir kopējā bioloģiskajā lauksaimniecībā ražoto sastāvdaļu proporcija attiecībā pret lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļu kopējo apjomu produktā.

"Laba ziņa patērētājiem - turpmāk preces izejvielu sarakstā būs norādītas pilnīgi visas bioloģiskās sastāvdaļas un to kopējā proporcija. "

„To vēlamies ieviest, lai bioloģiskās produkcijas marķējumā vienādi tiktu norādīts, cik produktā kopā ir bioloģiskas sastāvdaļas gadījumos, kad nav izmantotas tikai bioloģiskās sastāvdaļas, piemēram, ja maizei izmantoti bioloģiskie milti, bet raugs izmantots konvencionālais. Tas dos iespēju patērētājam vieglāk uztvert informāciju un novērsīs neskaidrības gan pircējiem, gan arī kontroles iestādēm,” uzskata L. Drozdovska.

Kaut arī procentuāli tiks norādītas produkcijas sastāvā esošās bioloģiskās sastāvdaļas, piemēram, 72% produktu, tāpat kā līdz šim, šādu produktu nevarēs dēvēt par bioloģisko. Bioloģiskā produkcija šādi dēvējama tikai tad, ja vismaz 95% lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļu ir iegūtas bioloģiskā ražošanā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI