Svētdiena,
31. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Laulības šķiršana tiesā


Agnese Ģērmane
05.03.2012

 
No pagājušā gada februāra Latvijā laulību var šķirt ne tikai tiesā, bet arī pie zvērināta notāra. Tiesā laulību šķir, ja starp laulātajiem pastāv strīds un viņi nespēj vienoties par laulības šķiršanas jautājumiem. Savukārt notārs šķir laulības, ja abi laulātie ir vienprātīgi piekrituši šķirties. Dati liecina, ka 2011.gadā 5711 pāri ir izmantojuši iespēju laulību šķirt mierīgā ceļā pie notāra, taču joprojām pastāv ievērojams skaits laulību – 2876 -, kurās domstarpības ir risināmas tikai tiesā.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +11 -0

Tiesā laulības šķiršanu virza paši laulātie

Ja starp laulātajiem pastāv strīds par kopīgas mantas sadali, nepilngadīga bērna aizbildniecību un ja viens no laulātajiem šķirties nepiekrīt, laulību var šķirt tikai tiesa. Atšķirībā no laulības šķiršanas pie notāra tiesā viens ir prasītājs, bet otrs – atbildētājs. Tas nozīmē, ka pie notāra abas puses ir šķiršanas prasītāji, bet tiesā – viens.

"Civilprocess tik tālu, cik tas neskar bērna intereses, ir balstīts uz sacīkstes principu, un pusei ir pienākums pierādīt tās apgalvojumu pareizību vai otras puses apgalvojumu nepamatotību. Ja pierādījumi netiek iesniegti, tad tiesa attiecīgo apstākli vērtē kā nepierādītu," atzīmē Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Brice. Tas nozīmē, ka laulātās puses veicina to, cik ātri vai ilgi noris viņu laulības šķiršana tiesas ceļā. Jo ātrāk abas puses vienojas par strīda jautājumiem, jo ātrāk noris šķiršanās process un tiesa pasludina laulību par šķirtu.

 

Iespējams samierināšanas laiks

Šķiršanās process tiesā ir laikietilpīgs, jo tiesa nosaka lietas izskatīšanas dienu, uzklausa puses un pieņem lēmumu par laulības šķiršanu vai lietas atlikšanu un laulības samierināšanas laika piešķiršanu līdz sešiem mēnešiem. Lai gan tiesas process ir ilgs un sarežģīts, laulātie var veicināt tā drīzāku izbeigšanu, korekti un laicīgi izpildot tiesas uzliktos pienākumus, piemēram, iesniedzot patiesus pierādījumus par kopīgu mantu, ļaujot tiesnesim izlemt par tās sadali.

Ja laulātās puses dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus un ja tiesa uzskata, ka laulību ir iespējams saglabāt, vadoties pēc Civillikuma 74.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ka starp laulātajiem nevalda cietsirdīgi apstākļi un nespējami iemesli kopdzīvošanai, tiesa var piešķirt samierināšanas laiku.

Laulības samierināšanu var noteikt tikai tad, ja pret to neiebilst neviena no pusēm. Tas nozīmē, ka, ja viens no laulātajiem vēlas izmantot samierināšanas laiku, bet otrs nē, tad šis laiks  noteikts netiks.

 

Tiesas procesa uzsākšanas kārtība un izmaksas

Pirmais solis, lai šķirtu laulību, ir valsts nodevas samaksa Valsts kasē. Valsts nodeva laulības šķiršanai tiesā ir 100 lati, ar izņēmumu, kuru nosaka Civilprocesa likuma 34.pants, ka gadījumos, ja persona, pret kuru ir iesniegts prasības pieteikums par laulības šķiršanu, ir atzīta par bezvēsts pazudušu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai kas ir notiesāta uz vairāk nekā trīs gadiem, valsts nodeva ir 10 lati. Ja tiesa nosaka samierināšanas laiku, par to nav jāmaksā papildu nodeva arī gadījumā, ja pēc puses lūguma lietas izskatīšana notiek atkārtoti.

"Šķiršanās process tiesā ir laikietilpīgs, jo tiesa nosaka lietas izskatīšanas dienu, uzklausa puses un pieņem lēmumu par laulības šķiršanu vai lietas atlikšanu un laulības samierināšanas laiku."

Otrais solis ir laulības šķiršanas prasības pieteikuma iesniegšana tiesā. Tam ir jāpievieno pierādījumi par valsts nodevas samaksu un citu tiesas izdevumu nomaksu. Līdz ar prasības pieteikumu un rēķinu par valsts nodevas apmaksāšanu prasītājam jeb pusei, kas vēlas šķirties, ir jāiesniedz dokumenti, kas pamato apstākļus, uz kuriem dibināts prasījums, kādēļ laulība tiek šķirta. Līdztekus laulības šķiršanas pieteikumam divos eksemplāros (otrs eksemplārs ir nosūtīšanai atbildētājam jeb pusei, no kuras pirmā vēlas šķirties) prasītājam tiesā ir jāiesniedz arī laulības apliecības oriģināls un, ja laulībā dzimuši bērni, tad bērnu dzimšanas apliecības, uzrādot oriģinālus. Tāpat ir svarīgi tiesā iesniegt dokumentus, kas var būt būtiski šķiršanās procesā, piemēram, laulības laikā iegūtā īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti, izziņa no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par personas ienākumiem, kvīts par advokāta pakalpojumu saņemšanu.

Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Ksenija Novikova atzīmē, ka papildus Civilprocesa 128.pantā noteiktajām ziņām, kas jānorāda laulības šķiršanās pielikumā, ir arī jānorāda:

  1. no kura laika puses dzīvo šķirti;
  2. vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai;
  3. vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.

Visu aizpildāmo dokumentu paraugi ir atrodami Latvijas tiesu portāla mājaslapā.

 

Bērna aizgādība pēc šķiršanās

Civilprocesa likuma 244.5 pants nosaka, ka pēc puses lūguma tiesa pieņem lēmumu, kas nosaka bērna dzīvesvietu, aizliegumu bērna izvešanai no valsts, aprūpes un saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību. Visu lēmumu pieņemšanā tiesa balstās uz laulāto pušu sniegto informāciju, bāriņtiesas spriedumu un, ja ir iespējams, uz paša bērna viedokli. Tāpēc, ja tiesas procesā par laulības šķiršanu pastāv pušu strīds par bērna aizgādniecību, tiesa pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma pieprasa attiecīgās bāriņtiesas atzinu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē. Ja bērns ir sasniedzis attiecīgo vecumu un brieduma pakāpi, arī viņa viedoklis un intereses tiesas procesā tiek uzklausītas un ņemtas vērā, pieņemot galīgo lēmumu.

 "Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību. Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesības," norāda L.Brice. Tas nozīmē, ka arī tad, kad vecāki dzīvo šķirti, vecākiem ir jāturpina aizgādība un jāuzņemas rūpes par bērnu. Tāpat abi vecāki ir atbildīgi par kopīgu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību un izaugsmi. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo.

 

Ja viens no laulātajiem dzīvo ārpus Latvijas

Lai šķirtu laulību, tiesas procesā ir jāpiedalās abām pusēm, taču ir situācijas, kad viena no pusēm atrodas ārzemēs un viņam nav iespēja atbraukt uz Latviju, lai šķirtu laulību. Tāpēc gadījumos, kad viena no pusēm dzīvo tālu vai kāda cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma uz prāvu, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pilnvarota pārstāvja piedalīšanos. Tiesa var notikt arī tādā gadījumā, ja atbildētāja dzīvesvieta atrodas ārpus Latvijas vai nav zināma un viņš nepiedalās sēdē, ja likuma noteiktajā kārtībā viņš ir aicināts uz tiesu, bet nav ieradies. Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neatsaucas uz tiesas uzaicinājumu piedalīties laulības šķiršanas prāvā, viņu uz tiesu var atvest piespiedu kārtā.

"Lai šķirtu laulību, tiesas procesā ir jāpiedalās abām pusēm, taču ir situācijas, kad viens no laulātajiem nevar ierasties."

 Laulību, kas ir slēgta Latvijā, ir iespējams šķirt arī gadījumā, ja abi laulātie atrodas ārzemēs, to darot pēc attiecīgās valsts likumiem. Tiesa gan, Civillikuma 12.pants noteic, ka ārzemēs izdarīta Latvijas pilsoņu laulības šķiršana un atzīšana par neesošu atzīstama arī Latvijā, ja vien tai pamatā liktie iemesli atbilst Latvijas likumam un Latvijas sabiedriskai iekārtai. Tas pats attiecas arī uz ārzemēs noslēgtu laulības šķiršanu Latvijā, vadoties pēc Latvijas likuma arī tādā gadījumā, ja laulātie nav Latvijas valsts pilsoņi.

 

Laulību šķiršana bezstrīdu gadījumos – pie notāra

No pagājušā gada 1.februāra stājās spēkā grozījumi Notariāta likumā, kas nosaka, ka zvērināts notārs ir tiesīgs šķirt laulību tā saucamajā bezstrīdu kārtībā. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad abi laulātie ir vienojušies par šķiršanos un viņu starpā nav strīdu, kas attiecināmi uz mantas sadali vai bērna aizbildniecību, tad vairs nav jāvēršas tiesā, lai šķirtu laulību, jo to var izdarīt pie notāra. Pie notāra abas puses var doties jau ar kopīgu iesniegumu, kas norāda, ka viņi ir panākuši vienošanos par mantas sadali un nepilngadīga bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem, vai kas nosaka notāru par vidutāju, ar kā palīdzību nonākt pie šādas vienošanās.

"Laulātās puses veicina to, cik ātri vai ilgi noris viņu laulības šķiršana tiesā."

Atšķirībā no laulības šķiršanas tiesā, kur pieteicējs ir tas, kas pats sagatavo un kārto dokumentus, notārs nodarbojas ar dokumentāciju laulāto vietā. "Arī pēc tam, kad laulība būs šķirta, notārs nosūtīs visas vajadzīgās ziņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, dzimtsarakstu nodaļai vai garīdzniekam, kas laulājis. Laulātajiem pašiem nekas nav jādara. Tāpēc šis process ir nesalīdzināmi ātrāks, vieglāks un ieteicams visiem pāriem, kas nodomājuši šķirties mierīgā ceļā," skaidro zvērināta notāre Ilona Ķibilde.

Laulības šķiršanas process pie notāra ilgst 30 dienas un maksā 74 latus, taču šī maksa var būt dārgāka gadījumā, ja laulātie vēlas šķiršanās apliecību saņemt pa pastu vai viņi nesaprot latviešu valodu un notāram jāveic tulkojums. To, cik liela ir papildu maksa par minētajiem gadījumiem, izskata atsevišķi, jo tā ir atkarīga no dalāmās mantas vērtības vai no uzturlīdzekļu apmēra.

 

Uzziņai

Līga Brice norāda, ka papildu informācija par pārrobežu laulību šķiršanas lietām, kā arī par Latvijas un citu ES valstu regulējumu gan laulības šķiršanas lietās, gan lietās par vecāku atbildību, aizgādības un saskarsmes tiesību atrodama šajā interneta vietnē.
 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +11
-0


ATSLĒGVĀRDI:   'bērni  'dokuments  'labklājība  'lēmums  'nauda  'noteikumi  'tieslietas  'vecāki  

  Ieteikt:  +11
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti