Nosaka robežsummas atalgojuma samazināšanai valsts pārvaldē

Atbildot uz jautājumu, kāpēc par slieksni izvēlēti 300 lati, nevis 800 latu, premjers Valdis Dombrovskis atzina, ka pat vidējā alga ir krietni zem 800 latiem, “ja ne divas reizes zemāka”. “Līdz ar to 800 latu būtu ļoti augsta robeža,” premjers piebilda, premjera sacīto citē BNS. Valdības vadītājs arī uzsvēris, ka kopumā algu fonds vidēji jāsamazina par 20%, bet iestādes vadītājam ir tiesības lemt par citu samazinājumu, piemēram, tā vietā atlaižot darbiniekus.

Izņēmums ir Iekšlietu ministrijas struktūru darbinieki, kuriem tiks piemērots samazinājums 20% apmērā. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece paskaidroja, ka policistiem netika samazinātas algas no šā gada janvāra, turklāt viņa arī uzdevusi pašlaik nesamazināt mazās algas un vairāk griezt lielās algas.

Finanšu ministrijas Valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa žurnālistiem pastāstīja, ka valdība otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos, kas nosaka minimālo un maksimālo atalgojuma līmeni valsts pārvaldes darbiniekiem atkarībā no tiem piešķirtās kategorijas. Taču viņa uzsvēra, ka tas nebūt nenozīmē, ka katram darbiniekam tiks samazināts atalgojums.

"Kopumā algu fonds vidēji jāsamazina par 20%, bet iestādes vadītājam ir tiesības lemt par citu samazinājumu, piemēram, tā vietā atlaižot darbiniekus."

I. Ošiņa norādīja, ka jau šā gada budžeta grozījumos ir apstiprināts atalgojuma fonda samazinājums, kas ir jāizpilda attiecīgajam darba devējam, piemēram, ministram, un darba devējs ir tas, kas var izvērtēt, kuram darbiniekam alga tiek samazināta vairāk, kuram mazāk, taču galvenais ir iekļauties kopējā paredzētajā atalgojuma fonda samazinājumā.

Samazinātās atalgojuma skalas nozīmē, ka atalgojums nedrīkstēs pārsniegt noteikumos paredzēto maksimālo līmeni.

Darba likums paredz, ka darba devējam ir jāinformē iepriekš darbinieks par algas samazinājumu, līdz ar to, visticamāk, valsts pārvaldē strādājošajiem atalgojuma samazinājums reāli stāsies spēkā no augusta, ja vien darba devējs nevienosies ar darbinieku par atalgojuma samazinājumu jau no jūlija, žurnālistiem klāstīja I. Ošiņa.

Ietaupījums – 89 miljoni latu

Finanšu ministrija informē, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēs (ministrijās un to padotības iestādēs) ar mēnešalgu līdz 300 latiem pirms nodokļu nomaksas strādā aptuveni 20,5%, ar mēnešalgu 300 latu un vairāk strādā 79,5% no kopējā nodarbināto skaita.

Grozījumus valdība veica šādos tiesību aktos:

• noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju;
• noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmu;
• noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām;
• Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi;
• noteikumi par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un darbinieku atalgojumu, sociālajām garantijām un ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu segšanu;
• noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu;
• noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta atalgojuma sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm.

Piemēram, grozījumu projekts MK 2006. gada 30. novembra noteikumos Nr. 980 “Noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām” paredz šādu atalgojuma skalu pa kategorijām.

Ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, grozījumi tiesību aktos izstrādāti, lai ierobežotu budžeta izdevumus valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās nodarbināto atlīdzībai, paskaidro FM. Ar 2009. gada budžeta grozījumiem izdevumi atlīdzībai tika samazināti par 88,7 miljoniem latu. Izdevumu samazinājums attiecas uz visām no valsts budžeta finansētām iestādēm un ietekmē algu, pabalstu, kompensāciju samazinājumu, kā arī personāla skaita samazinājumu.

Šis ir jau trešais atalgojuma samazinājums valsts pārvaldē, atgādina BNS. Pagājušā gada vidū jau tika samazinātas prēmijas un citas piemaksas, vēlāk ministri vienojās no šā gada samazināt atalgojuma fondu par 15%, kā arī samazināt darbinieku skaitu.

Tēriņi būs jāpublisko

Lai informētu sabiedrību par valsts budžeta izdevumiem, ietaupījumiem un budžeta veidošanas laikā pieņemtajiem lēmumiem, vakar premjers ar rīkojumu uzdevis ministrijām un to padotības iestādēm nodrošināt, lai to mājaslapās pārskatāmi tiek publicēta informācija par budžeta izdevumiem un nodarbināto skaitu. Rīkojumam pievienota arī vienota atskaites tabula, lai visām atskaitēm būtu unificēta un viegli pārskatāma forma, informē Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

“Atklāta informācija par to, kā savus izdevumus samazina valsts sektors, šajā laikā ir objektīvi nepieciešama un pamatota prasība. Ja tiek samazinātas pensijas un sociālie pabalsti, ja valdība aicina sabiedrību uz savstarpēju sapratni, tad arī ikvienas valsts iestādes tēriņiem un izdevumu samazinājumiem ir jābūt pieejamiem ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas šajā valstī maksā nodokļus,” uzskata V. Dombrovskis.

Līdz 31. jūlijam valsts iestādēm būs jāsagatavo atskaites pa gadiem par laika posmu no 2006. gada, uzrādot nodarbināto skaitu pēc dažādām algu amplitūdām, komandējumu tēriņus, sakaru izdevumus, telpu īres maksas, automašīnu skaitu, kā arī izdevumus sabiedriskajām attiecībām, semināriem un kursiem.

Vienlaikus valdības vadītājs nosūtījis vēstuli ar aicinājumu sekot šādai atskaitīšanās kārtībai arī citām no valsts budžeta finansētām iestādēm, kuras nav tiešā premjera pakļautībā. Vēstule nosūtīta Valsts prezidenta kancelejai, Latvijas Republikas Saeimai, Tiesībsarga birojam, Valsts kontrolei, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Prokuratūrai, Centrālajai zemes komisijai, Latvijas Valsts radio, Latvijas Televīzijai, Nacionālajai radio un televīzijas padomei, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.