Būs jauna administratīvo sodu sistēma

Šā gada 28.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts jaunais Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekts.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis uzsver, ka likumprojekts ir būtisks solis ceļā uz administratīvo sodu sistēmas attīstīšanu un sakārtošanu atbilstoši mūsdienu valsts iekārtai. Līdz ar jaunā regulējuma ieviešanu, viņaprāt, tiktu radīta labāka administratīvo sodu sistēma, nodrošinot vieglāku orientēšanos pārkāpumos un sodos.

Šā gada 22.janvārī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektu, kas piedāvā risinājumus aktuālajām problēmām administratīvo sodu sistēmas politikā.

Tādējādi ir aizsākts likumprojekta pieņemšanas process. Tieslietu ministrija prognozē, ka likums provizoriski varētu stāties spēkā 2016.gada sākumā. M.Lazdovskis norāda, ka saskaņošanas process nebūs viegls, viņš cer, ka līdz 2013.gada beigām likumprojektu varētu apstiprināt Ministru kabinetā, bet 2014.gada laikā izskatītu Saeimā.

Jaunā regulējuma nepieciešamība

Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektā ir skaidrots, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija un pārmantots no padomju tiesību sistēmas. Kodeksu piemēro vēl šobrīd, un tajā ietvertās normas līdz šim nav sistemātiski pārskatītas. M.Lazdovskis skaidro, ka līdz ar to vairākas normas vairs neatbilst mūsdienu valsts iekārtai.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs norāda: kopš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa stāšanās spēkā tas grozīts vairāk nekā 140 reizes. Rezultātā likums kļuvis nepārskatāms, nesistemātisks un tādējādi nesaprotams ne privātpersonām, ne iestādēm, kas attiecīgos sodus piemēro.

Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka jaunas administratīvo sodu sistēmas izveidošana nav iespējama, turpinot grozīt veco kodeksu. Piemēram, šobrīd pastāv seši dažādi administratīvā pārkāpuma procesa veidi, kādos var pieņemt lēmumu par soda piemērošanu.

Pamatsodi – brīdinājums vai naudas sods

Tieslietu ministrijas Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna informē, ka Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektā ir pārskatīta sodu sistēma. Likumprojekta 14.pantā ir noteikts, ka administratīvo pārkāpumu pamatsodi varēs būt brīdinājums un naudas sods, bet varēs piešķirt papildu sodu - atņemt tiesības. Tas nozīmē personai piešķirto speciālo tiesību anulēšanu, nosakot aizliegumu noteiktu laiku atkārtoti iegūt šīs tiesības, noteikts likumprojekta 17.pantā.

Otrs papildsods paredzēts tiesību ierobežošana. Likumprojekta 18.pantā ir noteikts, ka tā ir aizlieguma noteikšana, kad persona zināmu laiku nedrīkst izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību.

"Jaunas administratīvo sodu sistēmas izveidošana nav iespējama, ja turpinātu grozīt veco kodeksu."

A.Smiltēna informē, ka jaunajā likumprojektā vairs nav iekļauti tādi pamatsodi kā arests un konfiskācija. Attiecībā uz konfiskāciju kā soda veidu viņa uzsver: tas nenozīmē, ka malu medniekiem nevarēs izņemt tos priekšmetus, ar ko administratīvais sods ir izdarīts, šos priekšmetus varēs izņemt procesuālā kārtā.

Vēl jauna un inovatīva pieeja būs administratīvo sodu piemērošanā, ja ir izdarīti vairāki pārkāpumi. A.Smiltēna skaidro, ka esošā sistēma paredz piemērot sodu par smagāko pārkāpumu, savukārt jaunajā likumprojektā noteikts, ka sodu piemēros par katru pārkāpumu.

Attiecībā uz soda naudas apmēru M.Lazdovskis norāda, ka ir paredzētas radikālas izmaiņas sodu izpildes jautājumos un likumprojektā ietverti vairāki mehānismi, kas vērsti uz naudas sodu izpildes nodrošināšanu. Naudas sodu izpilde sāksies ar brīvprātīgu tā samaksu, savukārt, ja persona naudas sodu nesamaksās noteiktajā termiņā, iestāsies pienākums maksāt naudas sodu un naudas soda uzrēķinu.

Jaunā likumprojekta 16.pantā noteikts, ka naudas soda apmēru izteiks naudas soda vienībās:

• Vienas naudas soda vienības vērtība ir paredzēta - pieci lati.
• Minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām - divas naudas soda vienības jeb desmit lati.
• Maksimālais naudas sods fiziskajām personām – 100 naudas soda vienības (500 lati), bet juridiskajām personām – 2000 naudas soda vienības (10 000 lati).

Par pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pārkāpumiem minimālais naudas soda apmērs plānots: divas naudas soda vienības jeb desmit lati; bet maksimālais naudas sods fiziskajām personām – 50 naudas soda vienības (250 lati), juridiskajām personām – 200 naudas soda vienības (1000 lati).

Vienojoties samazinās naudas soda apmēru

M.Lazdovskis skaidro: "Likumprojektā ir paredzēts inovatīvs administratīvo pārkāpumu lietvedības risinājums – vienošanās process. Pēc tam kad administratīvo pārkāpumu lietā ir pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, persona savu vainu atzīst un piekrīt sodam, atbildīgā amatpersona ir tiesīga piedāvāt personai vienošanos. Vienošanās gadījumā personai piemēroto naudas sodu no sākotnējā tā apmēra samazinās uz pusi."

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs uzsver, ka vienošanās procedūras mērķis ir administratīvā pārkāpuma procesa efektivizēšana un savstarpējs izlīgums. Proti, persona atzīst vainu, maksā mazāku sodu un atsakās no tiesībām vēlāk šo sodu pārstrīdēt. Tādējādi plānots būtiski samazināt sūdzību skaitu un veicināt sadarbību starp valsti un privātpersonām.

Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja A.Smiltēna norāda: vienošanās nozīmē, ka piemēroto naudas sodu samazinās uz pusi ar nosacījumu, ka tas jāsamaksā 10 darba dienu laikā. Persona varēs arī atteikties no vienošanās, tādējādi saglabājot iespēju sodu apstrīdēt, ja tā neatzīst savu vainu. Taču tādos gadījumos sodu piemēros pilnā apmērā. Vēršoties tiesā, būs jāsedz arī procesuālie izdevumi, ja personu atzīs par vainīgu.

"Likumprojektā ir paredzēts inovatīvs administratīvo pārkāpumu lietvedības risinājums – vienošanās process."

A.Smiltēna stāsta, ka katram 30 dienu laikā būs dota iespēja samaksāt sodu brīvprātīgi. Gadījumā ja sods būs liels un persona to nevarēs samaksāt, tai būs tiesības lūgt atlikt soda samaksu vai sadalīt to daļās. Ja pārkāpējs naudas sodu nesamaksās 30 dienu laikā, naudas sodam piemēros uzrēķinu.

Likumprojekta 279.pantā ir skaidrots, ka naudas soda uzrēķinu 25% apmērā no piemērotā soda aprēķina un piemēro divu mēnešu laikā no brīža, kad beidzies 30 dienu termiņš, kad soda nauda ir jāsamaksā. Ja naudas sods un paziņojumā norādītais soda uzrēķins noteiktajā termiņā nav samaksāts, iestāde ik pēc diviem mēnešiem piemēro atkārtotu soda uzrēķinu 25% apmērā no piemērotā naudas soda. Taču kopējais soda uzrēķins nepārsniegs 75% no uzliktā naudas soda.

Naudas sodu iekasēs par ES izdarītu pārkāpumu

Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta anotācijā ir skaidrots, ka šobrīd Latvijas tiesību akti neparedz iespēju Latvijā atzīt un izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods; kā arī nav tiesiskā regulējuma, lai varētu nosūtīt Latvijā pieņemtu lēmumu izpildei ārvalstīs. Turklāt Latvija ar Eiropas Savienības (ES) valstīm un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, nav noslēgusi līgumus par tiesisko sadarbību administratīvo pārkāpumu lietās.

M.Lazdovskis skaidro, ka likumprojektā ir paredzēta kārtība, kādā Latvija izpilda citu ES dalībvalstu lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās un kādā Latvija nosūta citai ES dalībvalstij lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās. Uzliktos sodus Latvijā varēs piemērot, ja tie pārsniegs 70 eiro.