Dzimums, vecums, svešvalodu prasmes

Šā gada 21.jūnijā Saeima trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, paredzot jaunu regulējumu attiecībā uz svešvalodas prasmju norādīšanu darba sludinājumos.

Ar šā gada 25.jūliju grozījumi stājās spēkā, un tagad attiecībā uz sludinājumos (darba devēja paziņojumos par brīvajām darba vietām) norādāmo informāciju ir noteikti šādi ierobežojumi:

1. Darba sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (32.panta 1.punkts);
2. Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu (32.panta 2.punkts);
3. Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai (32.panta 2.daļas 1.punkts).

Valodu zināšanas uzmanības centrā

Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem, minēts sākotnēji virzītā likumprojekta anotācijā.

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis norāda, ka šī problēma ir ļoti aktuāla, jo ar katru gadu pieaug to Latvijā strādājošo un potenciālo darbinieku skaits, kuri neprot krievu valodu. Tādēļ darba devējam darba sludinājumos ir jānorāda samērīgas un pamatotas svešvalodu zināšanu prasības, turklāt amata aprakstā ir jāieraksta, kādas valodu zināšanas ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai.

Ja tomēr darba devējs darba intervijā prasa zināt noteiktu svešvalodu, bet darba sludinājumā tas nav bijis ierakstīts, tad ir jājautā, kāds ir pamatojums šādai prasībai. Taču kopš grozījumu stāšanās spēkā nav pieaudzis sūdzību skaits attiecībā uz šiem jautājumiem.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš pauž viedokli, ka vairumā gadījumu svešvalodu prasības darba sludinājumos norādītas pamatoti. Var diskutēt par to, vai svešvalodu zināšanas konkrētajam amatam nepieciešamas teicamā līmenī vai varbūt pietiek ar sarunvalodas līmeni.

Uzņēmums, kas darbojas biznesa vidē, par prioritāti uzskata sekmīgu darbu ar savas kompānijas esošajiem un potenciālajiem klientiem, kā arī savas produkcijas un pakalpojuma virzību tirgū. Ja, piemēram, kompānijas pamatdarbība ir izvērsta Latvijā, tad nav noslēpums, ka klienti pārsvarā ir latviešu un krievu valodā runājošie. Turklāt šie noteikumi attiecas ne tikai uz "publiskajiem" amatiem, kā klientu konsultanti, pārdošanas speciālisti, biroja administrators, bet uz jebkuru darbinieku kompānijā, kam tieši vai netieši var būt kontakts ar cilvēkiem. Mazāk tas attiecas uz citām valodu prasmēm – angļu, vācu, vai citu svešvalodu, lai gan kompānija (nākotnes vārdā) no sava darbinieka var pieprasīt arī šādu valodu prasmes.

A.Brodiņš norāda, ka sludinājumu īpatsvars, kur norādītas svešvalodu zināšanas, ir vairāk par 90% un sludinājumu skaitam pēc grozījumiem Darba likumā attiecībā uz svešvalodām nevajadzētu būtiski samazināties, jo kompānijas arī turpmāk būs ieinteresētas kandidātos un darbiniekos ar vairāku svešvalodu zināšanām – tās pašas "cīņas par klientu" vārdā. Daudzi amati prasa ne tikai spēju komunicēt ar klientu viņa valodā, bet arī spēju iegūt, pārvaldīt, pielietot informāciju svešvalodās (ņemot vērā latviešu valodas pielietojumu pasaules mērogā un attiecīgo tulkojumu nepietiekamību vai sarežģīto uztveršanu).

Svešvalodu zināšanu novērtēšana

A.Kursītis uzsver, ka realitātē darba sludinājumos norādītās prasības zināt svešvalodas ir ļoti nekonkrētas, jo nav skaidras sistēmas, kā novērtēt savas svešvalodu zināšanu prasmes, un tas nostāda darba ņēmējus ļoti nevienlīdzīgā situācijā, un ir iespējama pat darba ņēmēju diskriminācija. Piemēram, darba sludinājumā ir norādīts, ka darba ņēmējam ir jābūt ļoti labām krievu valodas zināšanām, bet darba intervijā darba devējs saka, ka valodu zināšanas nav pietiekami labas.

Ir izveidojusies situācija, ka svešvalodu zināšanu prasības nav reglamentētas, bet valsts valodas zināšanu prasme ir, jo valsts valodas zināšanu prasmei ir gan konkrēta apliecība, gan ir iespējama to pārbaude. Tādēļ ir nepieciešams regulējums, kas noteiktu svešvalodu zināt konkrētā līmenī, jo vispārīgās prasības var iztulkot dažādi.

Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba attiecību un darba
aizsardzības politikas nodaļas vadītāja Ineta Vjakse informē: lai veiktu pārvaldīto valodu pašvērtējumu, viena no iespējām ir Europass valodu pase.

Europass valodu pase ir standartizēts Eiropas līmeņa dokuments, kas palīdz noteikt un demonstrēt savu svešvalodu zināšanu līmeni un lingvistisko pieredzi. Europass valodu pasi var aizpildīt patstāvīgi, un nav vajadzīgi speciālisti, lai novērtētu valodas zināšanas, ir vajadzīga tikai pašnovērtējuma tabula, ko izstrādājusi Eiropas Padome.

Saskaņā ar Eiropas Savienības dokumentu "Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvei", pašnovērtējumam izmanto sešu līmeņu sistēmu. Valodu prasmes līmeņi A1 un A2 atbilst pamatlīmenim, B1 un B2 – vidējam līmenim, un C1 un C2 – augstākajam līmenim. Valodu zināšanu līmeņus un to skaidrojumus ir iespējams ietvert arī savā curriculum vitae jeb dzīvesgājuma aprakstā.