Pamatizglītības un vidējās izglītības iespējas sportā
Latvijas izglītības sistēma piedāvā iespēju jauniešiem iegūt sporta izglītību, sākot no pamatizglītības otrā posma (7.-9. klase) līdz pat augstākajai izglītībai, papildinot to ar profesionālās ievirzes papildu zināšanām. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautībā darbojas Murjāņu Sporta ģimnāzija (MSĢ), kā arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).
Latvijā pastāv vairākas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes, kurās var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. Taču atšķirībā no šīm izglītības iestādēm Murjāņu Sporta ģimnāzija piedāvā iespēju iegūt vidējo izglītību, vienlaicīgi nodarbojoties kādā no izvēlētajiem sporta veidiem neatkarīgi no tā, vai skolēns pēc tam vēlas ar to nodarboties profesionāli un veidot sportista karjeru.
Nereti parādās problēma, ka vecāki baidās sūtīt bērnus sporta skolās, jo tad bērni ilgāku laiku atrodas prom no mājām, bez tiešas vecāku kontroles. Izplatīts ir pieņēmums, ka, esot tālu no mājām, bērni, ir neaizsargāti un tiek atstāti savā nodabā, taču šādu stereotipu vajadzētu kliedēt. Sporta skolās audzināšana bieži vien ir stingra, audzēkņiem rodas lielāka saikne ar audzinātājiem, tiek pievērsta liela uzmanība disciplīnai, komandas darbam un saliedētībai. Atšķirībā no parastajām vidusskolām, kurās izkontrolēt katra skolēna uzvedību, disciplīnu un mācības ir daudz grūtāk, Murjāņu Sporta ģimnāzijā pieeja skolēniem ir daudz individuālāka, vecākiem regulāri tiek sūtītas sekmes, regulāri organizētas vecāku sapulces. Ne velti pastāv uzskats, ka šāda veida sporta izglītība mazina nepilngadīgo noziedzības līmeni, jo tiek pievērsta lielāka uzmanība izglītības līmeņa celšanai, paralēli attīstot talantu, ieaudzinot morālās pamatvērtības, raksturu un patstāvīgumu.
Mācoties Murjāņu Sporta ģimnāzijā, var sākt pakāpiena pirmo posmu, apvienojot mācības ar sporta treniņiem, augstvērtīgu un atzītu treneru (audzinātāju) uzraudzībā, piedaloties Latvijas, Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. Absolvējot šo skolu, Latvijas sporta izglītības sistēma piedāvā turpināt nākamo, pakāpiena otro posmu sporta karjeras izveidē – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Šāda izglītības kopaina var kliedēt skolēnos neziņu, kur turpināt mācības jomā, kas interesē un labi padodas.
Sporta izglītības ieguvei Latvijā ir arī citi risinājumi. Piemēram, izglītības iegūšana kādā no vidusskolām savienojumā ar kādu profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādi. Kā apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija, 2009./2010. mācību gadā Latvijā ir vairāk nekā sešdesmit šādas sporta skolas.
Sporta politika paredz, ka paralēli sporta stundām skolēni var iesaistīties interešu izglītības programmās, kurās iespējama dažādu sporta veidu (pārsvarā basketbols, futbols, volejbols, florbols, handbols) padziļināta apguve un pilnveide. Kā vēsta IZM apkopotā statistika, kopš 2008. mācību gada valstī kopā sporta interešu izglītības programmās ir iesaistījušies 30 515 audzēkņi. Vislielākais dalībnieku skaits ir sporta deju programmās – 2379, tad seko peldēšana ar 1144 dalībniekiem.
Latvijā pastāv arī neformālā izglītība, kas paralēli formālajai izglītībai papildina profesionālās zināšanas ar jaunām prasmēm, iemaņām, pieredzi, kas nepieciešama ikvienam sociāli aktīvam iedzīvotājam. Neformālajā sporta izglītībā iesaistījušies 35 453 jaunieši.
Runājot par augstākās sporta izglītības alternatīvas iespējām, Latvijā darbojas biedrība "Latvijas Treneru tālākizglītības centrs", kas nodrošina treneriem un citiem sporta speciālistiem tālākizglītības iespējas un kvalifikācijas paaugstināšanu, apliecinot kvalifikāciju ar sertifikātu izsniegšanu.
Kā norāda sporta izglītības kopaina, iespējas ir plašas, taču nereti izvēli ierobežo dažādi blakusapstākļi: ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ģimenes finansiālais stāvoklis, atbalsts un motivācija. Visizplatītākais sporta izglītības iegūšanas ceļš ir Murjāņu Sporta ģimnāzija un pēc tās absolvēšanas - LSPA.
Murjāņu Sporta ģimnāzijai – 45 gadi
Šis ir nozīmīgs gads visai Latvijas sporta izglītības sistēmai, jo aprit tieši 45 gadi kopš Murjāņu Sporta ģimnāzijas dibināšanas. Murjāņu ģimnāzija sniedz iespēju apgūt pamatizglītības programmas otro posmu (7.-9. kl.) un vispārējās vidējās izglītības programmu sporta novirzienā. Skolas filiāle un treniņbāze atrodas Jūrmalā, Majoros.
Pašlaik Murjāņu Sporta ģimnāzija uzņem audzēkņus 8.-12. klasē. Ģimnāzijā ir 11 klašu komplekti, un audzēkņus uzņem mācībām šādos olimpiskajos sporta veidos: Murjāņos – kamaniņu sportā, riteņbraukšanā, vieglatlētikā, volejbolā, handbolā; filiālē Jūrmalā – airēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā. Kā norāda Murjāņu ģimnāzijas sniegtā informācija, audzēkņu kopējais skaits ir 204, no tiem Murjāņos - 146, Jūrmalā - 58. Šobrīd skolā ir mācību, viesnīcas un internāta ēkas, divas sporta zāles, āra laukumi, atjaunots stadions, kā arī jaunuzceltā skola un sporta bāzes Jūrmalā.
Kā uzsver Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzinātāji, skolas galvenais uzdevums ir radīt skolēnos vēlmi sevi garīgi un fiziski pilnveidot, apzinīgi, mērķtiecīgi nodarboties ar augsto sasniegumu sportu. Audzināšanas procesā tiek nostiprināta arī pozitīva attieksme pret pamatvērtībām, no kā izriet savstarpējās saskarsmes kultūras un izpratnes veidošana. Paralēli pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanai MSĢ sniedz iespēju saviem audzēkņiem izvēlēties, kādā sporta nodaļā iesākt, attīstīt un pilnveidot sportista gaitas.
Vienā no klasēm paredzēta airēšana jeb akadēmiskā airēšana. Šis ūdens sporta veids iekļauts olimpisko spēļu programmā kopš 1896. gada. No ūdens sporta veidiem iekļauta arī kanoe airēšana un smaiļošana. MSĢ var lepoties ar saviem audzēkņiem, kuri piedalījušies olimpiskajās spēlēs, – Gunta Lamaša, Liene Lutere, Liene Sastapa, Sarmīte Stone, Sanita Ozoliņa, Dagnis Vinogradovs, Miķelis Ežmalis.
No ziemas sporta veidiem Murjāņu ģimnāzijā var apgūt kamaniņu sportu, kurš mūsdienās ir viens no ātrākajiem, tehniskākajiem un spēcīgākajiem sporta veidiem Latvijā. Ar to Latvijā nodarbojas tikai daži desmiti sportistu, tādēļ konkurence nav tik liela, un Latvijas Kamaniņu sporta federācija priecājas par katru šī sporta veida tradīciju turpinātāju.
Pēc valsts neatkarības atgūšanas MSĢ audzēkņi veidojuši Latvijas olimpiskās izlases kodolu visās olimpiādēs un citās starptautiskās sacensībās. Šo gadu laikā sagatavoti augstas klases sportisti, kuri izcīnījuši zelta, sudraba un bronzas medaļas pasaules, Eiropas čempionātos un pat olimpiskajās spēlēs. Spilgtākie audzēkņu sasniegumi ir 2004. gadā par Pasaules kausa izcīņa kopvērtējumā (Andris Šics un Lauris Bērziņš); 2003. gadā Pasaules čempionātā sudraba medaļa M.Rubenim; komandai (M.Rubenis, A.Orlova, Z.Berkolds /S.Bērziņš) – arī sudrabs; 2006. gadā olimpiskās spēles Turīnā – bronza M.Rubenim; Vankūveras olimpiskās spēles – A.Šics /J.Šics - sudrabs.
Īpaša sporta nodaļa izveidota arī riteņbraukšanā (šosejas riteņbraukšana). Šī sporta nodaļa var lepoties ar savu bagāto vēsturi. Pie nozīmīgākajiem audzēkņu sasniegumiem var minēt bronzas medaļu Barselonas olimpiskajās spēlēs, ko ieguva Dainis Ozols. Pasaulē prestižākajos velobraucienos “Tour de France” un “Giro d’Italia” piedalījušies Romāns Vainšteins, Arvis Piziks, Juris Silovs, Andris Naudužs un Andris Reiss. R.Vainšteins, 2000. gadā parādot izcilas sportista spējas un disciplīnu, pārsteidza un iepriecināja Latvijas un pasaules sporta līdzjutējus, izcīnot zelta medaļu pasaules čempionātā.
Murjāņu Sporta internātskolā handbola nodaļa bez pārtraukuma darbojas 33 gadus. Murjānieši vienmēr ir bijuši Latvijas PSR, tagad Latvijas, jaunatnes, junioru un nacionālās izlases pamatu veidotāji. Pēc skolas beigšanas galvenais mērķis ir iekļūt Latvijas čempionvienībā – ASK. Sākt mācības var no 8. klases. Kā norāda MSĢ, ja pretendentam ir laba sagatavotība handbolā, ja ir ļoti labas dotības, skolā var iestāties arī vecākajās klasēs. Viens no labākajiem Latvijas handbolistiem Evars Klešniks MSĢ iestājās 11. klasē – pirms tam ar handbolu nebija nodarbojies.
"Vidējā un augstākā sporta izglītība sniedz labas karjeras un darba iespējas Latvijā un pasaulē."
MSĢ, protams, ir arī iespējas apgūt vasaras olimpisko spēļu karalieni – vieglatlētiku. Vieglatlētika apgūstama šādās sporta nodaļās: daudzcīņa, disks/lode, šķēpa mešana, soļošana, vidējās distances, tāllēkšana / augstlēkšana / barjeru skriešana. MSĢ absolventi pasaules lielajā sporta skatuvē sasnieguši augstus rezultātus. Tie ir olimpisko spēļu medaļnieki: Ainārs Kovals (sudraba medaļa šķēpmešanā Pekinas OS 2008. gadā); Aigars Fadejevs (sudraba medaļa sporta soļošanā Sidnejas OS 2000. gadā); pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu medaļnieki: Jānis Bojārs, Inga Kožarenoka, Mārcis Rullis, Ilze Gribule, Jolanta Dukure, Māris Putenis.
Murjāņu Sporta skolā volejbola nodaļa strādā no pirmā mācību gada. 2009. gadā MSĢ meiteņu volejbola komandai lielu finansiālo atbalstu sniedza Ropažu pagasta padome, ar kuras palīdzību komandai bija iespējams Baltijas līgā izcīnīt augsto 3. vietu. Vērā ņemams ir fakts, ka pirmo reizi Latvijas volejbola vēsturē MSĢ absolvente Svetlana Dukule spēlē profesionālā klubā Itālijā. Neapšaubāmi, MSĢ vīriešu volejbola harizmātiskākā un titulētākā persona ir Raimonds Vilde, sudraba medaļas ieguvējs volejbolā Seulas olimpiskajās spēlēs 1988. gadā.
Murjāņu Sporta skolu beigušas arī vairākas sabiedrībā pazīstamas personas: Māra Zālīte, Jānis Paukštello, Dainis Dukurs. Skola var lepoties ar senām tradīcijām un ieguldījumu jauno sportistu audzināšanā un izaugsmē.
LSPA – vairāk nekā 85 gadus
Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija (LSPA) jau vairāk nekā 85 gadus gatavo skolotājus, menedžerus, instruktorus, fizioterapeitus, masierus, dažādu sporta veidu trenerus un turpina dot savu ieguldījumu Latvijas sporta izglītībā. LSPA ir viena no pirmajām starptautiski atzītajām augstākajām valsts mācību iestādēm Latvijā. Liela daļa šīs mācību iestādes absolventu kļuvuši par augstas klases speciālistiem savās jomās un ar panākumiem darbojas Latvijas un ārzemju sporta pasaulē.
Galvenais augstskolas darba ražīguma pamats ir mācībspēku, palīgpersonāla un studentu vienots komandas darbs. Šobrīd visas studiju programmas ir akreditētas uz 6 gadiem - profesionālā bakalaura un maģistra studiju programma ''Sporta zinātne'', kā arī doktora studiju programma ''Sporta zinātne'' (profesionālais 1. un 2. līmenis).
Augstskola studentiem piedāvā dienesta viesnīcas, medicīnas pakalpojumus, ēdināšanu, finansiālo atbalstu – stipendijas, transporta izdevumu kompensāciju, vieglatlētikas manēžu, ledus halli, stadionu, tenisa kortus. Akadēmijai ir arī mācību treniņu bāze ''Līčupe''. Brīvajā laikā notiek studentu pašpārvaldes organizētie mācību un atpūtas pasākumi.
Augstskolā ir dažādas mācību katedras, kuras sagatavo speciālistus konkrētā nozarē, piedāvājot tālākizglītības iespējas. Augstskolas mērķis ir nodrošināt studējošiem teorētisko zināšanu iegūšanu sporta zinātnē un tai radniecīgās zinātņu nozarēs - pedagoģijā, bioloģija, fizioloģijā, medicīnā.
Sporta izglītības tuvākā nākotne
To, ka Latvija ir sportiska valsts un ir spējīga šajā jomā konkurēt pasaulē, pierāda mūsu sportisti. Valsts iedzīvotāju ieinteresētība sporta notikumos ir liela, par to liecina ik pavasari notiekošais ''Hokeja trakums'', ik četrgadē - aktīva sekošana līdzi olimpisko spēļu norisei un vienkāršs līdzjutēju atbalsts jebkurā sporta pasākumā. Lai arī Latvija ir maza valsts, mēs spējam sagatavot līderus pasaules sportā, kas spēj cīnīties un izkonkurēt sportistus no tādām pasaules valstīm, kur sports un sporta izglītība ir viena no valsts prioritātēm.
Ja sporta jomai tiks nodrošināts nepieciešamais valsts atbalsts, tad sporta izglītībai Latvijā ir nākotne, par to liecina MSĢ audzinātāju un vadības entuziasms un neatlaidīgais darbs, kā arī LSPA veiksmīgā darbība. Jauniešiem, skolēniem, studentiem, kuriem ir interese par sportu un dotības, ir plašas iespējas, kuras tikai jāprot izmantot.
Noderīgas saites
http://www.msg.edu.lv/ - Murjāņu Sporta ģimnāzija
http://www.lspa.lv/main.html – Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmija
www.izm.lv – LR Izglītības un zinātnes ministrija
www.treneruizglitiba.lv – Latvijas Treneru tālākizglītības centrs
