Eksperti gan atzina – velti cerēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums vēl kādreiz sasniegs divciparu rādītāju.
Izaugsmes piebremzēšanās līdz apmēram 4% vai nedaudz zemāk šogad un nākamgad nebūs pārsteigums. Tiek vērtēts, ka Latvijas ekonomikas ilgtermiņa pieauguma potenciāls ir 5-7% gadā, bet iepriekšējo trīs gadu laikā tas vidēji bija 10.9%.
“Šo lēcienu veidoja unikāla apstākļu kombinācija gan ekonomikas pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē. Ekonomika kļuva atkarīga no nekustamo īpašumu cenu kāpuma turpināšanās, kas piesaistīja ievērojamu ārvalstu finansējumu, tādējādi strauji palielinot iekšējo pieprasījumu, taču šis process nevarēja turpināties bezgalīgi,” norāda “Hansabankas” ekonomists Pēteris Strautiņš. “Lai cik spēcīgs būtu pieprasījums, ātrāk par darba ražīguma kāpumu ekonomika var augt tikai, ja pieaug strādājošo skaits un/vai arī viņi strādā ilgāk. Pirms dažiem gadiem arī tas vēl bija iespējams, jo bija lielas darbaspēka rezerves un kopš pievienošanās ES Latvijā strādājošo skaits pieaudzis par apmēram 130 tūkstošiem cilvēku. Šobrīd vairs nav iespējama ne pieprasījuma, ne piedāvājuma augšana līdzšinējos tempos”.
Mājsaimniecību patēriņa pieaugums ir nevis pakāpeniski piebremzējies, bet apstājies, viņš norāda. “Tāpēc šobrīd jau ir skaidrs, ka IKP pieaugums 2008. gadā nebūs dažādu institūciju gadu mijā prognozētie 6-7%, bet 4% vai pat nedaudz mazāk. Turklāt atšķirīgi būs rezultāti dažādos ceturkšņos.”
“Nav šaubu, ka šajā dekādē kopumā Latvijas sabiedrības dzīves līmenis būs būtiski pieaudzis. Pat nelabvēlīgs scenārijs tikai uz brīdi apturēs reālo ienākumu pieaugumu,” uzsver ekonomikas pētnieks.
"Nav pamata pārspīlētam pesimismam."
Eksperti
2000.gadā vidējā latvieša alga „uz rokas” bija 109 lati, bet pagājušajā gadā – 286 lati. Patēriņa cenas līdz 2007.gadam auga par 43%, bet algas – faktiski par 83%. Kopējo algu pieauguma tendenci nemaina arī legalizēto “aplokšņu algu” īpatsvars.
“Katra cilvēka likteni nosaka nevis statistika, bet viņš pats. Svarīgi zināt, kur nākotnē būs labākās iespējas, un tuvāko gadu laikā tās drīzāk būs eksporta nozarēs, pamatā apstrādes rūpniecībā. Tieši tur izmantojamo zināšanu un prasmju iegūšana varētu būt viens no tuvākās nākotnes mērķiem tiem darbiniekiem, kuri strādā nozarēs, kuras varētu negatīvi skart Latvijas ekonomikas izaugsmes piebremzēšanās,” sacīja P.Strautiņš.
“Latvijas eksports augs tāpēc, ka daudziem uzņēmumiem tā būs labākā iespēja nopelnīt, nevis apziņa, ka tas nepieciešams ekonomikas ilgtermiņa attīstībai,” atzīst P.Strautiņš. “Iespējas eksportā tajā ir praktiski neierobežotas, Latvija veido mazāk nekā 1/2000 daļu pasaules ekonomikas. Eksporta pieauguma griestus tāpēc nosaka tikai darba ražīguma kāpums un spēja novirzīt resursus uz eksporta nozarēm. Nākamā un aiznākamā gada laikā iziešanu no cikliskās lejupslīdes veicinās arī arvien plašākā ES naudas plūsma, var cerēt arī uz pasaules ekonomikas atlabšanu šajā laikā, kā arī globālo finanšu tirgu nomierināšanos.”
“Neesam tālu no tā, ka lielie uzņēmumi pārstrukturizēs savas ražotnes uz lētākiem resursu tirgiem,” savukārt pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Pēc viņa vārdiem, uzņēmumiem, kas nodarbina 200 un vairāk cilvēkus, patlaban ir problēmas ar kvalitatīva darbaspēka piesaistīšanu. Nepieciešams ieguldīt līdzekļus izglītības sistēmā, jo tā ir atslēga attīstībai.
Kā uzsvēra A.Ozols, svarīgi Latvijā nodrošināt kontroli pār ražošanu. Jāmaina situācija, kad ārvalstu ražotāji investē Latvijā, izmanto tās darbaspēku, bet vēlāk aiziet no šī tirgus.
Kā novēro “airBaltic” prezidents un izpilddirektors Bertolds Fliks, pēdējos gados lidojumos uz Lielbritāniju un Īriju pasažieru skaits sarūk – ceļotāju uz šīm valstīm šogad ir par 20% mazāk nekā pāris gadu atpakaļ. Tas varētu nozīmēt, ka imigrācijas plūsma ir nedaudz sarukusi un tie, kuri ir aizbraukuši, iespējams, tik bieži vairs neatgriežas. Šī tendence parādījusies jau pagājušā gada septembrī. No otras puses ir vērojama aktīvāka satiksme ar NVS valstīm – no Rīgas uz šīm valstīm ir daudz vairāk reisu nekā, piemēram, no Tallinas. “Uzbeku uzņēmēji šeit var atvērt uzņēmumu bez valodas barjeras, un tie nav tikai tranzīta uzņēmumi,” atzīst B.Fliks. Runājot par tūrisma nozari, viņš atzina, ka šai jomā Ekonomikas ministrija ir ilgi “gulējusi uz lauriem”, un ir pienācis brīdis šo nozari stimulēt.
Runājot par inflācijas augsto procentu, B.Fliks atzina, ka tas nebija pārsteigums, ņemot vērā milzīgo finanšu plūsmu, kas ietecēja Latvijā. Iespējams, ka arī algas pirms iestāšanās ES bija pārāk zemas, šai ziņā nebija veikts pietiekami reformu.
Latvijas Kokrūpnieku federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uz nākotni raugās ar optimismu. Kokrūpniecības nozare izjūt bremzēšanu, kas ir daļēji saistīta ar būvniecības tempu kritumu, taču galvenokārt tomēr ar globāliem apsvērumiem – stagnāciju ASV, Spānijas, Īrijas tirgos. “Šogad nekas traks nenotiks, taču mēs nevaram gaidīt dubultu ražošanas apjomu pieaugumu tuvāko piecu gadu laikā, kā bijām cerējuši,” atzina nozares pārstāvis. Kopumā kokrūpniecība nebūs tā nozare, kas no ekonomiskajām grūtībām cietīs visvairāk, jo jau no pašiem atjaunotās Latvijas pirmssākumiem bijusi spiesta konkurēt globālajā tirgū un tās pārstāvji ir norūdīti.
Zīmola “Madara” īpašnieces “Skin Laboratory” direktore Lotte Tīsenkopfa norādīja, ka produkta konkurētspēja atkarīga ne vien no cenas, bet arī no produkta unikalitātes, kā arī no visa uzņēmuma kopumā – finansēm, mārketinga, dizaina, kvalitātes. Viņa arī aicināja aktīvāk strādāt, lai veidotu Latvijas kā preču izcelsmes valsts atpazīstamību, veidojot īpašu Latvijas valsts zīmolu.
Latvijas kā valsts mazie apmēri sniedz tai arī zināmas priekšrocības, jo nelielā valstī kapitālieguldījumi ražošanā ir mazāki un arī pārdot preces uz āru ir vieglāk, atzina “Veģu” un “PS Līdums” īpašnieks Gatis Karlovs. Latvijas galvenie resursi ir “meži, aramzeme, ostas un cilvēks – par to mūs var apskaust jebkura lielvalsts”. Lauksaimniecība var kļūt par perspektīvu nozari, īpaši ievērojot to, ka tā pāriet uz enerģētiku, ražojot etanolu, biodīzeli. Taču lauksaimniecība tiek par maz kreditēta un vēl daudz darāmā, lai to modernizētu.
Latvijai nākotnē galvenās būs divas industrijas – enerģētika un lauksaimniecība –, uzskata AS “Sidrabe” padomes priekšsēdētājs Kārlis Cerbulis. Apvienojot zinātniskos un ražošanas resursus, enerģētikas jomā jāpāriet uz alternatīvās enerģijas radīšanu.
