Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai gan pastāvīgā pārstāvniecība, kas reģistrēta VID, nav juridiska persona, tomēr tā var slēgt arī dažādus līgumus, tostarp saistībā ar nodarbinātību.
Pastāvīgajā pārstāvniecībā nodarbinātie
Pastāvīgā pārstāvniecība reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā darba devējs 10 dienu laikā pēc savas darbības uzsākšanas Latvijā. Pastāvīgā pārstāvniecība vai tās ārvalsts komersants var noslēgt darba līgumu vai uzņēmuma, pakalpojumu līgumu:
1) ar Latvijas rezidentiem;
2) ar Eiropas Savienības rezidentiem;
3) ar citu valstu rezidentiem;
4) ar saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējiem Latvijā;
5) ar saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējiem ES;
6) ar saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējiem no citām valstīm;
7) ar pilnvaroto personu - pārstāvi no Latvijas;
8) ar valdes locekli no ES;
9) ar valdes locekli no citām valstīm.
Lai gan pastāvīgā pārstāvniecība, kas reģistrēta VID, nav juridiska persona, tomēr tā var slēgt arī dažādus līgumus, tostarp saistībā ar nodarbinātību, kurus pastāvīgās pārstāvniecības vārdā slēdz ārvalsts komersanta pārstāvis Latvijā. Tā var būt fiziska persona no Latvijas vai ārvalsts komersanta valdes loceklis.
Darba līgumus var slēgt ar Latvijas un ārvalsts fiziskām personām gan pēc Latvijas Republikas Darba likuma prasībām, gan citas valsts darba attiecību regulējošiem tiesību aktiem.
Uzņēmuma, pakalpojumu u.c. līgumus var slēgt ar Latvijas vai ārvalsts saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējiem.
Ja ārvalsts komersants Latvijā ir reģistrējis savu pastāvīgo pārstāvniecību, tad līgumus slēdz gan pastāvīgā pārstāvniecība, gan ārvalsts komersants. Ārvalsts komersants savus darbiniekus, ar kuriem darba attiecības jau pastāvējušas pirms pastāvīgās pārstāvniecības reģistrēšanas Latvijā, var nosūtīt uz Latviju veikt darba pienākumus vai izpildīt konkrētu uzdevumu, piemēram, projekta īstenošanā.
"Pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā ārvalsts komersanta pārstāvis visbiežāk ir nerezidents, ar kuru darba līgumu noslēgusi ārvalsts komersanta sabiedrība."
Pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā ārvalsts komersanta pārstāvis visbiežāk ir nerezidents, ar kuru darba līgumu noslēgusi ārvalsts komersanta sabiedrība. Tas var būt, piemēram, ārvalsts komersanta valdes loceklis, kas pārstāv Latvijā reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību. Valdes loceklis nerezidents Latvijā var ierasties gan periodiski tikai uz neilgu laiku, lai apsekotu projektu kādā no tā stadijām un tiktos ar projekta pasūtītājiem un citiem sadarbības partneriem, gan arī var Latvijā uzturēties līdz projekta pabeigšanai.
Tādējādi, lai noskaidrotu, vai rezidentam un nerezidentam Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma (algas) nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, jāizvērtē:
1) kāds līgums ir noslēgts;
2) ar ko līgums ir noslēgts;
3) uz cik ilgu termiņu līgums ir noslēgts;
4) kur līgums ir noslēgts;
5) pēc kādas valsts normatīvajiem aktiem līgums ir noslēgts;
6) vai personai ir savas rezidences valsts attiecīgie dokumenti.
Nosakot nerezidenta apliekamo ienākumu un nodokļu ieturēšanu, jāievēro attiecīgās valsts nodokļu konvencija, ES regula sociālās drošības jomā un Latvijas nodokļu normatīvie akti.
Darba ņēmējs - Latvijas rezidents pastāvīgajā pārstāvniecībā
Aplūkosim situāciju, ja pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir noslēgusi darba līgumus ar rezidentiem – Latvijas fiziskām personām par darbu Latvijā.
Algas nodoklis
Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs – pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, kas nodarbina darbinieku. Algas nodoklis tiek aprēķināts pēc 23% likmes.
Ar algas nodokli apliekamais mēneša ienākums (pamatdarba vietā, kur iesniegta nodokļu grāmatiņa) ir starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un šā likuma 13. panta pirmajā daļā noteikto atvieglojumu summu.
Algas nodoklis iemaksājams budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai.
Ieturēto algas nodokli uzrāda ziņojumā (3. pielikums Ministru kabineta 2008. gada 20. novembra noteikumos Nr. 942 “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”) par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba devēja.
Darba devējs par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu nodokļu grāmatiņā. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darbiniekam atlaišanas dienā.
Pastāvīgai pārstāvniecībai taksācijas periods var beigties ātrāk par kalendārā gada 12 mēnešiem, jo tās darbības mērķis Latvijā ir realizēt konkrētu līgumā paredzēto projektu, nevis veikt Latvijā pastāvīgu komercdarbību.
Gadam beidzoties, darba devējs izdod darbiniekam, kā arī nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību periodā.
Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām.
Paziņojumu par to darbinieku algas nodokli, ar kuriem darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos.
Obligātās sociālās iemaksas
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanai darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē VID teritoriālajā iestādē pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tā mēneša piektajam datumam, kurš seko mēnesim, kurā persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot VID teritoriālajā iestādē ziņas par darba ņēmējiem (1. pielikums MK 20.11.2008. noteikumiem Nr. 942).
Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 33,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 9 procentus - darba ņēmējs.
"Ja ārvalsts komersantam Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad darba līgumus slēdz un nodokļus par darbiniekiem maksā pastāvīgā pārstāvniecība vispārējā kārtībā."
Darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti VID izsniegtajā paziņojumā (2. pielikums MK 20.11.2008. noteikumiem Nr. 942).
Darba devējam ir pienākums līdz obligāto iemaksu veikšanai noteiktajam termiņam iesniegt VID ziņojumu (3. pielikums MK 20.11.2008. noteikumiem Nr. 942) par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem.
Darba ņēmējs pie ārvalsts komersanta
Kādreiz tiek jautāts par situāciju, kāda var veidoties, ja pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā ārvalsts komersants noslēdz darba līgumus ar rezidentiem – Latvijas fiziskām personām – par darbu Latvijā.
Ja ārvalsts komersantam Latvijā ir pastāvīgā pārstāvniecība, tad darba līgumus slēdz un nodokļus par darbiniekiem maksā pastāvīgā pārstāvniecība vispārējā kārtībā.
Ārvalsts komersants darba līgumus slēdz pēc savas valsts normatīvajiem aktiem, ja Latvijā tam nav pastāvīgās pārstāvniecības. Tādos gadījumos fiziskās personas VID reģistrējas un nodokļus maksā pašas. Bet tās var reģistrēt arī darba devējs – ārvalsts komersants.
Tādējādi šādi darba attiecību gadījumi, kad ārvalsts komersants Latvijā ir reģistrējis pastāvīgo pārstāvniecību, bet līgumus slēdz ārvalsts komersants, nav īstenojami.
Ārvalsts komersanta pilnvarotā persona
Ārvalsts komersants var slēgt pilnvarojuma līgumu ar pastāvīgās pārstāvniecības pārstāvi – Latvijas fizisko personu.
Šādu personu kā darba ņēmēju vispārējā kārtībā reģistrē pastāvīgā pārstāvniecība un aprēķina par to nodokļus - algas nodokli un VSAOI.
Ārvalsts komersanta pilnvarotā persona ir darba ņēmējs, kura, nebūdama darba tiesiskajās attiecībās ar šo komersantu, pārstāv to darbībās, kas saistītas ar ārvalsts komersanta filiāli.
Ārvalsts komersanta pilnvarotai personai obligāto iemaksu objekts ir tai aprēķinātā atlīdzība atbilstoši pilnvarojuma līgumā noteiktajam. Ja atlīdzība nav aprēķināta, tad VSAOI neietur, bet ziņojumā šo personu tik un tā uzrāda.
Latvijas saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējs
Iespējams, ka ārvalsts komersants vai pastāvīgā pārstāvniecība slēdz uzņēmuma, pakalpojumu līgumus ar saimnieciskās (profesionālās) darbības veicēju. Ja noslēgts šāds līgums, tad par ienākumu no saimnieciskās (profesionālās) darbības, kas veikta ārvalsts komersantu patstāvīgo pārstāvniecību labā Latvijas Republikā vai ārpus tās, – nodokli ietur (pastāvīgā pārstāvniecība) izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā līdz sekojošā mēneša piektajam datumam.
Pienākums ieturēt izmaksas brīdī IIN ir par autora atlīdzībām. Nodokļa likme no saimnieciskās darbības ir 15%.
Ja saimnieciskās (profesionālās) darbības veicējam ir nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība, tad IIN tā maksā pati, iepriekš uzrādot izmaksātājam apliecību. Reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs pats nomaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī iesniedz VID gada ienākumu deklarāciju.
Reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs par savu sniegto pakalpojumu pastāvīgajai pārstāvniecībai vai ārvalsts komersantam izraksta rēķinu vai izsniedz kvīti.
Pastāvīgās pārstāvniecības saimnieciskās darbības veicējiem izsniedz paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izsniedz izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas:
1) par personām izmaksātajiem ienākumiem un no tiem ieturēto nodokli - ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam;
2) par personām, neieturot nodokli, ja ienākumi nav atbrīvoti no nodokļa, bet nodokli maksā saimnieciskās darbības veicējs pats, – katru ceturksni līdz nākamā mēneša 15. datumam.
Diemžēl joprojām nav ne likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ne MK 2006. gada 26. septembra noteikumu Nr. 793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” grozījumu, kas regulētu pārskatu iesniegšanas kārtību. Kādreizējo MK 2000. gada 2. maija noteikumu Nr. 166 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem” vietā ir jauni - MK 2008. gada 25. augusta noteikumi Nr. 677, kuros ir vienkāršota pārskatu iesniegšanas kārtība, norādot attiecīgo izmaksu kodu. Masu medijos ir publicēta neoficiāla informācija, ka šie pārskati, lai atvieglotu nodokļu maksātāju darbu, jāiesniedz tikai reizi gadā līdz 1. februārim. Taču pagaidām nodokļu normatīvajos aktos oficiāli nekādas izmaiņas nav bijušas.
Vēl jāzina, ka ne pastāvīgajai pārstāvniecībai, ne tās ārvalsts komersantam Latvijas pašnodarbinātā persona nav atkārtoti jāreģistrē par darba ņēmēju. Pašnodarbinātā persona VSAOI aprēķina un budžetā nomaksā pati.
Ja fiziskā persona nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad uzņēmuma līgumu ar to slēdz pastāvīgā pārstāvniecība, kā arī iesniedz par to ziņojumus, nomaksā nodokļus - tieši tāpat kā par darba ņēmēju. Nemaksā tikai uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, jo nav noslēgtas darba attiecības.
Turpmāk vēl.
