Galvenais par revīzijā konstatēto
Revīzijas procesā Valsts kanceleja skaidroja Valsts kontrolei, ka Ministru prezidenta dienaskārtības, tai skaitā komandējumu, plānošana ir Ministru prezidenta biroja kompetencē. Līdz ar to Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru prezidenta biroju, pieņem lēmumu par to, kad un ar kādu transportu doties komandējumā un atgriezties no tā. Valsts kancelejas kompetencē neietilpst premjerministra dienaskārtības plānošana.
Ministru prezidenta birojs speciālo reisu pasūtīšanai ar komersantiem sazinājās tieši. Komersantu piedāvātos speciālos reisus komandējumu vajadzībām Ministru prezidenta birojs izvēlējās un apstiprināja un tikai pēc tam par izvēlēto risinājumu informēja Valsts kancelejas direktoru. Tādējādi informācija par izvēlēto transporta veidu un tā izmaksām pie Valsts kancelejas direktora nonāca tikai tad, kad finanšu saistības Ministru prezidenta birojs bija jau uzņēmies.
Valsts kancelejas kompetence ir nodrošināt Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Ministru prezidenta biroja darbam nepieciešamos apstākļus. Jau revīzijas laikā ir uzsākts darbs, lai uzlabotu iestādes procesus, kas ļaus turpmāk rūpīgi vērtēt iespējamās transporta alternatīvas un izvēlēties attiecīgajā situācijā ekonomiskākos risinājumus, kā arī padarīt sabiedrībai pieejamu skaidru informāciju par amatpersonu komandējumiem un to izmaksām. Valsts kanceleja pateicas Valsts kontrolei par sadarbības rezultātā formulētajiem ieteikumiem.
Par politiķa atbildības duālo dabu
Ministru prezidents ir amatpersona, kas demokrātiskā procesā amatā nonāk, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem, tātad darbojas Ministru kabineta iekārtas likuma noteiktajās kompetencēs. Tajā pašā laikā Ministru prezidents (līdzīgi kā ministrs ministrijā) ir arī Valsts kancelejas politiskais vadītājs.
Taču politiskā vadītāja atbildība nav tikai politiska. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19. un 20. pants, kā arī 37. pants nosaka, ka politiskajam vadītājam ir tiesības pārņemt savā kompetencē amatpersonas lietu, tādējādi pilnībā uzņemoties par savu rīcību (darbību un lēmumiem) valsts pārvaldes ierēdņa vai darbinieka atbildību.
Valsts kontroles revīzijas starpziņojums parāda, ka izvēli par komandējuma vajadzībām nepieciešamo transportu, tai skaitā līgumreisus, ir izdarījis un pasūtījumu veicis tieši Ministru prezidenta birojs. Līdz ar to skaidrot reisu izvēles apsvērumus un atbildēt par līdzekļu izlietojumu Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai šādos gadījumos var tieši Ministru prezidents un Ministru prezidenta birojs, jo viņu rīcība faktiski atbilda Valsts pārvaldes iekārtas likuma 19., 20. un 37. panta regulējumam.
Valsts kanceleja ir rūpīgi apkopojusi un skaidrojusi Valsts kontrolei Ministru prezidenta komandējumu organizēšanas procesu un pēc nepieciešamības sniegs visu nepieciešamo informāciju tiesībaizsardzības iestādēm, t. sk. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kura atbildībā ir kriminālprocess par faktu, ka Ministru prezidenta komandējuma nodrošināšanai ir izmantoti speciālie lidojumi. Valsts kanceleja uzsver, ka noskaidrot pilnīgus apstākļus un iesaistīto faktiskās atbildības ir valsts pārvaldes un sabiedrības kopējās interesēs.
