Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālā darba organizācijas un sociālās palīdzības nodaļas vecākā referente Maruta Pavasare teic, ka valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas atkārtota pieprasīšana, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju pašvaldības sociālajā dienestā, ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā nostiprinātajiem principiem. Saskaņā ar tiem valsts pārvalde jāorganizē pēc iespējas ērtāk un pieejamāk privātpersonai, vienkāršojot un uzlabojot procedūras privātpersonas labā.
"Pašvaldība noteiks kritērijus ienākumu gūšanai no nekustamā īpašuma un kustamās mantas konkrētajā teritorijā, kā arī nosacījumus attiecībā uz parādsaistībām."
Tāpat atkārtota informācijas pieprasīšana ir arī pretrunā Administratīvā procesa likuma 59. panta otrajai daļai, saskaņā ar kuru gadījumos, kad iestādei nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībnieka. Piemēram, informācija par nekustamo īpašumu ir pieejama Valsts zemes dienesta pārziņā esošajā Nekustamo īpašumu valsts kadastra informācijas sistēmā, informācija par transportlīdzekļiem pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārziņā esošajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, informācija par produktīviem mājlopiem pieejama Lauksaimniecības datu centra pārziņā esošajā Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēmā.
Ja radniecība tikai „uz papīra”
M. Pavasare stāsta, ka vienas no nozīmīgākajām piedāvātajām izmaiņām MK noteikumu projektā ir – trūcīgā statusa pieprasītājam neuzlikt par pienākumu iesniegt datus par atsevišķi dzīvojošiem iespējamiem pirmās pakāpes apgādniekiem (bērniem un vecākiem).
„Situācijas dzīvē ir ļoti atšķirīgas, piemēram, vecāki nav savus bērnus audzinājuši, bet vecumdienās viņiem jāprasa uzturs no bērniem, jo pašvaldība palīdzību nevar sniegt, kamēr nav novērtēta bērnu materiālā situācija un spēja palīdzēt. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pašvaldībai pienākumu nodrošināt ikvienai personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, piemēram, aprūpi mājās. Patlaban normatīvajos aktos noteiktā kārtībā persona nevar saņemt aprūpes pakalpojumu, kamēr nav novērtēta atsevišķi dzīvojošu apgādnieku spēja palīdzēt. Gadās, ka bērni strādā Īrijā, Krievijā vai vēl kaut kur un iegūt no viņiem nepieciešamos datus ir sarežģīti vai pat neiespējami, bet vecajam cilvēkam aprūpe nepieciešama,” skaidro M. Pavasare. „Izvērtējot pašvaldību pieredzi finanšu resursu ieguvē no šādiem radiniekiem un sociālo dienestu ieguldīto darbu, jāsecina, ka to var vērtēt kā neefektīvu pasākumu. Prakse rāda arī, ka turīgu cilvēku radinieki nemēdz būt sociālo dienestu klienti, jo sociālās palīdzības lūgšana tomēr ir saistīta ar Latvijas iedzīvotājam joprojām netīkamiem pienākumiem un procedūrām.”
"Pamatojoties uz pieejamo informāciju, trūcīgā statuss patlaban var attiekties aptuveni uz 120 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju."
Ierēdne piebilst, ka, piešķirot garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu personām, kas atzītas par trūcīgām, arī jāveic šī sarežģītā procedūra, kas novērtē radinieku apzināšanu un spēju palīdzēt. Tāpēc pašvaldības bieži vien izvairās no GMI pabalsta piešķiršanas, kas līdzās dzīvokļu pabalstam ir viens no obligātajiem pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem.
Kritērijus noteiks pašvaldība
- Spēkā esošie MK noteikumi nosaka – lai cilvēks varētu pretendēt uz trūcīgā statusa iegūšanu, tad uz vienu mājsaimniecības locekli ienākumiem jābūt pusei no minimālās darba algas un nedrīkst būt naudas līdzekļu uzkrājumu kredītiestādēs, nedrīkst piederēt vērtspapīri (izņemot privatizācijas un kompensācijas sertifikātus), īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai, nedrīkst būt noslēgts uztura līgums, cilvēks nevar atrasties pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, kā arī nevar būt izsniedzis aizdevumu.
- Cilvēkam, ja viņš vēlas pretendēt uz trūcīgā statusu un pabalstu no pašvaldības, jāapzinās, ka viņam nevar būt lielu kredītu un parādsaistību. Bet tomēr dzīvē var būt situācija, ka viņš aizņēmies naudu ārstēšanās vajadzībām. Tādēļ MK noteikumu projekts paredz, ka pašvaldībai saistošajos noteikumos būs tiesības noteikt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz parādsaistībām. Piemēram, par parādsaistībām MK noteikumu projekta izpratnē piedāvāts neuzskatīt kredītu ārstniecības izdevumu segšanai, vienu kredītu sadzīves priekšmetu iegādei, kas nepārsniedz ģimenes kopējos ienākumus mēnesī divas reizes.
Tomēr, runājot par trūcīgā cilvēka īpašumu, pašvaldībai būs tiesības noteikt kritērijus ienākumu gūšanai no īpašuma. Piemēram, Rīgas, Jūrmalas vai Rēzeknes pašvaldības varētu noteikt atšķirīgus kritērijus attiecībā uz pensionāram piederošu sakņu dārziņu un vasaras mājiņu, jo dārziņā izaudzētais palīdz cilvēkam pašam izdzīvot.
Pabalsti, ko neieskaitīs ienākumos
Sagatavotais MK noteikumu projekts paredz papildināt ienākumu veidus, kurus neņem vērā, novērtējot atbilstību trūcīgas personas statusam. Atbilstoši grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 2008. gada 1. oktobrī, valsts sociālie pabalsti vairs nebūs jānorāda iztikas līdzekļu deklarācijā,” skaidro M. Pavasare. „Šie pabalsti ir: bērna kopšanas pabalsts, piemaksa pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, pirmie 100 lati no vecāku pabalsta, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu, bērna invalīda kopšanas pabalsts, pabalsts invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsts ar celiakiju slimajiem bērniem, pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, bērna piedzimšanas pabalsts, apbedīšanas pabalsts, bezdarbnieka stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.”
"Pašlaik 65 Latvijas pašvaldībās nav neviena uz pilnu slodzi strādājoša sociālā darba speciālista."
Kādēļ ir šādi papildinājumi? Piemēram, cilvēks ar invaliditāti, saņemot valsts 100 latu pabalstu kopšanai, vairs nevarēja iegūt trūcīgā vai maznodrošinātā statusu un zaudēja pašvaldības sociālo palīdzību. Patiesībā šie 100 lati domāti ļoti smagi slimu cilvēku kopšanai, nevis pārtikas iegādei.
Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem
MK noteikumu projekts paredz pretimnākšanu cilvēkiem, kuri palikuši bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Tas attiecas uz personām, ar kurām izbeigtas darba attiecības un kurām alga bijusi mazāka par valstī noteikto minimālo darba algu, uz personām, kuras iznākušas no ieslodzījuma, un māmiņām pēc vecāku pabalsta izmaksas beigām. Šis cilvēks var vērsties sociālajā dienestā, iesniegt izziņas par trīs iepriekšējo mēnešu ienākumiem un saņemt trīs līdz deviņus mēnešus sociālās palīdzības pabalstu no pašvaldības. Protams, šāda palīdzība iespējama tikai tad, ja citiem mājsaimniecības locekļiem nav bijuši lieli ienākumi, jo tiek vērtēta visa mājsaimniecība kopumā un trūcīgā statusa iegūšanai ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli jābūt mazākiem par pusi no minimālās darba algas (2008. gadā – 80 lati un 2009. gadā – 90 lati personai mēnesī).
Trūcīgo statusu iegūs vairāk
„Pēc mūsu aplēsēm, trūcīgā statusam vajadzētu attiekties uz lielāku skaitu cilvēku,” saka M. Pavasare. Jo 2007. gadā 103 000 personām jeb 4,5% no iedzīvotāju skaita tika konstatēta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam. Ņemot vērā, ka trūkst visaptverošu datu par to, cik ģimenes (personas) varētu pieprasīt noteikt atbilstību trūcīgā statusam, bet, pamatojoties uz pieejamo informāciju, MK noteikumu projekts varētu attiekties aptuveni uz 120 000 cilvēku.
Tieši piedāvāto grozījumu izvērtēšanu attiecībā uz atsevišķi dzīvojošiem apgādniekiem un to spēju palīdzēt un virknes valsts sociālo pabalstu neņemšanu vērā ienākumos ļaus trūcīgā statusu iegūt daudz lielākam skaitam ļoti nabadzīgu un sociālās atstumtības riskam pakļautu Latvijas cilvēku.
"Ņemot vērā izteiktos ministriju iebildumus, grozījumi tiks iestrādāti jaunā MK noteikumu projektā."
Pašlaik 65 Latvijas pašvaldībās nav neviena uz pilnu slodzi strādājoša sociālā darba speciālista. Šajās pašvaldībās sociālā dienesta pienākumus veic kāda pašvaldības amatpersona amatu apvienošanas kārtībā. Kamēr katrā pašvaldībā nebūs „pilnvērtīga” sociālā dienesta, kamēr to nenoteiks Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, tikmēr daudzas sociālās palīdzības iegūšanas procedūras būs ilgas un nepietiekami profesionālas.
Turklāt jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija savā atzinumā Labklājības ministrijai par MK noteikumu projektu vērš uzmanību uz to, ka atbilstoši normatīvo aktu izstrādāšanas juridiskās tehnikas prasībām un ņemot vērā grozījumu apjomu, nepieciešams izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, nevis izdarīt grozījumus šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumos Nr. 97 „Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu”. Ņemot vērā šo un citu ministriju iebildumus, iepriekšminētie grozījumi tiks iestrādāti jaunā MK noteikumu projektā.
