Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ja topošais vai esošais darba devējs lūdz, mudina vai liek darbiniekam parakstīt atlūgumu vai jebkādu citu dokumentu, vispirms jāsaprot, kas tas ir par dokumentu un kāpēc tas jāparaksta. Nepārsteidzies!
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotajā starptautiskajā forumā "Arodbiedrību loma ēnu ekonomikas apkarošanā" no klausītāju zāles izskanēja konkrēts jautājums: "Ko darīt darbiniekam, ja darba devējs komplektā ar darba līgumu dod parakstīt vēl vienu dokumentu – atlūgumu?"
Izrādās, darba devēji savu interešu un drošības vārdā mēdz izvēlēties savdabīgu, Darba likumam neatbilstošu taktiku. Jau dibinot darba attiecības vai to laikā, viņi mudina darbinieku parakstīt dokumentu ar šādu vai līdzīgu tekstu: "Lūdzu atbrīvot mani no darba pēc paša vēlēšanās", bet dokumentā ir atstāta tukša vieta, kurā ierakstīt konkrētu datumu.
Darbiniekam nekas daudz nav jādara – tikai jāparakstās un parakstītais dokuments jāatdod glabāšanā pie darba devēja. Kas notiek tālāk? Sev izdevīgā brīdī darba devējs darbinieka jau parakstītajā dokumentā ieraksta attiecīgo datumu un darbinieku no darba atbrīvo it kā pēc paša vēlēšanās.
Ko darīt darbiniekam?
Atbilde ir pavisam īsa un skaidra: ja topošais vai esošais darba devējs lūdz, mudina vai liek darbiniekam parakstīt atlūgumu vai jebkādu citu dokumentu, vispirms jāsaprot, kas tas ir par dokumentu un kāpēc tas jāparaksta.
Lai kādus iemeslus šāda dokumenta parakstīšanai min darba devējs, darbiniekam jāzina savas tiesības: ar dokumentu ir tiesības iepazīties, pakonsultēties ar juristu utt. "Nekad un nekādā situācijā nevajag parakstīt nepilnīgi aizpildītus dokumentus. Tāpat nevajag parakstīt dokumentus it kā priekšdienām," norāda LBAS darba tiesību speciālists Kaspars Rācenājs.
"Nekad un nekādā situācijā nevajag parakstīt nepilnīgi aizpildītus dokumentus. Tāpat nevajag parakstīt dokumentus it kā priekšdienām."
"Arī Valsts darba inspekcija atzīst: ir zināmi gadījumi, ka darba devēji šādi rīkojas," saka Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza. Viņš norāda: "Protams, šāda darba devēja rīcība ir prettiesiska un pilnīgi pretēja darbinieka gribas brīvībai. Proti, šāda situācija ir iespējama tikai tamdēļ, ka darba meklētājam vienīgā iespēja, lai dabūtu darbu, ir uzrakstīt paša izteikto uzteikumu vēl pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas."
Darbinieka uzteikums – "nāves spriedums" darba attiecībām
Darba likums paredz, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš. Atbilstoši Darba likumam, atsaukt savu uzteikumu darbinieks var tikai tad, ja darba devējs tam piekrīt, ja vien šādas tiesības nav noteiktas darba koplīgumā vai darba līgumā.
Ja darbinieks ir uzteicis darbu, viņš nesaņem atlaišanas pabalstu, kā tas notiek gadījumos, ja darba uzteikuma iniciators ir darba devējs.
Ja darbinieks uzzinās, ka pašā nepiemērotākajā brīdī darba devējs savulaik uzrakstītajā atlūgumā ir ierakstījis datumu un darbinieks no darba ir atbrīvots, cīnīties par savu taisnību būs visai pagrūti.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andrejs Mihaļčenko nosauc vairākus klupšanas akmeņus. Piemēram, ko īsti darbinieks apstrīdēs? Ja parasti darbinieki apstrīd darba devēja uzteikumu, tad šajā gadījumā darbiniekam nāksies apstrīdēt pašam savu uzteikumu. Un kāds tam būs pamatojums?
"Ja darbinieks ir uzteicis darbu, viņš nesaņem atlaišanas pabalstu, kā tas notiek gadījumos, ja darba uzteikuma iniciators ir darba devējs."
Viena no iespējām – pierādīt, ka uzteikuma parakstīšanu darba devējs panācis ar viltu vai spaidiem, bet kā to pierādīt – tā jau būs darbinieka problēma. Protams, darbinieks var lūgt tiesu veikt ekspertīzi, lai noteiktu, vai datums iesniegumā ir paša darbinieka vai kādas citas personas rakstīts, kā arī domāt par pierādījumiem tam, ka atlūgums uzrakstīts, jau stājoties darbā.
Situāciju vēl vairāk varētu sarežģīt tas, ka darbiniekam tiesā kopā ar prasības pieteikumu vajadzēs iesniegt arī faktu apliecinošu dokumentu – paša parakstīto iesniegumu ar lūgumu atbrīvot no darba. Diemžēl iesniegt šo dokumentu tiesai darbinieks nevarēs, jo viņam tā nebūs: iesniegums atradīsies pie darba devēja, un Darba likumā nav ietverts regulējums, ka darba devējam šāda dokumenta noraksts darbiniekam obligāti jāizsniedz. Protams, darbinieks varēs lūgt tiesai attiecīgo dokumentu no darba devēja izprasīt, bet arī tas var novest darbinieku zaudētāja lomā: darba devējs var pateikt, ka šāda dokumenta nemaz nav bijis un ka darbinieks visu šo stāstu ir izdomājis, tā maldinot tiesu.
