Baltkrievija izstājas pati
Pirmais saistījās ar Baltkrieviju. Tikai pēc ilgām debatēm, pateicoties ES valstu vadītāju pretimnākšanai un Baltkrievijas opozīcijas pārstāvju lūgumiem, šī valsts pēc kārtējiem rupjajiem cilvēktiesību pārkāpumiem no Austrumu partnerības programmas netika izslēgta.
Arī Latvijas valsts pozīcija bija – ar Baltkrieviju jāveicina ekonomiskā sadarbība, jo tas ir ne tikai abpusējs ekonomisks izdevīgums, bet arī atbalsts baltkrievu tautai, kurai nav jāmaksā mesli par savas Valsts prezidenta diktatoriskajiem soļiem. Tāpēc ES politiskā rīcība aprobežojās tikai ar dažiem pasākumiem, piemēram, iebraukšanas aizliegumu noteiktai Baltkrievijas amatpersonu grupai, kas bija prezidenta līdzdalībnieki demokrātisko procesu apspiešanā. Aizliegums attiecās arī uz pašu prezidentu. Taču šāda saudzīga attieksme cerētos rezultātus nenesa.
Tāpēc, lai Baltkrievijas pārstāvjiem dotu iespēju turpmāk līdzdarboties Austrumu partnerības programmā, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs kopīgajā paziņojumā aicināja atbrīvot politieslodzītos un respektēt cilvēktiesības, tostarp vārda, pulcēšanās un preses brīvības tiesības. Pirms samita bija notikusi arī abu augsto ES amatpersonu tikšanās ar Baltkrievijas opozīciju.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka valsts no Austrumu partnerības programmas izstājas pati. Iemesls – "bezprecedenta diskriminācijas pasākumi attiecībā uz Baltkrieviju no ES puses, atsakoties uzaicināt uz samitu valsts galvu". Tā vēstīts Baltkrievijas Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. "Baltkrievija ļoti nopietni gatavojās samitam, taču šādos apstākļos samita lēmumi, kuri tiks pieņemti bez Baltkrievijas piekrišanas, būs neleģitīmi. (..) Bez Baltkrievijas līdzdalības Austrumu partnerības programma ļoti daudz zaudēs."
Taču, kā liecina informāciju aģentūru ziņas, Lukašenko nākamajā dienā pēc samita no cietuma atbrīvojis opozīcijas līderi Dmitriju Vusu, kurš pērnā gada decembrī konkurēja ar Lukašenko prezidenta vēlēšanās. Bet pašu tikšanos Lukašenko nodēvēja par "bezjēdzīgām Briseles birokrātu pļāpām".
Ukrainai jātaisnojas par Timošenko arestu
Otrs jautājums, kas tika apspriests, bija ar līdzvērtīgu nozīmi. Proti, ES attieksme pret Ukrainas bijušās premjerministres Jūlijas Timošenko arestu. Samitā izskanēja viedoklis, ka šis arests varētu ļoti nopietni ietekmēt sarunu sākšanu ar Ukrainu par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu ar ES. Šīm sarunām bija jāsākas jau šā gada beigās.
"Austrumu partnerībā ietilpst sešas valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina."
"Mēs izsakām savas bažas par to, ka Ukrainā polisku mērķu sasniegšanai selektīvi pielietoti tiesiskuma principi," vērtējis H.van Rompejs. Bažas par notikumiem Ukrainā paudis ne tikai Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu, bet arī, piemēram, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.
Kas ir ES Austrumu partnerības programma
Austrumu partnerības programma tika izveidota 2009.gadā kā ES Kaimiņvalstu politikas sastāvdaļa. Nozīmīgu loma šādas programmas izveidē bija Krievijas un Gruzijas militārajam konfliktam 2008.gada augustā, Krievijas un Ukrainas gāzes konfliktam 2009.gada janvārī, kā arī neatrisinātā iekšpolitiskā situācija Moldovā, kas ik pa laikam atkal radīja raizes par stabilitāti reģionā. Ž.M.Barrozu uzsvēra, ka šādas programmas izveide nav atliekama.
Austrumu partnerībā ietilpst sešas valstis Austrumeiropā un Dienvidkaukāzā, kas ir bijušās Padomju Savienības republikas: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Veidojot šo programmu, bija iecerēts ciešākas sadarbības ietvaros palielināt ES finansiālo atbalstu, lai varētu īstenot savas politiskās un ekonomiskās reformas. Ja tās sekmīgi īstenos, varētu tikt noslēgti vispārēji asociācijas nolīgumi ar ES, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumi un saistības energoapgādes drošības jomā, kas ir svarīgi ES valstīm, jo Krievijas naftas un gāzes piegādes šķērso šo reģionu.
Pārējās darbības ir atbalsts mazajiem uzņēmumiem, reģionālo elektrotīklu savienošana, gāzes un naftas vadi no Kaspijas jūras uz Eiropu, kā arī sadarbība ārkārtas situācijās. Papildus reģionālās attīstības lietpratībai ES piedāvā ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanas programmas un ir gatava apsvērt darba tirgus atvēršanu darba ņēmējiem no šīm partnervalstīm.
"Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka valsts no Austrumu partnerības programmas izstājas pati."
Ceļotājiem ES apmeklējumu varētu padarīt vieglāku, ja valstis nodrošinās ES standartiem atbilstīgu robežkontroli, kas ir viena no svarīgākajām jomām, kurās ES vēlas nākt talkā. Savukārt Eiropas Savienībai tas varētu nozīmēt lielāku stabilitāti un drošību pie austrumu robežas.
Papildus finanšu resursiem, kas jau bija ieplānoti laika posmam no 2010. līdz 2013.gadam, Komisija atvēlēja vēl līdzekļus, bet jau piešķirtos 250 miljonus eiro pārstrukturēja jaunās programmas atbalstam.
ES Austrumu partnerības rezultāts šoreiz gan bijis pieticīgs: ar Gruziju un Armēniju tiks uzsāktas sarunas par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi ar ES. Konceptuālā līmenī tika runāts par bezvīzu režīma ieviešanu starp ES un Ukrainu, kā arī ES un Moldovu, bet konkrēti termiņi noteikti nav.
