Viens no zinošākajiem konsultantiem ar milzīgu darba pieredzi Latvijā – Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) konsultants Jānis Āboliņš – atsaucās lūgumam sniegt skaidrojumu.
Trīs veidu vaboles un daudz kāpuru
Dažos apvidos šogad izlido liels daudzums lauka un meža maijvaboļu vai tām līdzīgo jūnijvaboļu. Vaboles pēc izlidošanas barojas ar koku un krūmu lapām (īpaši tās iecienījušas ozolu lapas) un tad, ierakušās augsnes virskārtā 10–12 cm dziļi, izdēj kaudzītē 20–30 olu. Pēc tam vaboles turpina baroties un pēc pāris nedēļām dēj atkal. Viena mātīte izdēj līdz 80 olām.
"Ja vaboles barojas augļu dārzā, tās no kokiem var nopurināt."
No olām pēc 30-40 dienām izšķiļas 7-8 mm gari kāpuri, kuri pirmā dzīvības gadā pārtiek no augsnes trūdvielām, nākamos gados barojas ar augu saknēm vai citām augu apakšzemes daļām (piemēram, kartupeļu bumbuļiem). Ceturtā gadā kāpurs (saliekts, resns, vairāk par 5 cm garš, balts, klāts ar izklaidus matiņiem, pēdējie vēdera posmi paresnināti, pelēcīgi) barojas līdz jūnija beigām, tad iekūņojas 25-30 cm dziļumā, līdz pēc apmēram 30 dienām izlido vaboles. Tas parasti notiek vakaros.
Kā no tām atbrīvoties
Vaboļu ierobežošanai tās var salasīt, jo vaboles lido uz gaismu (visintensīvāk - uz ultravioleto). Ja gaismas avots piesegts, piemēram, ar logu, vaboles pret to atsitas un nokrīt zemē. Zem loga novietojot trauku ar ūdeni, vaboles var savākt.
Ja vaboles barojas augļu dārzā, tās no kokiem var nopurināt (vislabāk nopurināšanu veikt ap saules lēktu). Latvijā 1936. gadā, kad arī bija intensīvi vaboļu uzlidojumi, salasīts 12 tonnas maijvaboļu.
Kāpuri ierobežojami, tos iznīcinot tikai mehāniski. Maijvaboļu olas un jaunie kāpuri nīcināmi, intensīvi irdinot starprindas sakņu dārzā vai kartupeļu laukā maijvaboļu lidošanas laikā.
"VAAD aicina izmantot iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus ekspertiem dienesta mājaslapā."
Nelielās platībās zemenes stādi, kuriem sāk vīst lapas, ir jāizrok un jāsalasa uz to saknēm esošie kāpuri. Vieglākai kāpuru atrašanai var tos pievilināt, 7–10 cm dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes, pēc pāris dienām vadziņu atraušot un savācot tur barojošos maijvaboles kāpurus.
Maijvabolēm ir arī daudz dabīgo ienaidnieku - kāpurus iznīcina strazdi, vārnas, kraukļi, kovārņi u.c. putni, arī kurmji un lielās skrejvaboles. Arī mājas pīles un meža cūkas labprāt mielojas ar maijvaboļu kāpuriem.
Vaboļu barošanās laikā uz ozoliem tās var apsmidzināt ar preparātu „Nīmazals e.k.”. Apsmidzinātās vaboles pārtrauc baroties, tās izdēj ievērojami mazāk olu un no izdētām olām izšķiļas mazāk kāpuru.
Atbildes – internetā
VAAD aicina izmantot iespēju uzdot sev interesējošos jautājumus ekspertiem par dažādām ar augu aizsardzību saistītām tēmām dienesta mājaslapā www.vaad.gov.lv, sadaļā „Jautājumi un atbildes”.
VAAD aicina iedzīvotājus izmantot arī dienesta bezmaksas uzticības tālruni, pa kuru iespējams informēt par augu karantīnas un citiem nepazīstamiem organismiem. Uzticības tālrunis darbojas kā automātiskais atbildētājs, kurā ikviens var atstāt savu ziņojumu. Tālruņa numurs ir 67 550 944.
