Kukaiņi - asinssūcēji – dodas uzbrukumā

Kukaiņi visbīstamākie nenoliedzami ir mājdzīvniekiem, kuri dienu pavada ganībās. Šie kukaiņi dzīvniekiem sagādā sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus veselībai un dzīvībai. Visbiežāk mājlopus apdraud odu mātītes, dunduri, mušas, miģeles un knišļi.

Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās.

Dunduru mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Dunduri aktīvi ir galvenokārt dienas vidū, tie parasti uzturas mitrās vietās, pie ūdeņiem. Latvijā konstatētas 27 dunduru sugas, no tiem vislielākie ir govju un briežu dunduri.

Arī mušas, piemēram, sīvā muša, sūc asinis. Uz dzīvniekiem sīvā muša uzturas tikai asins sūkšanas brīdī. Parasti tās var novērot, sēžam uz mājdzīvnieku novietņu sienām. Miģeles ir sīki, vārīgi odveidīgie. Dažas miģeļu sugas mātītes sūc arī siltasiņu dzīvnieku asinis.

Vislielākās nepatikšanas dzīvnieku īpašniekiem pēdējos gados ir sagādājuši knišļi.

Knišļi parasti ir aktīvi no rītiem un vakaros. Tie nelido naktīs un tad, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš. Knišļi koduma vietā ievada siekalas, kas satur fermentus - dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas.

Katram dzīvniekam, atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām, uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks un tas no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem iet bojā.

Latvijā konstatētas 30 knišļu sugas.

Kā mājdzīvniekus pasargāt no asinssūcējiem

Lai arī dzīvnieku saimnieki tiek informēti par piesardzības pasākumiem, teju ik gadu ir ziņas par mājlopu upuriem kukaiņu uzbrukumu rezultātā. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare norāda, ka PVD speciālisti iesaistās tad, ja pienāk ziņas par dzīvnieku masveida krišanas gadījumiem, bet šādu gadījumu nav daudz. Visnopietnākais zaudējums fiksēts 2005.gadā, kad no knišļu kodumiem gāja bojā 553 dzīvnieki.  

PVD speciālisti aicina dzīvnieku saimniekus būs uzmanīgiem un, laižot dzīvniekus ganībās, ievērot asinssūcēju kukaiņu aktīvo periodu. Piemēram, knišļu aktīvajā periodā, kas sākas maijā un turpinās visu jūniju, dzīvniekus ganībās ieteicams laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Tāpat PVD iesaka pavērot dabu un, ja manāma knišļu masveida savairošanās, dzīvniekus ārā vispār nelaist.

PVD vērš uzmanību uz to, ka veterinārajās aptiekās var iegādāties repelentus jeb līdzekļus, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai, Pirms izlaišanas ganībās ar tiem var apstrādāt dzīvniekus. Tā kā šo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta, pirms repelentu iegādāšanās vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu.

Vēl būtu ieteicams iegādāties ziedi, kas ārstē tesmeņa iekaisumu, jo asinssūcēji kukaiņi labprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma. Arī šajā gadījumā noderētu veterinārārsta konsultācija.

Ja nu tomēr dzīvnieku ir smagi sakoduši knišļi, tad to vajadzētu transportēt uz novietni un

nekavējoties izsaukt veterinārārstu. Savukārt veterinārārstiem PVD speciālisti iesaka ganību periodā papildināt medikamentu rezerves ar attiecīgiem preparātiem.

Dzīvniekiem var draudēt pārkaršana

Ne mazāk bīstama ir arī dzīvnieku pārkaršana. Te nu ir apdraudēti gan ganībās izlaistie lauksaimniecības dzīvnieki, gan arī mājdzīvnieki. Kā skaidro PVD speciālisti, dzīvniekam ilgstoši uzturoties paaugstinātā temperatūrā, notiek perifēro asinsvadu paplašināšanās. Ja cirkulējošo asiņu apjoms nepalielinās, dzīvniekam iestājas sirds mazspēja un iznākums var būt letāls.

Pārkarsuši dzīvnieki ir nomākti, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana; var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus. Acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana.

PVD brīdina, ka pārkaršanu veicina tiešie saules stari, bezvējš, mitrums, nepietiekami uzņemts šķidruma daudzums, fiziskā slodze, kā arī liels dzīvnieku blīvums.

Lauksaimniecības dzīvnieki karstajā laikā var iegūt saules dūrienu, ja atrodas ganībās tiešu saules staru ietekmē, vai karstuma dūrienu, ja pārkarst transportēšanas laikā.

Suņi un kaķi visbiežāk pārkarst, atrodoties slikti ventilējamās telpās. Tāpat jābūt uzmanīgiem, atstājot savu mīluli automašīnā. Tā kā kaķiem un suņiem ir maz sviedru dziedzeru, ar sviedriem liekais siltums praktiski neizdalās un tātad - organisms netiek dzesēts.

Ko darīt, lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas

Galvenais, kas jāievēro ganāmpulka īpašniekiem, ir jārūpējas par to, lai karstajā diennakts laikā no pulksten 12 līdz 16 dzīvnieki neatrastos tiešos saules staros. Vēlams, lai dzīvniekiem būtu pieejama koku ēna vai kāda nojume. Šajā laikā nevajadzētu ganīt govis, aitas, cūkas un īpaši – zirgus. Arī sunim, kurš tiek turēts piesiets, vajag sagādāt vietu, kur patverties no saules stariem.

Visi dzīvnieki - gan lauksaimniecības, gan mīļdzīvnieki – jānodrošina ar pietiekamu auksta dzeramā ūdens daudzumu un sasilušais ūdens iespēju robežās jāmaina pret vēsu. Ja suņi un kaķi dienu pavada dzīvoklī, guļvieta jāierīko vēsākā telpā vai uz flīžu grīdas. Karstā laikā mīļdzīvniekus nedrīkst atstāt automašīnā arī tad, ja logs ir pusatvērts.

Pamanot tādas pazīmes kā karsta āda, ātrs pulss un elpošana, muskuļu trīcēšana, krampji, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie veterinārārsta, bet vispirms jānogādā dzīvnieks vēsumā, jāaplej ar vēsu ūdeni /jāapliek kompreses un jādod padzerties.

Dzīvnieku veselība – saimnieku atbildība

Zaudēt dzīvniekus kukaiņu uzbrukuma vai to pārkaršanas rezultātā saimniekam ir sāpīgs trieciens. PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Rubīna norāda, ka

saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.pantu un MK noteikumu Nr.5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 9.punktu dzīvnieku īpašniekam nepārprotami ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvnieku veselību un labturību.

Tomēr M.Rubīna atzīst, ka robeža starp atbildīgu un bezatbildīgu attieksmi ir ļoti trausla, īpaši, ja tas skar jomas, kuras cilvēks nevar ietekmēt, piemēram, dabas stihijas vai kukaiņu uzlidojumus. "No vienas puses, saimniekam šādas situācijas ir jāparedz un atbilstoši jārūpējas par dzīvniekiem, bet - tās tomēr var būt un pārsvarā ir neparedzamas un tādēļ nekontrolējamas," uzskata speciāliste.

Kā norāda PVD Novietņu uzraudzības daļas vadītāja, šādus gadījumus PVD izvērtē individuāli un ar sodu piemērošanu nesteidzas. Dzīvnieku nobeigšanās to īpašniekam jau tā ir gana liels sods, jo tas nes ne vien emocionālus pārdzīvojumus, bet arī būtiskus finansiālus zaudējumus.

M.Rubīna uzsver: dodoties pārbaudēs, PVD inspektori atkal un atkal dzīvnieku īpašniekiem atgādina, ka vasaras karstajos mēnešos un knišļu aktīvajā periodā ir jābūt ļoti uzmanīgiem un pastiprināti jāuzrauga savi ganāmpulki.