SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
21. novembrī, 2013
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
45
45

Dīķis privātā saimniecībā. Ko der zināt, pirms to rakt

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pirms ķerties pie dīķa rakšanas zemes īpašniekam nepieciešams iecerēto darbību saskaņot ar vietējo pašvaldību un saņemt citu iestāžu atļaujas un licences.

FOTO: RGB

Ūdenstilpes esamība īpašumā vai tā tuvumā palielina paša īpašuma vērtību, dod iespēju saimnieciskām darbībām, arī piedāvā atpūtas iespējas. Ja upju un ezeru atrašanās vieta ir dabā noteikta, tad savā saimniecībā ierīkot dīķi var ikviens. LV portāls skaidro, kas jāņem vērā un kādas darbības jāveic, lai dīķis tiktu izrakts likumīgi un īpašniekam nebūtu nepatikšanas.
īsumā
  • Dīķis ir hidrotehniska būve, tā ierīkošanā ir saistoši MK noteikumi Nr.261 un Nr.112.
  • Dīķa rakšanai, kura virsmas laukums ir līdz 0,1 ha, nepieciešama tikai pašvaldības atļauja.
  • Dīķa rakšanai, kura virsmas laukums ir virs 0,1 ha, nepieciešams būvniecības iesniegums-uzskaites karte, būvprojekts un pašvaldības būvatļauja.
  • Ja dīķa būvniecības rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, nepieciešama Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja.
  • Atsevišķos gadījumos nepieciešams saņemt zemes dzīļu izmantošanas atļauju.
  • Dīķim jādod nosaukums un tas jāiekļauj vietvārdu datubāzē.

Pirms ķerties pie dīķa rakšanas, zemes īpašniekam nepieciešams iecerēto darbību saskaņot ar vietējo pašvaldību un saņemt citu iestāžu atļaujas. To nepieciešamība ir atkarīga gan no iecerētā dīķa izmēriem, gan rakšanas rezultātā iegūtā materiāla tilpuma un tā realizēšanas mērķiem.

Dīķis ir hidrotehniska būve, tāpēc tā ierīkotājam ir saistoši Ministru kabineta izdotie noteikumi "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība" un noteikumi "Vispārīgie būvnoteikumi". Visos gadījumos par dīķa rakšanu ir jāinformē vietējās pašvaldības būvvalde. Ja dīķi iecerēts rakt valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, nepieciešams saņemt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju. Jāņem vērā arī, vai dīķa rakšana neskar zemē esošās inženierkomunikācijas. Tādā gadījumā darbības jāskaņo arī ar attiecīgo inženierkomunikāciju īpašniekiem. Vēl jāraugās, vai dīķi nav paredzēts rakt dabas aizsargājamā teritorijā. Katra dīķa ierīkošana ir individuāla situācija, tāpēc dokumentācija un nepieciešamā saskaņošana var atšķirties.

Pirms rakt dīķi, jāpārliecinās par ūdens esamību

Valsts vides dienesta speciālisti norāda, ka reizēm cilvēki dīķu ierīkošanai izvēlas nepiemērotas vietas – dīķis tiek izrakts, bet ūdens tajā neparādās. Lai šāda situācija nerastos, nepieciešams veikt vietas ģeoloģisko izpēti. Šādus pakalpojumus sniedz privātie uzņēmumi. Kā LV portālam norādīja šādu pakalpojumu sniedzējs, parasti ir nepieciešami divi urbumi un izmaksas esot ap 200 latiem. Izpētes rezultātā tiek noteikti slāņi, norādīts, cik dziļu dīķi vēlams rakt vai cik lielu dziļumu vēlams nepārsniegt. Ja dīķa ierīkošana nav steidzama, ir vērts apsekot savu īpašumu un vizuāli novērtēt augsnes virskārtu. Piemēram, ja kādā vietā arī karstās vasarās turas mitrums vai vieta ir purvaina un klāta ar kūdras slāni, tad visticamāk, ka, izrokot dīķi, šajā vietā ūdens būs.

Pirms rakt dīķi, jāizvēlas tā lietošanas mērķis – zivju audzēšana, ainavas papildināšana, lopu dzirdīšana vai kāds cits. No tā atkarīgs, kādu dīķi veidot un kā to apsaimniekot.

Dīķa platība mazāka par 0,1 hektāru

Par dīķa, kura virsmas laukums vienas zemes vienības robežās nepārsniedz 0,1 hektāru, ierīkošanu ir jāinformē vietējā pašvaldība un iecere jāsaskaņo ar tās būvvaldi. Nekustamā īpašuma īpašniekam, nomniekam, lietotājam vai tā pilnvarotai personai attiecīgās pašvaldības būvvaldē ir jāiesniedz:

  • zemes robežu plāns,
  • ja zeme ir meliorēta, zemes īpašuma meliorācijas pases datu izkopējums divos eksemplāros ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un pierakstītiem galvenajiem parametriem – dīķa garumu, platumu un dziļumu.

Būvvalde izskatīs šo pieteikumu un sniegs atbildi – akceptēs vai noraidīs ieceri. Pašvaldība, izskatot pieteikumu, izvērtēs dīķa atbilstību teritorijas plānojumam, vai dīķis nav ieplānots aizsargājamā dabas teritorijā utt. Pēc pašvaldības atļaujas saņemšanas var ķerties pie dīķa rakšanas darbiem. Šāda izmēra dīķim nav nepieciešama būvniecības iesnieguma-uzskaites karte, būvprojekts vai būvatļauja. Vienīgais izņēmums ir par derīgo izrakteņu izmantošanu (skat. tālāk).

Dīķa platība lielāka par 0,1 hektāru

Dīķa ierīkošanas process būs laikietilpīgāks, ja tā virsmas laukums vienas zemes vienības robežās pārsniegs 0,1 hektāru. Šajā gadījumā būs nepieciešams būvniecības iesniegums-uzskaites karte, būvprojekts un būvatļauja.

Pašvaldības būvvaldei jāiesniedz būvniecības iesnieguma-uzskaites kartes veidlapa saskaņā ar MK izdoto "Vispārīgo būvnoteikumu" 1.pielikumu.

Pirms dīķa projektēšanas uzsākšanas nepieciešami šādi dokumenti vai to kopijas:

  • zemes robežu plāns vai izkopējums no nekustamo īpašumu kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna;
  • ja projekts skar meža zemi, meža zemju plāns, kurā iezīmēta zemes vienība, kurā paredzēti būvdarbi;
  • ja zeme ir meliorēta, nepieciešama zemes īpašuma meliorācijas pase;
  • ja dīķis iecerēts meža teritorijā, jāpievieno meža inventarizācijas dokumenti un meža zemes transformācijas atļauja, kā arī plānošanas un arhitektūras uzdevums.

Dīķiem mērogā 1:500 un 1:1000 jāpievieno zemesgabala topogrāfiskais plāns, kā arī hidrotehniskās būves tehniskās pārraudzības atzinums saskaņā ar MK noteikumiem Nr.261.

Gadījumos kad dīķa ierīkošanai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, jāpievieno no Valsts vides dienesta (VVD) reģionālās pārvaldes saņemtie tehniskie noteikumi. Kārtību, kādā reģionālā vides pārvalde izdod tehniskos noteikumus, nosaka MK noteikumi Nr.91.

Gadījumos kad jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, nepieciešams saņemt Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu. Kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, nosaka MK noteikumi Nr.83. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra jāveic, lai novērtētu paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai.

"Visos gadījumos par dīķa rakšanu ir jāinformē vietējās pašvaldības būvvalde."

Nākamais solis ir dīķa būvprojekta izstrādāšana, kuru apstiprināšanai jāiesniedz pašvaldības būvvaldē. Būvprojektā iekļaujamā informācija ir izklāstīta MK noteikumos "Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība".

Dīķa būvniecības darbus var uzsākt tikai ar būvvaldes izsniegtu būvatļauju. Arī pēc būvdarbu pabeigšanas objektu ekspluatācijā pieņems būvvalde.

Der atcerēties, ka par neatļautu dīķa izveidošanu var sodīt. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pantu par būves patvaļīgu būvniecību fiziskām personām sodu var uzlikt no 100 līdz 1000 latiem, savukārt juridiskām personām – no 500 līdz 5000 latiem. LV portāla aptaujātajās pašvaldībās norādīja, ka iedzīvotāji par neatļautu nelielu piemājas dīķu izveidošanu reti tiek sodīti. Lielākoties dīķu īpašniekiem, uzzinot, ka tāds ir izraksts bez saskaņojuma, tiek palūgts nokārtot visu nepieciešamo dokumentāciju.

Derīgo izrakteņu izmantošana

Ierīkojot dīķi, jāņem vērā, ko paredzēts darīt ar rakšanas rezultātā iegūto materiālu. Likums "Par zemes dzīlēm" paredz: ja dīķa būvniecības rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un tos paredzēts realizēt, piemēram, pārdot, nepieciešama Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegta dabas resursu lietošanas atļauja. Atļauja nav nepieciešama, ja dīķa rakšanas rezultātā iegūtie izrakteņi ir  mazāk nekā 1000 kubikmetru apjomā. Nepieciešamie dokumenti šīs atļaujas saņemšanai jāsagatavo saskaņā ar MK noteikumiem Nr.404.

"Ierīkojot dīķi, jāņem vērā, ko paredzēts darīt ar rakšanas rezultātā iegūto materiālu."

Jārēķinās ar vēl vienas atļaujas nepieciešamību. Ja dīķa rakšanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi, tad zemes dzīļu izmantošanas atļauju nepieciešams saņemt, ja:

  • dīķi iecerēts rakt derīgo izrakteņu atradņu reģistrā iekļauto derīgo izrakteņu atradnes teritorijās;
  • viena vai vairāku dīķu rakšanas rezultātā iecerēts iegūt likuma "Par zemes dzīlēm" pielikumā minētos derīgos izrakteņus vairāk nekā 20 000 kubikmetru apjomā;
  • dīķa rakšanas rezultātā paredzēts iegūt derīgos izrakteņus, kas nav minēti likuma "Par zemes dzīlēm" pielikumā.

Valsts vides dienesta zemes dzīļu izmantošanas licences un pašvaldības atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei izsniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr.696. VVD licences saņemšanai dienestā jāiesniedz iesniegums, kurā jāietver MK noteikumu 22. un 23.punktā norādītā informācija. Savukārt pašvaldības atļaujas saņemšanai iesniegumā jānorāda MK noteikumu 26. un 27.punktā prasītā informācija.

Ja darbības tiek veiktas bez atļaujas saņemšanas, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 55.1pantu fiziskām personām uzliek naudas sodu no 50 līdz 150 latiem, bet juridiskām personām – no 100 līdz 1000 latiem.

Arī dīķim vajadzīgs nosaukums

Dīķim būtu vēlams dot nosaukumu un to iekļaut Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) uzturētajā vietvārdu datubāzē. Saskaņā ar Vietvārdu informācijas noteikumiem dīķiem nosaukumus piešķir pašvaldības.

Pēc dīķa izrakšanas iedzīvotājam jāgriežas savā pašvaldībā ar iesniegumu un lūgumu piešķirt oficiālu nosaukumu īpašumā esošajam dīķim, iesniegumā var norādīt paša izvēlēto dīķa nosaukumu. LĢIA Kartogrāfijas nodaļas Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece stāsta: "Pašvaldība mums sniedz informāciju par konkrētajam dīķim piešķirto nosaukumu un citus datus. Saskaņā ar saņemto informāciju nosaukumu ievadām vietvārdu datubāzē un citos materiālos, kuros dīķa nosaukumam jāparādās aptuveni divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas. Ja iedzīvotājs dīķa nosaukumu neredz mūsu datubāzēs, jāgriežas vai nu pašvaldībā, vai arī pie mums, lai noskaidrotu iemeslus."

"Dīķim būtu vēlams dot nosaukumu un iekļaut vietvārdu datubāzē."

V.Strautniece piezīmē, ka dīķa iekļaušana vietvārdu datubāzē nav obligāta, bet LĢIA ir ieinteresēta, lai dīķiem būtu nosaukumi un tie tiktu reģistrēti, jo kalpo kā orientieri. Turklāt krīzes situācijās dīķiem var būt liela nozīmē, piemēram, ugunsgrēka gadījumā var rasties vajadzība pēc ūdens ņemšanas vietas. Ja dīķis ir atzīmēts kartogrāfiskajā materiālā, glābējiem ir vieglāk to atrast.

Izvēloties dīķa nosaukumu, jāņem vērā, ka vienā teritorijas vienībā viena veida ģeogrāfiskajiem objektiem nevar būt vienāds nosaukums. Piemēram, vienā pagastā nevar būt divi dīķi ar nosaukumu Zāļu dīķis, bet šādi nosaukumi var būt vienā novadā esošiem dīķiem, ja katrs no tiem atrodas savā pagastā.
Labs saturs
45
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI