Rīgas mērs Nils Ušakovs šovasar vairākkārt pieteicis vīziju par Rīgu kā „mazo Lasvegasu”. Ziņa apskrējusi visus medijus, reģionu laikrakstus ieskaitot. Ja pašvaldības vadītājam bija vēlme pazondēt sabiedrības noskaņojumu, tas ir izdevies. Interneta vidē aizgūtnēm notikusi sacensība un izskanējuši prātojumi gan par izdevīgumu (viegli nauda nāks), šādā veidā piesaistot no Krievijas izdzītos spēlmaņus, gan pārmetumi, jo cik tur vairs tālu līdz Rīgai kā „mazajam reperbānim” (naktsdzīves un sarkano luktura rajons) Hamburgā.
Toties Latvijas ziemeļu kaimiņi jau gatavi iekārtoties kā pirmie pretendenti rindā uz Krievijas spēlmaņu naudu – tie nākuši klajā ar projektiem un aprēķiniem, kā dabūt no spēlēm atkarīgo tūristu naudu. Igaunijas azartspēļu kompānijas jau izstrādājušas īpašas ceļojuma paketes azartspēļu tūristiem. Tajās ietilpst ērtā vīzas saņemšana, braucienu organizēšana, uzņemšana un izmitināšana viesnīcās un dažādu izklaides pasākumu piedāvājums, raksta Igaunijas prese.
Krievu tūristiem Igaunija šķiet pievilcīga ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. (Tallina no Maskavas atrodas 850 km attālumā, no Sanktpēterburgas – 400 km; savukārt līdz tuvākajai Krievijā atvēlētajai azartspēļu teritorijai - Kaļiņingradas apgabalam –maskaviešiem jāmēro 1000 kilometri.) Igauņiem kaimiņu spēlmaņi būšot laba iespēja aizpildīt robus valsts budžetā. 2008. gadā budžets no kazino ieņēma 300 miljonus kronu (apmēram Ls 13,5 miljoni), taču šogad ieņēmumi samazinājušies par 60 procentiem.
Igauņi aplēsuši, ka 2008. gadā viens Krievijas tūrists Tallinā vidēji tērēja 3854 kronas (Ls 173), kamēr citu valstu tūristi – tikai 2313 kronas (Ls 104). Pēc Tallinas Uzņēmējdarbības departamenta tūrisma nodaļas datiem, savu uzturēšanos Tallinā krievi vērtējuši pozitīvāk nekā tūristi no citām valstīm. Viņi bijuši vairāk apmierināti ar apkalpošanas līmeni, pilsētas transportu un citiem tūrisma infrastruktūras aspektiem.
Starptautiska cīņa par Krievijas spēlmani
Radušos situāciju kalkulē arī citas Krievijas kaimiņvalstis, jo azartspēļu tūrisms tiek uzskatīts par ienesīgāko tūrisma veidu. Nauda šajā pasaulē kopš krīzes sākuma nudien vairs nesmird... Igauņi lūko, ko dara potenciālie konkurenti, un jau ir pārliecinājušies, ka arī Baltkrievija steidz nepalaist garām izdevību pievilināt Krievijas azartspēļu tūristus. Valdība gatavojot rīkojumu, saskaņā ar kuru ap lidostu pie Minskas tiks veidotas lielas azartspēļu zonas ar ērtu piekļuvi, kā arī bezvīzu režīms spēlmaņiem, kuri plāno savu laiku pavadīt tikai tur.
"Tikai „spēles pa tālruni” Latvijā piedzīvo īstu bumu - apgrozījums pieaudzis vairāk nekā trīs reizes."
Savukārt Bulgārijā, kuras ekonomika lielā mērā ir balstīta uz tūrismu, tiek gaidīts, ka tieši azartspēļu tūrisma attīstīšana var kļūt par galveno veidu, lai apturētu ekonomikas lejupslīdi. Vienlaikus valsts atbalsta programma spēļu biznesa attīstībai varot veicināt tūrisma uzplaukumu.
Tallinas „Olympic Casino” jaunajam pavērsienam jau sagatavojusi spēļu automātus. „Mēs sākam gatavoties laikus. Izstrādājam speciālas tūristu paketes, kurās ietilpst ērta vīzu saņemšana, brauciena organizēšana, uzņemšana Igaunijā, izvietošana,” informējis „Olympic Entertaiment Group” izpilddirektors Andri Avila.
Zudumi krīzes ēnā
Latvijā arī šim biznesam ir problēmas. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati liecina, ka nozares apgrozījums gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, sarucis par 35% – no 93,786 miljoniem latu pērn līdz 61,268 miljoniem latu šogad. Tikai „spēles pa tālruni” piedzīvo īstu bumu - apgrozījums pieaudzis vairāk nekā trīs reizes, šā gada sešos mēnešos sasniedzot 2,1 miljonu latu. Ieņēmumi valsts budžetā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa, marķējuma zīmju nodevas un preču pakalpojumu loteriju organizēšanas nodevas pirmajā pusgadā bija 10,9 miljoni latu, pērn sešos mēnešos – 13,2 miljoni latu. Par vienu miljonu latu mazāk no šī biznesa savā teritorijā saņēmušas arī pašvaldības – pērn 3,77 miljonus, šogad 3,16 miljonus latu.
Kāpēc ne "mazā Montekarlo”?
Latvijas uzņēmēji uzsver: kazino nav tikai izklaides bizness – tās ir arī darbavietas un būtiski nodokļu ieņēmumi budžetā. Turklāt šis bizness rada pamatu viesnīcu un restorānu industrijas attīstībai. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 4000 cilvēku.
„Mēs šo izklaides centru drīzāk sauktu par „mazo Montekarlo”, nevis „mazo Lasvegasu”,” laikrakstam „Diena” paudis Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs, norādot, ka lielu izklaides kompleksu veidošanu atbalsta tikai tad, ja kāds ir gatavs nākt un ieguldīt milzīgus līdzekļus šāda centra izveidē, jo, ņemot vērā dramatisko apgrozījuma kritumu nozarē, tuvāko divu vai trīs gadu laikā par šādas ieceres realizāciju nevarot pat runāt.
Asociācijas biedri pašlaik neredzot iespēju, kā ar saviem līdzekļiem varētu iesaistīties ieceres realizēšanā, bet tiem uzņēmumiem, kuriem ir ārvalstu īpašnieki vai investori, acīmredzot ir kādi iemesli, kāpēc tas netika darīts jau pirms trīs gadiem, kad situācija nozarē bija ļoti laba, norādījis A. Marcinkēvičs. Viens no iemesliem ir tas, ka Rīga, Latvija un Baltija kopumā ir pārāk mazs tirgus lielajiem, globālajiem azartspēļu tirgus spēlētājiem.
Ja runā par priekšstatiem un salīdzinājumiem, tad Lasvegasu (ASV) var dēvēt par „demokrātisku” spēļu elli jeb izklaides vietu, kā nu kuram labāk tīk uzskatīt, bet Montekarlo (Monako) publiku raksturo piederība „miljonāru klubiņam”. Lūk, uz Lasvegasu Džons ar Mēriju var doties, lai noslēgtu laulību, tur tāpat vien var ierasties garlaicības mākta mājsaimniece, pamētāt monētas spēļu automātos un justies piederīga visam Lasvegasas kopumam – japāņu miljonāru, kurš reizi gadā atlido uzspēlēt par dažiem miljoniem dolāru, ieskaitot. Montekarlo savukārt asociējas ar dažnedažādām slavenībām, kuras savās jahtās un dārgos auto ierodas tēlot izvairīšanos no paparaci pūļiem.
Pret senu biznesu ar morālu mērauklu
„Pilsoniskās savienības” priekšsēdētājs un Rīgas Domes frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis augusta sākumā iesniedza pieprasījumu mēram par viņa publiski pausto ieceri veidot Rīgā „mazo Lasvegasu”. Rīgas pašvaldības portālā riga.lv ievietotajā vēstulē Ģ.V. Kristovskis lūdz sniegt arī skaidrojumu par plaša izklaides industrijas centra jeb „mazās Lasvegasas” izveides ieceri. „Tā vairs nebūs mūsu Rīga, mūsu galvaspilsēta. Rīga kļūs par lētas izklaides, noziedznieku un apšaubāmas izcelsmes naudas centru, kurā tiks apkalpoti iebraucēji no Krievijas,” uzskata Rīgas domnieks.
Arī Igaunijā ir pretinieki Krievijas kazino tūristu biznesa pievilināšanai, jo – kālab gan amorālajai sērgai, kas izraidīta no Maskavas, būtu jāļauj ieperināties savā zemē ar risku samaitāt morālo vidi un jauno paaudzi? Tiesa, oponenti lielus draudus pagaidām nesaskata, jo Igaunijā spēļu zāles un kazino nemaz neatbilstot augstiem standartiem.
Maskava no 1. jūlija ar likumu ir noteikusi tikai atsevišķas vietas, kur atļauts spēļu bizness, ierādot tās attālos reģionos: Piejūras novadā Tālajos Austrumos netālu no Ziemeļkorejas un Japānas, Altaja novadā Sibīrijā, Kaļiņingradas apgabalā Krievijas rietumos, kā arī teritorijā gar Azovas jūru dienvidos (uz Rostovas apgabala un Krasnodaras novada robežas).
