SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
21. februārī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Labklājība
2
3
2
3

Vai vienlaikus ar bērna kopšanas vai bezdarbnieka pabalstu var saņemt autoratlīdzību?

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Darba ņēmējam, kurš vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, ir izvēles tiesības - maksāt vai nemaksāt VSAOI no autoratlīdzības. Autoratlīdzības saņēmējam, kurš nav darba ņēmēja statusā, jāreģistrējas kā pašnodarbinātajam, ja mēnesī ienākums no autoratlīdzības ir lielāks par 200 latiem.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Autoratlīdzība ir viens no veidiem, kā ar darbinieku norēķināties par paveikto darbu, ko darba devēji izmanto, lai optimizētu nodokļus un samazinātu to izmaksu daļu, ko veido darbaspēka nodokļu nomaksa. Autoratlīdzība ir arī veids, kā cilvēks, nebūdams darba ņēmējs, var gūt ienākums individuālā kārtā vai arī, esot darba attiecībās, papildināt savu ģimenes budžetu.
īsumā
  • Bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu var iegūt un saglabāt pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz MK noteikto apmēru - 200 lati mēnesī.
  • Ja ienākums no autoratlīdzības ir lielāks par 200 latiem mēnesī, autoratlīdzības saņēmējam jāreģistrējas kā pašnodarbinātai personai.
  • Darba ņēmējam, kurš vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, ir izvēles tiesības - maksāt vai nemaksāt VSAOI no autoratlīdzības.

Tā kā autoratlīdzības saņemšana ir visai izplatīta, nereti aktuāls ir jautājums, vai cilvēkam, kas saņem sociālo pabalstu, piemēram, bērna kopšanas pabalstu vai bezdarbnieka pabalstu, ir tiesības saņemt autoratlīdzību, par ko praksē visai bieži tiek nomaksāts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Tāpat ne vienmēr ir skaidrs, cik ilgu laiku vienlaikus, piemēram, ar bērna kopšanas vai bezdarbnieka pabalstu var saņemt autoratlīdzību un vai ir noteikts autoratlīdzības apjoms, ko drīkst saņemt, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Labklājības ministrijas (LM), Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti.

Kad pašnodarbinātajam jāreģistrējas VID?

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta nozares vecākā eksperte Dace Trušinska norāda, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1.panta 3.punkta c) apakšpunkts un 5.panta pirmā daļā noteikts: obligāti sociāli apdrošināta persona kā pašnodarbinātais ir tāda persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību - autortiesību un blakustiesību atlīdzību.

Savukārt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14.panta otrā daļa noteic, ka pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi (vai ieņēmumi fiksētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem) no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi pārskata ceturksnī.

Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību savukārt nosaka Ministru kabinets (MK). Saskaņā ar MK 2008.gada 2.decembra noteikumiem Nr.992 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam" obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs gadam pašnodarbinātajam ir divpadsmitkārtīgā Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā (tas ir, 2400 lati).

MK 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" 12.punkts saka, ka pašnodarbinātais līdz tā mēneša desmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam (tas ir 200 lati), reģistrējas VID.

Iepriekšminēto noteikumu 18.punkts paredz, ka VID pašnodarbināto svītro no nodokļu maksātāju reģistra kā obligāto iemaksu veicēju, ja pašnodarbinātais ir iesniedzis iesniegumu par svītrošanu no nodokļu maksātāju reģistra un ja pašnodarbinātais divus ienākuma nodokļa taksācijas periodus pirms attiecīgā iesnieguma iesniegšanas nevienā mēnesī nav guvis ienākumus, kas sasnieguši vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam.

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6.panta četrpadsmitā daļa noteic, ka personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību (autortiesību un blakustiesību atlīdzību), ir tiesības izvēlēties: vai nu no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai no autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) ienākuma veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai. Šādu izvēli persona var izdarīt tikai vienu reizi pārskata ceturksnī līdz termiņam, kas pašnodarbinātajam noteikts obligāto iemaksu veikšanai.

Arī Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu speciālisti norāda, ka atbilstoši likumam "Par valsts sociālo apdrošināšanu" persona, kura saņem autoratlīdzību, ir pašnodarbinātā persona. Savukārt personai, kura ir darba ņēmējs un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, ir tiesības izvēlēties: vai nu no autoratlīdzības neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, vai no autoratlīdzības veikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

VID nodokļu speciālistu sagatavotajā atbildē teikts, ka VID Nodokļu pārvalde piekrīt izteiktajam viedoklim, ka autoratlīdzības saņēmējam kā pašnodarbinātai personai jāreģistrējas tikai tad, ja ienākums no saņemtās autoratlīdzības ir lielāks par 200 latiem mēnesī (Ministru  kabineta noteiktais obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2013.gadam ir 200 latu mēnesī) un tikai tad, ja autoratlīdzības saņēmējs nav vienlaikus arī darba ņēmējs.

Kam piešķir vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu?

Vienlaikus D.Trušinska skaidro, ka likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4prim pants paredz vecāku pabalstu piešķirt un izmaksāt sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam, ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas dēļ negūst ienākumus kā pašnodarbinātais. Ņemot vērā iepriekš teikto, vecāku pabalsts tiek izmaksāts, ja persona kopj bērnu un negūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Savukārt bērna kopšanas pabalstu saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu piešķir personām, kuras kopj bērnu vecumā līdz gadam un nav nodarbinātas pabalsta piešķiršanas dienā, bet par bērna kopšanu 1-2 gadu vecumā tas tiks piešķirts neatkarīgi no nodarbinātības fakta.

"Ja ir situācija, ka persona, kura saņem bērna kopšanas pabalstu, nav zaudējusi darba ņēmēja statusu (darba devējs VID ir iesniedzis ziņas par to, ka darba ņēmējam ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums) un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, tad minētai personai ir tiesības izvēlēties, vai no autoratlīdzības ienākuma (arī tad, ja autoratlīdzības ienākums pārsniedz 200 latus) veikt vai neveikt sociālās apdrošināšanas iemaksas kā pašnodarbinātai personai," norāda VID nodokļu speciālisti.

Kādos gadījumos bezdarbnieks var būt pašnodarbinātais?

Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu D.Trušinska norāda, ka šī pabalsta mērķis ir nodrošināt darba ienākumu kompensāciju personām bezdarba gadījumā. Bezdarbnieka pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona zaudē bezdarbnieka statusu vai persona iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.  Šādu kārtību paredz likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskā departamenta Licencēšanas un tiesiskā nodrošinājuma nodaļas juriskonsulte Velta Innuse, atbildot uz jautājumu, vai cilvēkam, kas saņem bezdarbnieka pabalstu, ir tiesības saņemt autoratlīdzību, par ko tiek nomaksāts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī, cik ilgi vienlaikus ar bezdarbnieka pabalstu var saņemt autoratlīdzību un vai ir noteikts autoratlīdzības apjoms, ko sasniedzot persona bezdarbnieka statusu zaudē uzreiz vai pēc kāda laika, sniedz šādu skaidrojumu.

"Obligāto iemaksu objekta minimālais apmērs 2013.gadā ir 200 latu mēnesī."

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktā noteikts, ka bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem (saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"), izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos.

Izvērtējot iepriekš minēto un kā izriet no ekspertu atbildēm, ir secināms, ka terminu "pašnodarbinātais" juridiski lieto tikai tad, ja fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai ir reģistrējusies kā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēja, proti, no saviem ienākumiem maksā sociālo nodokli.

Vienlaikus jāievēro bezdarbnieka tiesības iegūt pašnodarbinātā statusu uz laiku līdz diviem mēnešiem un saglabāt bezdarbnieka statusu.

Kad pašnodarbinātais var iegūt bezdarbnieka statusu?

NVA mājaslapā ir skaidrots, ka bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu var iegūt un saglabāt tie pašnodarbinātie, kuru ienākumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru (mēnesī 200 lati), kuri maksā fiksēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru ieņēmumi nesasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, kas reizināts ar koeficientu 3,3 (mēnesī 660 lati), vai kuri veic saimniecisko darbību un par to nemaksā patentmaksu.

Bet, tiklīdz pašnodarbinātais savas saimnieciskās darbības ietvaros ilgāk par diviem mēnešiem no saviem ienākumiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (ja viņa ienākumi mēnesī sasniedz attiecīgi 200 latus vai 660 latus) vai maksā patentmaksu, bezdarbnieka statuss tiek zaudēts.

Uzziņa: Autors un autoru darbi – Autortiesību likumā noteiktais

Autors - fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs.

Darbs - autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.

Autortiesību objekts ir šādi autoru darbi:

  1. literārie darbi (grāmatas, brošūras, runas, datorprogrammas, lekcijas, aicinājumi, ziņojumi, sprediķi un citi līdzīga veida darbi);
  2. dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālu darbu literārie projekti;
  3. horeogrāfiskie darbi un pantomīmas;
  4. muzikālie darbi ar tekstu vai bez tā;
  5. audiovizuālie darbi;
  6. zīmējumi, glezniecības, tēlniecības un grafikas darbi un citi mākslas darbi;
  7. lietišķās mākslas darbi, dekorācijas un scenogrāfijas darbi;
  8. dizaina darbi;
  9. fotogrāfiskie darbi un darbi, kas izpildīti fotogrāfijai līdzīgā veidā;
  10. celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti un celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi un dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti;
  11. ģeogrāfiskās kartes, plāni, skices, plastiskie darbi, kas attiecas uz ģeogrāfiju, topogrāfiju un citām zinātnēm;
  12. citi autoru darbi.

Atvasinātie darbi (neaizskarot oriģināldarbu autoru tiesības):

  1. tulkojumi un apdares, pārstrādāti darbi, anotācijas, referāti, kopsavilkumi, apskati, muzikāli aranžējumi, ekranizācijas un dramatizējumi un tamlīdzīgi darbi;
  2. darbu krājumi (enciklopēdijas, antoloģijas, atlanti un tamlīdzīgi darbu krājumi), kā arī datu bāzes un citi salikti darbi, kas materiālu atlases vai izkārtojuma ziņā ir jaunrades rezultāts.
  3. Atvasinātie darbi tiek aizsargāti neatkarīgi no tā, vai uz darbiem, no kuriem tie atvasināti vai kuri iekļauti tajos, ir attiecināma autortiesību aizsardzība.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI