Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem1, ja viņiem piemīt vismaz 7 no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, nespēj segt komunālos maksājumus, nelielu naudas summu tērēt tikai sev vai atļauties vaļasprieku.
Skatīt oficiālās statistikas portālā: NNN180
Starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem mazinājusies materiālā un sociālā nenodrošinātība
Materiālā un sociālā nenodrošinātība joprojām ir krietni izplatītāka starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu2 grupā), tomēr dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība šajā grupā ir mazinājusies, 2023. gadā sasniedzot 18,0 % (kopš 2022. gada kritums par 4,3 procentpunktiem). Šī rādītāja aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, tāpēc arī ļoti nelielai daļai (0,6 %) visturīgāko iedzīvotāju (5. kvintiļu grupas) pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.
Skatīt Oficiālās statistikas portālā: MIS060 un NNN180
* Mājsaimniecību ienākumi attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2022. gadu.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām
Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (59,9 %) iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz 1 no 13 pamatnepieciešamībām (2022. gadā – 58,1 %).
Nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 29,6 % 2022. gadā līdz 32,9 % 2023. gadā), savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 25,8 % 2022. gadā līdz 27,7 % 2023. gadā) un laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (no 6,7 % 2022. gadā līdz 7,7 % 2023. gadā), kā arī segt neparedzētus izdevumus3 (no 44,6 % 2022. gadā līdz 45,5 % 2023. gadā).
Savukārt ir mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (no 8,4 % 2022. gadā līdz 5,3 % 2023. gadā) un savām vajadzībām lietot vieglo auto (no 13,7 % 2022. gadā līdz 10,8 % 2023. gadā), arvien vairāk norādot, ka vieglo auto nelieto citu iemeslu nevis naudas trūkuma dēļ (no 17,9 % 2022. gadā līdz 20,1 % 2023. gadā). Nedaudz mazāk palicis arī to, kuri norāda, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus (no 6,2 % 2022. gadā līdz 4,8 % 2023. gadā).
2023. gadā mazāk nekā puse iedzīvotāju (49,4 %) varēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (kopš 2022. gada kritums par 1,8 procentpunktiem). Gandrīz katrs piektais to nevarēja atļauties naudas trūkuma dēļ (17,5 % 2022. gadā un 17,4 % 2023. gadā) un trešdaļai šo iespēju liedza citi iemesli nevis naudas trūkums (31,3 % 2022. gadā un 33,3 % 2023. gadā).
Skatīt Oficiālās statistikas portālā: NNN020, NNN100 un NNN190
Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība” un informatīvajā apskatā “Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2023. gadā”.
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji – iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.
2 Kvintiļu grupa – Viena piektā daļa (20 %) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
3 Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2023. gadā tika ņemts vērā 2020. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2023. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 450 eiro un 2022. gadā – 365 eiro.
