Pēdējā laikā daudzās ES valstīs notikuši lauksaimnieku vērienīgi protesti, paužot neapmierinātību ar Eiropas Komisijas noteiktajām pārāk stingrajām vides prasībām, arvien pieaugošo plaisu ES un nacionālo politikas dokumentu un lauksaimnieku starpā, pārāk sarežģīto normatīvo regulējumu un daudzām birokrātiskām prasībām, taisnīgu kompensāciju trūkumu trešo valstu dēļ radīto neadekvāti zemo cenu dēļ, nevienlīdzību ES un importēto produktu starpā u.c.
Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Pašreizējā ES lauksaimniecības politika ir sarežģīta, turklāt rada neziņu par nākotni un stabilitāti nozarē, kas apgrūtina lauksaimnieku pamatnodarbošanos un saimnieciskās darbības plānošanu. Viens ir skaidrs – ir jāvienkāršo Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns un jāizskauž tā pašreizējā variantā esošās nevajadzīgās birokrātiskās prasības zemniekiem. Zemkopības ministrija jau strādā ar šiem uzdevumiem. Papildus tam kopumā visā ES ir jāmaina plānu izstrādes, pieņemšanas un grozīšanas kārtība, lai nepieciešamās izmaiņas varētu veikt ātri un bez liekas kavēšanās atbilstoši strauji mainīgajiem apstākļiem.”
Pēdējo gadu notikumi pasaulē (Krievijas karš Ukrainā, pandēmijas laika radītā un joprojām esošā tirgus nelīdzsvarotība, postošie laikapstākļi) turpina nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas lauksaimniekus un viņu dzīvotspēju un konkurētspēju. Turklāt jaunais Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskais plāns pēc pirmā ieviešanas (2023.) gada ir izrādījies pārāk sarežģīts un palielinājis administratīvo slogu, radot neapmierinātību lauksaimniekos.
