Neienesīgs bizness
Pērn viedkaršu īpašnieku skaits palielinājies par aptuveni 16 tūkstošiem, un tagad drošu e-parakstu elektroniski sagatavotu dokumentu apliecināšanai un iespēju autentificēties virtuālajā vidē dažādu darījumu veikšanai var izmantot 28 732 iedzīvotāji. No tiem gan vairākums – 26 141 – ir valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie, kam sertifikātus sagādājusi valsts. Saprotot, ka gausā apgūšanas tempa dēļ projekts nav finansiāli izdevīgs, LP pagājušā gada aprīlī atteicās no pakalpojuma sniegšanas, un Satiksmes ministrija to uzdeva pārņemt Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), kas viedkartes interesentiem piedāvās no jūnija.
„Mēs esam izdarījuši visu, ko bijām apņēmušies, lai veicinātu e-paraksta ieviešanu Latvijā,” saka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS) Pakalpojumu attīstības nodaļas vadītājs Gatis Ozols. „Mūsu uzdevums bija veikt viedkaršu iepirkumu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, lai radītu lietotāju kritisko masu, kas motivētu iestādes un privāto sektoru sniegt pakalpojumus arī elektroniskā vidē.” Jau kopš 2007. gada valsts pārvalde pieņem elektroniski parakstītus dokumentus gan no privātpersonām, gan no uzņēmējiem. Turklāt ĪUMEPLS arī izveidojis koplietošanas tehnoloģisko pamatu, kurā koncentrēti visi Latvijā pieejamie e-pakalpojumi, – portālu www.latvija.lv. Tas ļauj ieinteresētajām iestādēm un komersantiem savus pakalpojumus internetā ieviest ātrāk un lētāk. Iedzīvotāji savukārt šo portālu var izmantot informācijas iegūšanai par sev interesējošiem pakalpojumiem.
"Privātpersonas no e-paraksta ieviešanas pagaidām attur šī pakalpojuma izmaksas."
G. Ozols teic: arī LP saistības ir izpildījis pilnībā, radot nepieciešamo infrastruktūru – pamatu e-paraksta un autentifikācijas sertifikātu darbībai. Taču iedzīvotājiem beidzot būtu jāpārvar dažādi stereotipi par valsts iestāžu gauso darbošanos un jāsāk jaunās iespējas izmantot, uzskata ierēdnis.
Viens no klupšanas akmeņiem, kas kavējis gan iedzīvotājus, gan pakalpojumu sniedzējus vairāk izmantot jaunās iespējas, bijis reklāmas kampaņu trūkums, ir pārliecināts e-paraksta infrastruktūras konsultants Aivars Orbidāns. Apzinoties šo kļūdu, LVRTC līdz 1. aprīlim meklē stratēģisko partneri, kas rūpēsies par pārdošanu, klientu apkalpošanu, piesaisti, mārketingu, sabiedriskajām attiecībām un biznesa plānu turpmākajiem pieciem gadiem, pastāstīja iestādes sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.
Pagaidām – neizdevīgi
Šobrīd aktīvākie viedkartes lietotāji ārpus valsts institūcijām ir uzņēmēji, kam bieži jāveic darījumi ar valsts pārvaldi – jākārto rēķini, jāsniedz paziņojumi, atskaites. Viedkartes iegāde tiem izdevīga gan no finanšu, gan laika ekonomijas viedokļa, jo e-pakalpojuma izmaksas vienmēr ir mazākas nekā klātienes un virtuālā vide ļauj tos veikt ātrāk. Savukārt privātpersonas reti atļaujas e-paraksta un autentifikācijas sertifikātus. „Privātpersonai divus gadus derīgās viedkartes cena ir 24 lati. Tad, pirms pirkt, es izrēķinu, vai katru mēnesi darījumiem valsts un pašvaldības iestādēs iztērēju vismaz latu, kaut vai rēķinot transporta izdevumus. Un vai man ir nepieciešami tādi pakalpojumi, kurus es darba laikā fiziski nespēju saņemt,” cilvēku attieksmi skaidro neatkarīgais konsultants A. Orbidāns.
Vēl apdomīgākus cilvēkus dara fakts, ka viedkartes lietošanai ir jāiegādājas viedkartes lasītājs, kura cena ir aptuveni 12 latu. Savukārt, lai iesniegtu dokumentus pašvaldības un valsts iestādēs, e-parakstam ir nepieciešams laika zīmogs – 0,36 latu vērtībā katrs.
"Igaunijā vairākus simtus tūkstošu lielu e-paraksta īpašnieku skaitu sasniedza, šo iespēju iekļaujot personas identifikācijas kartē."
To, ka viedkarte privātpersonām nešķiet aktuāla atzīst arī ĪUMEPLS pārstāvis G. Ozols. Galvenais iemesls – ne katram ir nepieciešamība ikdienā sazināties ar valsts pārvaldi, savukārt komersantu piedāvāto pakalpojumu klāsts vēl aizvien esot pārāk mazs. Tas skaidrojams ar to, ka tik nelielam patērētāju lokam, kāds ir tagad, uzturēt nepieciešamo infrastruktūru nav izdevīgi. Pozitīvs piemērs ir divas bankas – „Nordea banka” un „Swedbank” –, kuru klienti savās internetbankās var iekļūt, izmantojot viedkartē iekļauto autentificēšanās iespēju.
Statistika liecina, ka no valsts un pašvaldību iestāžu sniegtajiem e-pakalpojumiem iedzīvotāju vidū pieprasītākie ir „Dokumentu pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā”, „Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā” un „Pārbaude, vai personai ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā norādītajā adresē”. G. Ozols spriež, ka citi iedzīvotājiem aktuāli e-pakalpojumi pašlaik ir, piemēram, dzīvesvietas deklarēšana, kas e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv aizņem tikai divas trīs minūtes. Portālos klientus elektroniski apkalpo arī citas iestādes, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā var uzzināt par saņemtajiem soda punktiem.
Nākotnes scenāriji neskaidri
Speciālistu sniegtā informācija gan nevieš skaidrību, kā e-paraksta un autentifikācijas ieviešana turpmāk tiks īstenota. Viens no iespējamajiem variantiem ir sekot Igaunijas piemēram. Kaimiņvalsts vairākus simtus tūkstošu lielu e-paraksta īpašnieku skaitu sasniedza, sertifikātus ievietojot identifikācijas kartē. Nesen no jauna izstrādāta Latvijas ID karšu koncepcija, kas paredz e-paraksta un autentifikācijas sertifikātus iekļaut tajā. Koncepcija gaida valdības akceptu, taču nav skaidri zināms, kad tā varētu tikt ieviesta dzīvē. „Kamēr nav vismaz vairāki simti tūkstošu e-paraksta lietotāju, Latvija arī finansiāli nevar atļauties piedāvāt iedzīvotājiem e-vēlēšanas, kas dotu iespēju balsot, neizejot no mājām, un kas bija galvenais stimuls sākt lietot ID kartēs ievietotos sertifikātus Igaunijā,” norāda G. Ozols.
Otrs iespējamais scenārijs ir e-paraksta un autentifikācijas sertifikātus kā instrumentus iekļaut e-veselības projektā, kura pilotprojekts sākts jau šogad. Kā pastāstīja A. Orbidāns, tiek radīta vienota e-veselības informācijas platforma ārstiem un pacientiem. Plānots, ka ārsti medikamentu receptes un nosūtījumus sagatavos elektroniski, virtuāli arī apmainīsies ar izmeklējumu rezultātiem, taču ir nepieciešami instrumenti, kuri šajā infrastruktūrā mediķiem ļautu savā starpā identificēt vienam otru un pierādīt piekļūšanas tiesības konkrētu pacientu informācijai, kā arī apstiprināt sagatavotos dokumentus. E-paraksta un autentifikācijas sertifikātus varētu izmantot kā šādus instrumentus, jo tos iespējams sākt lietot nekavējoties. Taču pagaidām vēl tiek spriests, vai lietot esošo drošības sistēmu vai radīt jaunu – tikai e-veselības vidē izmantojamu.
Kā stimuls e-paraksta ieviešanā darbotos arī „Elektronisko pakalpojumu likuma” pieņemšana, uzskata G. Ozols. „Likumprojekts paredz, ka e-pakalpojumiem atkarībā no to līmeņa ir jāpiemēro konkrēta drošības pakāpe lietotāju autentifikācijai. Jau tagad Valsts ieņēmuma dienests sāk izvērtēt, vai šīs iestādes izsniegtā lietotāju parole ir pietiekami drošs līdzeklis, lai to lietotāji sniegtu ziņas par algām, nodokļiem. Pieņemot likumu, daudziem e-pakalpojumu sniedzējiem rastos nepieciešamība piemērot e-paraksta un autentifikācijas infrastruktūru, jo tā garantē augstāko drošības pakāpi elektronisko sistēmu lietotāju autentificēšanā,” stāsta A. Orbidāns.
