TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
08. februārī, 2023
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
1
17
1
17

Par un ap tiesvedību – tiesāšanās izdevumi

LV portālam: Ieva Čudina, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniece, tiesnese; Viktors Makucevičs, Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis.
Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tiesāšanās ir dārga, uzsākot procesu, ar to ir jārēķinās – šo priekšstatu var uzskatīt par dominējošu, apsverot iespēju strīdu atrisināt tiesā. Cik šāds pieņēmums ir pamatots, šajā raidieraksta epizodē vaicāsim Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja vietniecei, tiesnesei IEVAI ČUDINAI un Rīgas pilsētas tiesas tiesnesim VIKTORAM MAKUCEVIČAM. Uzzināsim, kādas ir iespējamās tiesvedības izmaksas, kurā brīdī jāveic maksājums, kādos gadījumos tiesāšanās izdevumi būs jāsedz atbildētājam, ko tiesa var atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas un kas ir prasības nodrošināšana.

Tiesāšanās izdevumu regulējums ir meklējams Civilprocesa likuma 4. nodaļā, kur kopumā 18 pantos ir izklāstīti ar tiesvedību saistītie izdevumi – valsts nodeva, prasības summa, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, drošības nauda u. c. 

Vienlaikus Civilprocesa likums (CPL) paredz arī virkni izņēmumu, kad no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos prasītāji ir atbrīvoti. Tāpat ir noteikti apmēri ar tiesāšanos saistīto izdevumu atlīdzināšanai, piemēram, par palīdzību, kas saņemta no advokāta.

Ieskatu tēmā, kā veidojas tiesvedības izmaksas, šoreiz balstījām jautājumā, kuru LV portālam kā E-konsultāciju ir iesūtījis dzīvokļa īpašnieks Mārtiņš, kurš vēlas piedzīt no īrnieka parādu par īri un komunālajiem maksājumiem. Aplūkosim arī jaunās māmiņas Maijas situāciju, kuras jaundzimušā bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti. Viņa interesējas, vai ir kāda iespēja tikt atbrīvotai no tiesas izdevumiem un gaidāmās DNS ekspertīzes izmaksu segšanas, jo lieku līdzekļu, lai uzsāktu tiesvedību, nav.

  • Vai tiesāšanās ir dārgs process? Vai ir iespējama bezmaksas tiesvedība?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Neviena tiesvedība nevar būt bez maksas. Tā vai citādi, kāds (prasītājs, atbildētājs vai valsts) par to maksā. Ceļot prasību tiesā, ir jārēķinās ar tiesāšanās izdevumiem.”

  • Kā aprēķināma tiesas nodeva? Kurā brīdī jāveic maksājums? Kas notiks, ja iemaksātā summa ir aprēķināta nepareizi?

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Lai atvieglotu aprēķinu, ieteicams izmantot vietnē manas.tiesas.lv pieejamo valsts nodevu kalkulatoru. Ja cilvēks ir šaubījies un valsts nodevu aprēķinājis nepareizi vai tā vispār nav samaksāta, tiesa atstās prasības pieteikumu bez virzības un norādīs, cik lielā apmērā tā ir jāsamaksā.”

  • Vai prasītājs var lūgt tiesu viņu atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas?

Tiesnese Ieva Čudina: “CPL 43. pantā ir noteiktas tās personas, kuras ir atbrīvotas no tiesāšanās izdevumu samaksas. Lai lūgtu tiesu atbrīvot no tiesāšanās izdevumu samaksas, ir jāiesniedz atbilstoši apliecinājumi.”


Civilprocesa likuma 43
. pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji – prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

11) prasītāji – prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

12) pieteikuma iesniedzēji – par juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, ja tiesas nolēmuma par darba samaksas piedziņu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā atzīta par neiespējamu;

2) prasītāji – prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji – prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;

31) pieteikuma iesniedzēji – par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu;

4) prasītāji – prasībās par noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma rezultātā radušos zaudējumu un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji – par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ, rīcībspējas ierobežošanas pārskatīšanu vai rīcībspējas atjaunošanu;

61) pieteikuma iesniedzēji – par pagaidu aizgādnības nodibināšanu un izbeigšanu;

7) pieteikumu iesniedzēji – par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji – lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

[..];

91) pieteikuma iesniedzēji – lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;

10) administratori – prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, ja šīs personas ir attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar kuru celta prasība, dalībnieks vai cietušais;

11) piedzinēji – izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

111) piedzinēji – izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

12) nodokļu (nodevu) administrācija – pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās;

13) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde – lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu;

14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra – lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem;

15) pieteikuma iesniedzēji – par pagaidu aizsardzību pret vardarbību;

16) puse, kas lietā saņem valsts nodrošināto juridisko palīdzību;

161) puse, kas atzīta par trauksmes cēlēju vai ir viņa radinieks Trauksmes celšanas likuma izpratnē;

17) pieteikuma iesniedzēji – par adopcijas apstiprināšanu;

18) zvērināts notārs – lietās par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu, ja zvērināts notārs taisījis notariālo aktu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām;

19) sūdzības iesniedzēji – par zvērināta notāra atteikumu apliecināt pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kā arī par atteikumu atbrīvot fizisko personu no parādsaistībām.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

  • Kāda ir minimālā summa, par kuru prasību var sniegt tiesā? 

Tiesnese Ieva Čudina: “Civilprocesa likums nenosaka minimālo summu, par kuru personas var lūgt strīdu risināt tiesai. Tiesāties var arī par 1 eiro.”

  • Kādas ir tiesvedības izmaksas, ja parāda atlīdzināšana prasītājam notiek tiesvedības procesa laikā?

Tiesnese Ieva Čudina: “Parādsaistības ir jānokārto līdz prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā. Prasītājs saglabā tiesības atlīdzināt tam radušos tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, ar lietas vešanu saistītos izdevumus (advokāta pakalpojumus).”

  • Izlīgums kā tiesāšanās izdevumu samazināšanas iespēja

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Izlīguma būtība ir vērsta uz iespējamu “zelta vidusceļa atrašanu” jeb abu pušu piekāpšanos, lai atrisinātu strīdu.”

Tiesnese Ieva Čudina: “Izlīgums ir viens no līdzekļiem, kā atbildētājs varētu samazināt savus ar konkrēto tiesvedību saistītos izdevumus. Izlīgums var būt, piemēram, pušu vienošanās par prasījuma summas atmaksāšanu ilgtermiņā.”

  • Kas ir prasības nodrošināšana un ar kādiem līdzekļiem tā ir īstenojama?  

Tiesnesis Viktors Makucevičs: “Prasības nodrošināšanu kā procesuālu līdzekli var izmantot jebkurā tiesvedības stadijā, ja prasītājs jūt un var iesniegt pierādījumus, ka potenciālā nolēmuma izpilde varētu būt apgrūtināta vai neiespējama.”

Tiesnese Ieva Čudina: “Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir noteikti CPL 138. pantā. Par prasības nodrošināšanas piemērošanu tiesnesis izlemj, neinformējot atbildētāju un pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pievienotajiem pierādījumiem.”



 

Civilprocesa likuma 138. pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

 

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

 

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana;

2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā;

4) kuģa arests;

5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības vai pienākums atbildētājam noteiktā termiņā veikt noteiktas darbības;

6) to maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās;

7) izpildu darbības atlikšana (arī aizliegums tiesu izpildītājam nodot naudu vai mantu piedzinējam vai parādniekam vai mantas pārdošanas apturēšana).

(2) Nodrošinot prasību ar aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgās kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā, lēmumā norāda, kāda veida aizliegums ierakstāms.

(3) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamo mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(5) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi, norādot nodrošināmās prasības summas apmēru.

(6) Kuģa arests piemērojams tikai jūras prasībās.

(7) Mantas pārdošanas apturēšana nav pieļaujama lietās, kurās prasība celta par naudas piedziņu.

(71) To maksājumu apķīlāšana, kuri pienākas no trešajām personām, tajā skaitā naudas līdzekļi kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, nav pieļaujama prasībās, kurās prasījums ir atlīdzība, kas nosakāma pēc tiesas ieskata.

(8) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet tā nedrīkst būt lielāka par prasības summu.

(9) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta astotās daļas noteikumus.

***

Aicinām ikvienu iesaistīties raidieraksta “Kā likums!” satura veidošanā!

Rakstiet mums savus jautājumus, kas saistīti ar tēmām par tiesāšanos, uz e-pasta adresi: lvportals@lv.lv.

Raidieraksts “Kā likums!” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”“Spotify”“Apple” un “Google Podcasts” platformās.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI