NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
10. jūnijā, 2011
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Vides aizsardzība
2
2

Tavs viedoklis par plastikāta maisiņiem var noderēt

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Katrs ES valstu iedzīvotājs viena gada laikā vidēji izlieto 113 līdz 850 plastikāta maisiņu.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Kaut arī viena plastikāta iepirkumu maisiņa svars ir 8-60 grami, to kopējais svars ES-27 valstīs 2008. gadā veidoja 3,4 miljonus tonnu. Tik pavisam svēra šajā gadā izlietotie 60-450 miljardi dažādā veidā izplatīto plastikāta maisiņu. Tā kā ES-27 valstīs ir aptuveni 500 miljoni iedzīvotāju, tad katrs no tiem viena gada laikā izlieto vidēji 113 līdz 850 plastikāta maisiņu, teikts Eiropas Komisijas (EK) izplatītajā aicinājumā izteikt savu viedokli par to, kā ierobežot iepirkumu plastmasas maisiņu izmantošanu. Vienlaikus ES iedzīvotāji aicināti arī paust viedokli par jau esošajām prasībām bioplastmasas kompostēšanai un bioloģiskajai noārdīšanai.

"Ja plastikāta (plastmasas) iepirkumu maisiņus rūpīgi nesavāc, tie paliek uz zemes, tos vējš iepūš kokos, pļavās, arī jūrā. Bet plastikāta maisiņi sadalās ļoti lēni. Tie galvenokārt saplīst mazākos gabaliņos, un dzīvnieki, putni un zivis tos apēd. Ja dzīvnieki neaiziet bojā, vēlāk tos, iespējams, kopā ar pārtiku uzņem cilvēks. Bet maisiņu ražošanai izmantotās piedevas, tādas kā noturīgie organiskie savienojumi, var novest pie veselības traucējumiem," stāsta Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes nodaļas vecākā referente Madara Šinke.

Dažās ES valstīs jau ir ieviests aizliegums izdalīt plastikāta maisiņus bez maksas. Piemēram, Īrijā kopš 2002. gada tie kļuvuši par maksas preci. Kopš 2007. gada šajā valstī ir paaugstināta maisiņa minimālā pārdošanas cena – 22 eirocenti, iepriekšējo 15 eirocentu vietā. Savukārt Itālija no šā gada 1. janvāra ir ieviesusi vispārēju aizliegumu atsevišķu veidu plastikāta maisiņu tirdzniecībai, stāsta M. Šinke. Arī Beļģijā un Dānijā ir atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi plastikāta maisiņu izmantošanai.

"Šā gada februārī Austrija un vairākas citas dalībvalstis vērsās pie Komisijas ar aicinājumu kopīgai rīcībai plastikāta maisiņu sakarā. Martā šo jautājumu izskatīja arī ES Vides ministru padomē un noteica par aktualitāti. Izmētātie plastikāta maisiņi nav tikai Latvijas problēma," teic vecākā referente.

 

Latvija ir veikusi pasākumus

Latvija jau 2008. gadā ieviesa paaugstinātu dabas resursu nodokļa (DRN) likmi plastikāta maisiņiem, ko pircēji tirdzniecības vietā var saņemt par velti vai nopirkt savu pirkumu ievietošanai. DRN likmes iespaidā ap 95 procenti tirgotāju pārtrauca bezmaksas plastikāta maisiņu izdalīšanu veikalos.

"EK aicina ikvienu ES iedzīvotāju izteikt viedokli par to, kā ierobežot plastmasas maisiņu izmantošanu."

Latvijā ir atšķirīga pieeja "tradicionālajai" un bioplastmasai (bioloģiski noārdāmai plastmasai jeb biopolimēram, kura sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām). "Latvijā bioplastmasai salīdzinājumā ar cita veida plastmasas iepakojumiem ir krietni zemāka DRN likme. Tā no 2008. gada noteikta tāda pati kā dabiskajām šķiedrām, papīram un kartonam," stāsta VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. "Šādi stimulējam bioplastmasas izmantošanu, kas tirgū ir dārgāka nekā mums pierastā plastmasa."

Latvijā izdala vēl vienu plastikāta grupu – tā dēvēto oksi-sadalāmo plastmasu (plastmasa jeb polimērs, kas iegūts no neatjaunojamām izejvielām un skābekļa un gaismas ietekmē sadalās sīkās sastāvdaļās, bet nav bioloģiski sadalāma jeb kompostējama). Tai arī ir zemāka DRN likme nekā pārējai. Oksi-sadalāmā plastmasa noteiktos apstākļos – saulē un mitrumā – sadalās pulverī, ir videi draudzīgāka nekā polietilēns, bet to nevar kompostēt. Sadalīšanās notiek daudzkārt īsākā laikā nekā ierastajai plastmasai. "Bet diemžēl arī oksi-sadalāmās plastmasas ražošanai tomēr izmanto naftas produktus, lai gan mazākā mērā nekā pārējo plastmasu ražošanai," neslēpj R. Vesere.

Kad Latvija sāka pievērsties plastikāta maisiņu jautājumam, labākais piemērs bijusi Īrija, kas jau pirms gadiem septiņiem sapratusi: šo mazo plastmasas izstrādājumu valstī ir par daudz. Īrijas rīcība piespieda cilvēkus domāt: vai man šo maisiņu vajag un kā vēl es to vēlāk varu izmantot? Un varbūt tomēr izdevīgāk ir maisiņu nēsāt līdzi, turklāt – nevis plastmasas, bet papīra vai auduma?

"Ticu, ka arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju patlaban ir sapratuši un novērtējuši, kas ir īstās vērtības un kuru dēļ būtu vērts tērēt resursus," domā departamenta direktore.

Viedokli gaida līdz 9. augustam

Plastmasas iepirkumu maisiņu izmantošanu iniciatīva ES līmenī pašlaik strauji attīstītās. Par to diskutē aizvien biežāk un skaļāk. Apkopojot informāciju, kas šajā ziņā darīts katrā no dalībvalstīm, varēs saprast, vai ir jānosaka vienots regulējums visās ES-27 valstīs vai arī katrai valstij jāļauj rīkoties pēc saviem ieskatiem, norādot tikai vienotu virzienu.

"Ideālais variants jau būtu, ja visas valstis būtu gatavas vienotai rīcībai," uzskata R. Vesere. "Pašlaik Latvija papildu aktivitātes nav plānojusi, jo, kad tika pacelta DRN likme, tad mainījās ne tikai tirgotāju, bet arī patērētāju attieksme. Vismaz daļa iedzīvotāju sāka par šo jautājumu aizdomāties."

"Mūsu valsts stimulē bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas izmantošanu."

Bet jānonāk līdz rīcībai arī visas ES līmenī, tādēļ EK aicina ES-27 valstu iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izteikt savus ierosinājumus – atbalstot vai neatbalstot plastikāta maisiņu lietošanas ierobežojumus – interneta vietnē http://ec.europa.eu/yourvoice/ipm/forms/dispatch?form=PLASTICBAGS.

Tāpat iedzīvotāji var izteikt viedokli par to, vai šie ierobežojumi būtu jāorganizē vienādi visā ES vai arī jādod katrai dalībvalstij brīvas iespējas rīkoties pašai, lai sasniegtu kopīgu mērķi.

Kā pazīt bioplastmasu un oksi-sadalāmo plastmasu

Latvijas iedzīvotāji ir aicināti izvēlēties bioplastmasas izstrādājumus. Bet kā patērētājam atšķirt, vai maisiņš ir no bioplastmasas vai ne?

"Latvijā iespējamas vairākas bioplastmasas marķējuma zīmes."

"Tas redzams marķējumā," skaidro R. Vesere. "Latvijā iespējamas vairākas bioplastmasas marķējuma zīmes. Lai uzņēmums saņemtu tiesības tās lietot, ir jāiziet speciāla testēšana. Gribu piekodināt, ka zem bioplastmasas marķējuma zīmes ir jābūt arī ciparu rindiņai, kas ir licences vai sertifikāta numurs. Ja licences vai sertifikāta numura nav, tad iespējams, ka izstrādājums tomēr nav izgatavots no bioplastmasas un nav paredzēts kompostēšanai."

Bioplastmasas marķējuma zīmes

Avots: VARAM

Savukārt oksi-sadalāmo plastmasu var atpazīt pēc uzraksta "OKSOPLASTMASA".

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI