SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. februārī, 2012
Lasīšanai: 11 minūtes
2
15
2
15

Par uzņēmumu likvidāciju (II)

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Uzņēmuma likvidācijas procesā savi nosacījumi ir ne tikai mantas sadalē un citu formalitāšu kārtošanā, bet arī nodokļu nomaksā, arhivēšanas un citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu izpildē.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Tas ir normāli, ka ekonomiski aktīvi cilvēki dibina uzņēmumus un piedzīvo arī neveiksmes. Daudzi uzskata, ka izveidot uzņēmumu ir vienkāršāk nekā izbeigt tā darbību. Iepriekš jau aplūkojām likvidācijas procesa sākotnējās darbības. Šajā reizē ieskats grāmatvedības, nodokļu un citu normatīvo aktu prasībās.

Likvidācijas finanšu pārskati

Pēc kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām (pēc trim mēnešiem no paziņojuma izsludināšanas dienas) likvidators sastāda sabiedrības likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.

Pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

Likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu pārbauda revidents. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību revidenta pārbaude veicama, ja saskaņā ar statūtiem ir paredzēts, ka revidents pārbauda sabiedrības gada pārskatu, vai ja tā nolemj dalībnieku sapulce.

Likvidators nosūta visiem dalībniekiem likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Paziņojums uzrādītāja akciju turētājiem publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot vietu, kur ir pieejams likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns.

Likuma "Par grāmatvedību" 13.pantā noteikts: izbeidzot uzņēmuma darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu. Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar Gada pārskata likumā paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu.

No minētā izriet, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniedzams tikai slēguma finanšu pārskats, nevis sākuma finanšu pārskats.

Pirms katra pārskata sagatavošanas veicama inventarizācija - gan pirms tā iesniegšanas dalībnieku sapulcē lēmuma par likvidācijas pieņemšanai, gan pirms sākuma likvidācijas finanšu pārskata sastādīšanas, gan pēc slēguma finanšu pārskata sastādīšanas. Likuma "Par grāmatvedību" 11.pantā ir ļoti vispārējas prasības veikt inventarizāciju, izbeidzot uzņēmuma darbību.

"Sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem."

Pārskata gads, kurā uzņēmums izbeidz savu darbību, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

Ievērojot Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumus Nr.583 "Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta", ja uzņēmums izbeidz darbību (uzņēmuma likvidācijas procesā), uzņēmuma mantu, prasījumus un saistības novērtē šādi:

  1. bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citas uzņēmuma īpašumā esošas ķermeniskas lietas, kā arī nemateriālos ieguldījumus un citas bezķermeniskas lietas (ja tādas ir), ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumus (turpmāk — īpašuma objekts) novērtē summās, kas atbilst šo objektu paredzamajiem tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem;
  2. bilances aktīva posteņos ietvertos prasījumus, arī nākamo periodu izmaksas un uzkrātos ieņēmumus (ja tādi ir) novērtē atbilstoši summām, kuru saņemšana netiek apšaubīta (kuras būs iespējams iekasēt);
  3. bilances pasīva posteņos ietvertās saistības, arī uzkrājumus, nākamo periodu ieņēmumus un uzkrātās saistības (ja tādas ir), kā arī saistības, kuras radušās uzņēmuma likvidācijas dēļ, novērtē atbilstoši summām, kuru lielums ir saskaņots ar kreditoriem (kreditoru sapulci) un kuras ir pienākums segt. Pastāvot strīdīgam kreditora prasījumam, summu, kas pienākas kreditoram, novērtē atbilstoši grāmatvedības datiem.

Paredzamos tīros pārdošanas ieņēmumus aprēķina kā starpību starp īpašuma objekta pārdošanas cenu un šī objekta tiešajām pārdošanas izmaksām (piemēram, objekta sagatavošana pārdošanai, brokeru un citu starpnieku komisijas maksa).

"Atlikušo mantu sadala starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora plānu."

Īpašuma objektu vērtības samazinājuma summas un neiekasējamās prasījumu summas iekļauj kā izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja īpašuma objekts ir pārvērtēts augstākā vērtībā un tā vērtības izmaiņas joprojām ir ietvertas kādā no pārvērtēšanas rezervēm pašu kapitāla sastāvā, tad šī objekta vērtības samazinājuma summas norakstīšanai vispirms izlieto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaujot tikai no pārvērtēšanas rezerves nenorakstītās summas pārpalikumu. Ja pēc minēto darbību veikšanas vēl ir palikuši minēto pārvērtēšanas rezervju atlikumi, tos pārklasificē kā ieņēmumus peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Bilancē pašu kapitālu apvieno vienā postenī, (izņemot, ja vēl maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) un gadījumus, kad tiesību akti, kuri reglamentē attiecīgā uzņēmuma darbības izbeigšanu un likvidēšanu, nosaka atšķirīgu kārtību). Akciju sabiedrībām un sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šī posteņa summu veido apmaksātā pamatkapitāla summa, kas samazināta par uzņēmuma īpašumā esošo pašu akciju vai daļu summu un attiecīgi palielināta vai samazināta par akciju (daļu) emisijas uzcenojuma vai nocenojuma summu, kā arī peļņas sadales rezultātā izveidoto rezervju un nesadalītās peļņas vai nesegto zaudējumu atlikumi.

Finanšu pārskatā, ko sagatavo UIN maksātājs, kurš beidz maksāt nodokli uzņēmuma darbības izbeigšanas dēļ un izmanto šī pārskata sastāvā esošo peļņas vai zaudējumu aprēķinu par pamatu nodokļu deklarācijas sagatavošanai, pašu kapitālu bilancē parāda, peļņas vai zaudējumu aprēķina rezultātu iekļaujot atsevišķā postenī.

Sabiedrības atlikušās mantas sadale

Saskaņā ar Komerclikuma 330.pantu sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi.

Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu).  Mantu drīkst sadalīt pirms noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem.

Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi. Likvidatori var nepārdot mantu, ja tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai un ja tas noteikts lēmumā par sabiedrības darbības izbeigšanu.

Nodokļi

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.panta trešās daļas 4.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi, ko komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma dalībnieki (biedri) saņem komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, organizācijas, biedrības un nodibinājuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā.

Likvidācijas kvota uzskatāma par kapitāla pieaugumu, un tā ir apliekama ar 15% likmi no atlikušās summas - pārpalikuma, kas paliek bilancē.

Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmajai daļai, ja tiek saņemta likvidācijas kvota Komerclikuma izpratnē, kapitāla pieaugumu nosaka no atlīdzības, kas saņemta kā likvidācijas kvota, atņemot kapitāla aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Šajā gadījumā likvidētā uzņēmuma dalībniekam par saņemto likvidācijas kvotu ir jāiesniedz kapitāla pieauguma deklarācija un jānomaksā 15% apmērā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

"Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs."

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta 5.3daļu maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus. Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 100,01 līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz VID vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.

Maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 100 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz VID ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārī.

Arhivēšana

Saskaņā ar Komerclikuma 329.pantu likvidators veic nepieciešamās darbības sabiedrības dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās sabiedrības mantas.

Likuma "Par grāmatvedību" 10.pants noteic: ja uzņēmuma darbība tiek izbeigta, turpmāko uzņēmuma arhīva glabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija (likvidators) vai uzņēmuma vadītājs, saskaņojot to ar Latvijas Nacionālo arhīvu.  Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Uzņēmumam ir tiesības minētos dokumentus pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskajā vidē, ievērojot arhīvu jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā publiskie dokumenti tiek pārvērsti elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, pārvēršanas tehniskās prasības, kā arī kārtību, kādā glabājami iegūtie dokumenti un tiek iznīcināti pārvērstie publiskie dokumenti.

Izslēgšana no komercreģistra

Saskaņā ar Komerclikuma 332.pantu pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

Pieteikumā likvidators apliecina, ka:

  1. likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai ka prasība tikusi noraidīta;
  2. visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta, un ir segti visi likvidācijas izdevumi;
  3. sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā;
  4. Komerclikuma 330.panta 2.1daļā minētajā gadījumā visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms Komerclikuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.
Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI