Freepik
Patvērumam no vardarbības cietušām personām turpmāk kā rehabilitācijas pakalpojumu valsts apmaksās krīzes dzīvokli. Cietušo rehabilitācijai krīzes dzīvokļa pakalpojums paredzēts līdz 30 dienām. Ja būs nepieciešams, tad uzturēšanos dzīvoklī varēs pagarināt līdz 180 dienām.
To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 790 “Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām” grozījumi, kas stājas spēkā sestdien, 1. jūlijā.
Ar 2023. gadu 1. jūliju kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums būs krīzes dzīvokļa pakalpojums visā valsts teritorijā. Labklājības ministrija skaidro, ka pašlaik to nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem.
Šādu valsts līmeņa krīzes dzīvokļu nepieciešamību ir atbalstījuši arī pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji.
Krīzes dzīvokļa pakalpojumu organizēs cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs, kas būs identificējis tādu nepieciešamību, skaidrots noteikumu grozījumu anotācijā. Līdz ar to pakalpojuma sniedzējs atbildēs par krīzes dzīvokļa ekspluatāciju un tehnisko stāvokli, lai tas būtu lietošanai atbilstošs. Krīzes dzīvokļa pakalpojumu nodrošinās cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja īpašumā, valdījumā, lietošanā esošās dzīvošanai derīgās telpās vai citās izmitināšanas vietās.
Persona krīzes dzīvokļa pakalpojumu varēs saņemt kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem vai citām personām, ar kurām tā ir dzīvojusi nedalītā mājsaimniecībā. Personām, kuras iepriekš dzīvojušas vienā mājsaimniecībā un ir cietušas no vardarbības, kā arī ir konstatēts augsts vardarbības risks, kas norāda uz dzīvības un veselības apdraudējumu, ja iespējams, nodrošinās krīzes dzīvokļa pakalpojumu vienā kopīgā dzīvesvietā. Tāpat, ja nepieciešams, pakalpojuma sniedzējs palīdzēs krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniedzējam segt izdevumus par dzīvojamās telpas lietošanu.
Valsts segs krīzes dzīvokļa izmaksas, līdzīgi kā tiek noteikts mājokļa pabalsta apmērs, ņemot vērā izmaksas par dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksa, izdevumi par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām), par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, ja tie nav ietverti īres maksā vai nepieciešamajos izdevumos par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, ar telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu saistītos izdevumus, izdevumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju u. c. ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas.
“Kad sieviete cieš no vardarbības, viņa var ziņot policijai un varmāku nošķir no upura, kas ļauj sievietei palikt savās mājās ar bērniem. Tomēr bieži ir situācijas, kad mājās vairs nav droši, tāpēc upuris meklē patvērumu citur. Valdībā pieņemtais lēmums par valsts apmaksātiem krīzes dzīvokļiem ir ļoti būtisks solis, lai vardarbības upuri anonīmi varētu patverties no varmākas un viņa ietekmes. Kopā ar pašvaldībām arī attīstīsim pakalpojuma elastību, lai pasargātu katru ģimenes locekli,” norāda labklājības ministre Evika Siliņa.
Krīzes dzīvoklis tiks nodrošināts augsta vardarbības riska gadījumos, kad personas dzīvība un veselība ir apdraudēta un to apliecina sociālā dienesta vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts novērtējums.
2023. gada otrajā pusgadā valsts varētu segt izdevumus krīzes dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanai 50 personām, bet, sākot ar 2024. gadu (un turpmāk ik gadu) – aptuveni 100 personām gadā. LM prognozē ņemts vērā tas, cik daudz vardarbībā cietušu personu saņēmušas pakalpojumu ar izmitināšanu iepriekšējos gados, pieņemot, ka turpmāk šis pakalpojums tiks saņemts līdzīgā apjomā un daļa izvēlēsies arī iespēju uzturēties krīzes dzīvoklī.
Tāpat noteikumi paredz, ka krīzes dzīvokļa pakalpojuma saņemšanas laikā būs iespējams saņemt arī individuālās speciālistu konsultācijas vai uzticības personas atbalstu ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā.
