Ekonomikas ministrs norādīja, ka jau šobrīd ir vērojamas pirmās Latvijas tautsaimniecības izaugsmes pazīmes, bet šī gada otrajā pusē gaidāms straujāks pieaugums. “Es esmu pārliecināts, ka Latvija ir uz izaugsmes ceļa, un mūsu rokās ir tas, cik stabili mēs augsim gan kā valsts, gan kā pievilcīga vide investīcijām. Jau šobrīd investori redz Latviju kā pievilcīgu vietu investīcijām, kam tiešs pierādījums ir somu dziļās koksnes pārstrādes uzņēmuma Fibenol parakstītais sadarbības memorands par 700 miljonu eiro investīcijām Latvijā. Vidējā termiņā mūsu mērķis ir sasniegt noturīgu 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu gadā, kas ļautu pārredzamā nākotnē sasniegt ES vidējo līmeni,” uzsvēra ekonomikas ministrs.
V. Valainis norādīja, ka šī mērķa īstenošanai Ekonomikas ministrija un valdība ir uzsākušas īstenot būtiskas pārmaiņas vairākos virzienos. Ir uzsākta pieejamā ES fondu atbalsta uzņēmējdarbībai intensificēšana, izmantojot finanšu institūciju “Altum” kā kanālu finanšu resursu novirzīšanai eksporta, inovāciju, jauno uzņēmumu un lielo investīciju projektu atbalstam. Piemēram, pirms diviem mēnešiem tika uzsākta jauna “Altum” aizdevumu programma mazā biznesa uzsākšanai vai paplašināšanai. Jau pirmo divu mēnešu laikā ir izsniegti kredīti par kopumā 13 miljoniem eiro ar vidējo kredīta summu 35 000 eiro. “Tas liecina, ka Latvijas uzņēmēji ir gatavi riskēt, investēt, paplašināties un mēs darīsim visu, lai viņiem šajā nolūkā palīdzētu,” atzina ekonomikas ministrs.
Viņš arī informēja Valsts prezidentu par ieceri izveidot jaunu institūciju - četru ministru padomi ar Ministru prezidenti priekšgalā kā vadības mehānismu lielo eksporta un investīciju projektu atbalstam. Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, uzņēmēju organizāciju un pašvaldību ieteikuma tajā tiktu izskatīti lielie eksporta un investīciju projekti, kuru raitu virzību pēc tam nodrošinātu šai padomei pakļauta rīcības komiteja.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par situāciju tranzīta nozarē, kur ministrs uzsvēra nepieciešamību strādāt pie nozares pārorientācijas, piemēram, attīstot vietējos dzelzceļa pārvadājumus, veidojot ostas kā industriālos, loģistikas un inovāciju centrus, kā arī veicinot kravu pārvadājumu ar Vidusāzijas valstīm un citiem reģioniem attīstību.
