Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz, ka no 1.aprīļa visā pilnībā tiks liberalizēts elektroenerģijas tirgus, iekļaujot tajā arī mājsaimniecības. Iesniegtās izmaiņas ir šādas:
Ministru kabinets 17.septembrī atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, cita starpā paredzot, ka no 2014.gada 1.aprīļa visi elektroenerģijas lietotāji, tai skaitā mājsaimniecības, pirks elektroenerģiju brīvajā tirgū. Likumprojekts pašlaik tiek izskatīts Saeimā, un paredzēts, ka tas stāsies spēkā 1.janvārī.
ES pieprasa brīvo tirgu arī elektroenerģijai
Prasība par brīvā tirgus atvēršanu iekļauta tā dēvētajā Elektrības direktīvā: Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktās Eiropas Savienības pilsoņu garantētās brīvības - brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība - ir sasniedzamas vienīgi pilnībā atvērtā tirgū, kas ļauj visiem patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem brīvi veikt piegādes lietotājiem. Direktīva nosaka: mājsaimniecības kā elektroenerģijas lietotāji var saņemt universālo pakalpojumu, kas ietver tiesības saņemt konkrētas kvalitātes elektroenerģiju savā teritorijā par saprātīgām, viegli un skaidri salīdzināmām, pārskatāmām un nediskriminējošām cenām.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā izstrādāti, pamatojoties uz 2009.gada 17.jūnijā parakstīto saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju par Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu, kas ietver vienošanos par pakāpenisku elektroenerģijas tirgus atvēršanu Baltijas valstīs, atceļot regulētos elektroenerģijas tirdzniecības gala tarifus.
Salīdzinājums ar namu pārvaldi daudziem var raisīt negatīvas emocijas, jo šajā tirgū ir daudz sāpīgu piedzīvojumu. EM min citu piemēru - elektroenerģijas tirgus atvēršanā varam vilkt paralēles ar situāciju pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā telekomunikāciju jomā, kad Latvijā bija pārstāvēts tikai viens fiksētais sakaru operators, kas dominēja tirgū un diktēja cenas. "Atverot tirgu un saasinoties konkurencei, veidojās spiediens uz cenām, kas tirgus dalībniekiem lika kļūt efektīvākiem, un patlaban Latvijā telekomunikāciju jomā cenas attiecība pret kvalitāti ir viena no labākajām Eiropā. Ieguvēji no atvērta tirgus un konkurences ir visi," pauž EM.
"Prasība par brīvā tirgus atvēršanu iekļauta tā dēvētajā Elektrības direktīvā."
No 1.aprīļa elektroenerģijas tirgū papildus jau esošajiem mazliet vairāk nekā 24 tūkst. dalībnieku (juridisko personu) piebiedrosies 847,3 tūkst. mājsaimniecību. Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu vairs nepastāvēs regulētie elektroenerģijas tarifi, un paredzams, ka enerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2014.gadā pieaugs no 8,18 santīmiem par kilovatstundu (KWh) jeb 11,64 eiro centiem ("Starta tarifs") vai 10,65 santīmiem par kWh jeb 15,15 eiro centiem ("Pamata tarifs") līdz 11,30 santīmiem par kWh jeb 16,08 eiro centiem par kilovatstundu.
Šeit jāatgādina, ka kopš 2011.gada saistītajiem lietotājiem 12 mēnešu laikposmā no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam piemēro divus elektroenerģijas tirdzniecības tarifus:
Elektroenerģiju pārdos kā jebkuru preci
Elektroenerģijas tirgus liberalizācija jeb atvēršana nesīs pārmaiņas visām mūsu valsts mājsaimniecībām, apstiprina EM valsts sekretārs Juris Pūce. Dažas privātpersonas jau izmanto brīvā tirgus iespējas, bet tikai dažas, tādējādi mājsaimniecību lietotāju grupa atrodas regulētā tarifa kategorijā un ir faktiski piesaistīta vienam tirgotājam – VAS "Latvenergo". Šis regulētais tarifs ir pierasts un ilgstoši lietots, turklāt tā esamība savukārt nav vedinājusi arī citus tirgotājus nākt klajā ar savu piedāvājumu mājsaimniecībām.
1.aprīlī tas notiks obligātā kārtā, un EM valsts sekretārs norāda: tas automātiski nenozīmēs zemākas cenas, bet gan piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara nodrošināšanu, un cena var būt gan augstāka, gan zemāka. "Mēs nonākam pie tā, ka elektroenerģija tiek tirgota kā ikviena prece un par tādu cenu, kāda atbilst piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaram. Tādējādi tiek rosināta konkurence, kas nodrošina patērētājiem viņu interesēm atbilstošāku piedāvājumu. Pašlaik regulētais tarifs ir vēsturiski izveidojies vienveidīgs risinājums, kas ir izveidots it kā viegli aprēķināms, bet nav speciāli paredzēts nevienai patērētāju grupai. Taču patērētāju intereses un paradumi ir dažādi, un atšķiras arī zināšanu līmenis par to, kā mērķtiecīgi vadīt savu elektrības patēriņu, rūpēties par energoefektivitāti. Tieši viņiem šobrīd nav nekādu ieguvumu. Savukārt atvērtais tirgus individualizēs piedāvājuma struktūru un dos patērētājiem varu izvēlēties tirgotāju."
Elektroenerģijas kopējo cenu pēc šā tirgus pilnīgas liberalizācijas veidos atsevišķu sastāvdaļu izmaksu izmaiņas. Pirmām kārtām tiks izlīdzināta elektroenerģijas sākumcena - nebūs vairs Starta un Pamata tarifa, kā arī cenā atspoguļosies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reālās izmaksas (šobrīd OIK pieaugumu mājsaimniecībām kompensē VAS "Latvenergo"). Saskaņā ar valdības pieņemtajiem lēmumiem nākamajos četros gados tās būs 1,89 santīmi par kWh (neatkarīgi, no kura tirgotāja patērētājs pirks elektroenerģiju). Kā skaidro J.Pūce, tas ir mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Elektroenerģijas kopējā cenā tās īpatsvars būs aptuveni 10 procentu. Tas, protams, daļēji izraisīs elektroenerģijas cenas pieaugumu.
"No 1.aprīļa elektroenerģijas tirgū ienāks 847,3 tūkst. mājsaimniecību."
Elektroenerģijas cenā vēl ietilps tīkla pakalpojumi (elektroenerģijas pārvadīšana, piegāde lietotājiem, kā arī tīkla infrastruktūras uzturēšana), brīvajā tirgū pieejamā (tirgotāju piedāvātā) elektroenerģijas cena, tirdzniecības pakalpojumi un pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Brīvā tirgus nosacījumi visā pilnībā attieksies aptuveni uz 45% no elektroenerģijas gala cenas, bet aptuveni 55% joprojām paliks regulēti. Lielākā regulētā daļa ir tā dēvētais tīkla pakalpojums, ko nodrošina AS "Sadales tīkls" (ST), kas atrodas dabiska monopola statusā un vienmēr tāds arī paliks, jo papildus izveidot dublējošu sadales un pārvades tīklu infrastruktūru nebūtu lietderīgi, turklāt tas izmaksātu ļoti dārgi. Tīkla pakalpojumu tarifu joprojām noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Līdz ar brīvā tirgus atvēršanu elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums mājsaimniecībām, salīdzinot ar pašreizējo Pamata tarifu, veidos aptuveni sešus procentus. Mājsaimniecībām, kuras izmanto Starta tarifu, protams, cenas kāpums būs lielāks, taču EM sola, ka mazāk turīgajām mājsaimniecībām cena tiks saglabāta Starta tarifa līmenī, jo pašvaldībām tiks piešķirti papildu budžeta līdzekļi dzīvokļa pabalsta segšanai, tātad elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma kompensācijai.
J.Pūce arī uzsver: neraugoties uz to, vai mājsaimniecības elektroenerģiju pirks brīvajā tirgū vai ne, elektroenerģijas cena nākamgad pieaugtu tik un tā. Arī saglabājot regulēto cenu, tā visticamāk celtos līdz jau minētajiem 11,3 santīmiem par kilovatstundu.
Kas nosaka elektroenerģijas cenu
Kā uzsver EM, līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu tirgotāji piedāvās lietotājiem dažādus pakalpojuma plānus, no kuriem lietotājs varēs izvēlēties sev izdevīgāko, vienojoties ar tirgotāju par elektroenerģijas cenu. J.Pūce skaidro: tā kā tirgotāji savā starpā ar piedāvāto cenu konkurēs, tad situācija elektroenerģijas mazumtirdzniecībā varētu būt līdzīga kā degvielas tirgū – bez ļoti krasām atšķirībām. Taču lielākā atšķirība varētu būt pakalpojuma piedāvājumā, piemēram, tas var būt apvienots ar citiem – telekomunikāciju pakalpojumiem. Taču ir jāņem vērā, ka elektroenerģijas cenu nosaka daudzi faktori un pie tās svārstībām nāksies pierast. Cenu ietekmējošie faktori ir šādi:
Šeit jāpaskaidro, ka Latvija un Lietuva ir iekļautas vienotā Skandināvijas tirgus modelī, bet ir vāji savienotas ar pārējo "Nord Pool Spot" tirgu: aptuveni pusē gada Igauniju un Latviju savienojošo līniju jauda nav pietiekama, un tādējādi mūsu valstī un Lietuvā elektroenerģijas cenas mēdz ievērojami atšķirties no pārējā tirgus. Taču pārsvarā cenas sadārdzinājums uzreiz neatspoguļojas lietotāju rēķinos, jo lielākā daļa no viņiem pērk elektroenerģiju par fiksētu cenu noteiktā laikposmā, skaidro EM.
Pārskatāmā nākotnē kopš 2017.gada Ziemeļvalstīs tiek prognozēts gana straujš elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas pieaugums, un tādēļ šo posmu, kad cenas vēl trīs gadus (tā liecina prognoze) varētu kristies, J.Pūce dēvē par Latvijas iedzīvotāju ieguvumu laiku un īsto brīdi elektroenerģijas tirgus atvēršanai mazumtirdzniecībai, jo "tas ir veids, kā neaizkavēt šos ieguvumus patērētājiem, tirgotājiem aktīvi savā starpā konkurējot, viņi rezultātu sajutīs ātrāk nekā regulēto tarifu sistēmā". Viņš gan piebilst: ieguvumu laiks tas būs tad, ja valdībai sekmēsies regulētās cenu komponentes OIK ietekmēšana.
Līgumu līdz 1.aprīlim var arī nenoslēgt
Kā liecina informācija SPRK interneta vietnē, elektroenerģijas tirgotāju reģistrā šobrīd ir iekļautas vairāk nekā 50 juridiskās personas, kam atļauts darboties šajā sektorā. Tomēr EM uzskata, ka mājsaimniecībām pakalpojumu piedāvājumu varētu izteikt astoņi elektroenerģijas tirgotāji, kuri noslēguši līgumu ar ST, un ar šo sarakstu var iepazīties uzņēmuma mājaslapā. Lai izvēlētos sev izdevīgāko tirgotāju, patērētājam ieteicams vispirms veikt elektroenerģijas tirgus izpēti (ST mājaslapā būs īpaša tirgum veltīta informācija), un Igaunijas pieredze liecina, ka tirgotāji pie patērētāja dodas paši ar savu piedāvājumu. Nākamais solis – šo piedāvājumu izvērtēšana (igauņiem dota iespēja izvēlēties kādu no 16 dažādiem tarifiem) un tad pēdējais – lēmuma pieņemšana.
Latvijā atšķirībā no ziemeļu kaimiņvalsts nav paredzēts, ka patērētājiem obligāti būs jānoslēdz jauns līgums ar kādu no piegādātājiem. Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumos iekļauta norma, ka pēc 1.aprīļa ar elektrību jānodrošina arī tie lietotāji, kuri nav noslēguši līgumu ne ar vienu tirgotāju. Un tas nozīmē, ka bez elektrības neviens mājoklis, kurā tā bijusi līdz šim, nepaliks. "Mēs uzliksim par pienākumu katram tirgotājam, kas vēlas mājsaimniecībām pārdot elektrību mazumtirdzniecībā, piedāvāt universālo pakalpojumu pēc tā dēvētā noklusēšanas principa – pat tad, ja patērētājs izvēlējies vienu tirgotāju un ar to noslēdzis līgumu uz gadu, bet noteiktā termiņā to nav pagarinājis, piegādātājam, kas to sniedzis līdz šim, ir pienākums turpināt nolīgtajā apjomā pakalpojumu sniegt. Tas ļaus izvairīties no patērētāju masveida centiem noslēgt līgumus, jo līdzšinējā pakalpojuma sniegšana tiks turpināta."
"Paredzams, ka enerģijas kopējā cena mājsaimniecībām sasniegs 11,30 santīmus par kilovatstundu."
ST valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis skaidro: tā kā pie sadales tīkla ir pieslēgti visi klienti, uzņēmums uzskata par savu pienākumu turpmāk plaši skaidrot brīvā tirgus ieviešanas procesu. Viņš norāda, ka mājsaimniecības lietotāju ieguvumi būs šādi:
Elektroenerģijas tirgus atvēršana paplašina arī to jautājumu loku, kas iekļauti regulatora (SPRK) kompetencē. Rolands Irklis, SPRK padomes loceklis, informē, ka nepieciešams nodrošināt vairākus priekšnosacījumus:
Tātad patērētājam bez skaidri zināmās patiesības "viss maksā tik, cik tas maksā", būs vajadzīgas daudzas papildu zināšanas un papildu iemaņas rīcībai līdz šim nepieredzētajā tirgū. Taču šajā pulkā, protams, nebūsim vienīgie. Elektroenerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana notiek visā Eiropā, tostarp Baltijas valstīs. Igaunijā tas pilnībā liberalizēts kopš šā gada janvāra, Lietuvā – šogad juridiskajām personām, bet mājsaimniecības tajā ienāks 2015.gadā.
Savukārt Norvēģijā elektroenerģijas tirgus visā pilnībā tika atvērts jau 1991.gadā, bet Somijā - 1998.gada beigās.
