DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. aprīlī, 2024
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Kultūras ministrija aicina iesaistītās puses izvērtēt risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai

Kultūras ministrija rosinās veidot darba grupu, kurā izvērtēt risinājumus tālākai Mežotnes pils izmantošanai. Darba grupā tiks aicināti piedalīties Rundāles pils muzeja, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Finanšu ministrijas, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Bauskas novada pašvaldības pārstāvji.

“Pirms nedēļas reģionālajā vizītē apmeklēju Bauskas novadu, kur uzklausīju gan pašvaldības, gan kultūras jomas pārstāvju bažas par tālāko Mežotnes pils likteni. Šonedēļ esmu saņēmusi arī atklāto vēstuli sakarā ar iespējamo Mežotnes pils ansambļa statusa maiņu. Mūsu prioritāte ir ne vien saglabāt unikālo Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, bet nodrošināt, lai šis objekts arī turpmāk ir pieejams visai sabiedrībai. Šonedēļ izsūtīsim oficiālu vēstuli ar aicinājumu iesaistītajām pusēm sēsties pie viena sarunu galda, lai izvērtētu, kādi ir iespējamie varianti situācijas risināšanai,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.

Jau iepriekš Kultūras ministrija norādīja, ka viens no iespējamiem risinājumiem pils nākotnei ir to arī turpmāk saglabāt valsts īpašumā. Kā iespējamais variants izskanējis arī risinājums Mežotnes pili veidot kā Rundāles pils muzeja filiāli. Šādā gadījumā tiek sagaidīts jau konkrēti izstrādāts Rundāles pils vadības plāns tālākai Mežotnes pils darbībai.

“Esam gandarīti, ka nomas tiesību izsoles izsludināšanas rezultātā jautājums par Mežotnes pils nākotni ir atkal aktualizējies. Jāmin, ka jau iepriekš esam aicinājuši nozari un pašvaldību kopā meklēt risinājumu Mežotnes pils kompleksa tālākai attīstībai, tomēr risinājumi visām iesaistītajām pusēm par pils saturu un finansējuma avotu netika rasti. Esam atvērti plašākai diskusijai, lai rastu veiksmīgāko scenāriju pils ilgtermiņa attīstībai,” norāda Andris Vārna, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis.

Mežotnes pils ir viens no izcilākajiem klasicisma arhitektūras paraugiem Latvijā. Pils celtniecība notika no 1797. līdz 1802. gadam. Trīs stāvu ēka, kuras pagalma fasādes centru izceļ četrkolonnu portiks ar trīsstūra frontonu, bet parka fasādes centru – pusrotonda, demonstrē veiksmīgu arhitektoniski telpisko kompozīciju. Pils fasāžu arhitektūrā izmantots trīsdaļīgā loga motīvs, t.s. Palladio logs, kas ir raksturīgs Kvarengi daiļradei, kā arī pusapļa logi frontonos un cokolstāvā. Izcilā klasicisma pieminekļa māksliniecisko izteiksmību vairo jonisko kolonnu kapiteļi, sandriki, dzegas un rustojums. Iekštelpu mākslinieciskajā izveidē jūtama klasicisma un ampīra noskaņa. Parādes telpas pārsteidz ar apaļā kupola zāli, kas ir uzskatāma par nozīmīgāko klasicisma interjeru Latvijā. Pils atrodas vienā no skaistākajiem angļu stila ainavu parkiem Latvijā. Mežotnes muižas ainavu parka aizsākumi meklējami 18. gs. beigās, parka veidošanu pabeidza 19. gs. 20. gados. Tam ir trīs atsevišķas daļas: parādes pagalms, centrālā daļa un blīvo stādījumu daļa ar skuju kokiem.

Pils stipri cieta Otrā pasaules kara laikā un tikai 1959. gadā sākās tās ilgstoša atjaunošana. Sasaistē ar Rundāles pils unikālo atjaunošanas procesu, Mežotnes pils ieguva tādas pašas augstas raudzes profesionālu konceptu, konsultācijas un kvalitatīvu darbu izpildījumu. Otrais posms pils atjaunošanā sākās pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. 2001. gadā pils atjaunošana tika pilnībā pabeigta. Ēkā tika veikta daļēja telpu pārbūve, vietām - vēsturiskā plānojuma atjaunošana un radīts jauns daudzfunkcionāls izmantošanas risinājums (pilsmuzejs, viesnīca, restorāns, kafejnīca ar bāru, semināru telpas u.c.). Arhitektu un interjeru mākslinieku sadarbības rezultātā, ēka kļuva par mūsdienīgi funkcionējošu objektu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI