Pašnodarbinātais var strādāt atšķirīgās jomās un saņemt ļoti dažādus ienākumus. Nodokļu nastas atvieglošanas aizstāvji bieži vien kā pirmo piemēru min sedziņu tamborētājas un zeķīšu adītājas, taču šajā nodokļu nišā strādā arī cilvēki ar lieliem ienākumiem, jo ir daudzas profesijas, kurās var darboties kā pašnodarbinātais. Pašnodarbinātie nereti paralēli ir arī darba ņēmēji ar mazu algu.
Pirms diviem gadiem tika ieviestas valsts sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas), lai arī pašnodarbinātības bizness tiktu iesaistīts sociālās drošības sistēmā. Tika paredzēts, ka par visiem darbspēka nodokļu maksātājiem, par kuriem netiek izmaksāta alga līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, minimālās obligātās iemaksas jāveic vismaz no minimālā obligāto iemaksu objekta. Diskusijās par sociālās apdrošināšanas likmēm un iesaistes obligātumu allaž tiek lauzti šķēpi par šo maksājumu kā apgrūtinājumu. Skaļumā tiek aizmirsts par to, kādam mērķim apdrošināšana ir vajadzīga – kā drošības spilvens, ja cilvēks saslimst, bērna kopšanas laikā vai atrodoties pensijā.
Atšķirībā no darba ņēmējiem, no kuru ienākumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) aprēķina, ietur un pārskaita budžetā darba devējs, pašnodarbinātie VSAOI aprēķina un veic paši.
Pašnodarbinātajiem ir variācijas: no kādiem ienākumiem maksāt, pēc kādas likmes un cik bieži maksāt, kad nav jāveic VSAOI.
Kādiem gadījumiem apdrošināts – atkarīgs no sociālās apdrošināšanas likmes
Sociālās apdrošināšanas pabalsti, pensija un nosacījumi
Kas ietekmē sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēru
Autoratlīdzības saņēmējam atšķirīgas izvēles
Pensijas apdrošināšana pašnodarbinātiem lauksaimniekiem
Iemaksas pensiju kapitālam – no 31,07% un 10% likmes
Pašnodarbinātie ir sociāli apdrošināti, ja veic iemaksas. Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” uzskaitīts, ka pašnodarbinātais ir:
Par pašnodarbināto neuzskata personu pensijas vecumā vai personu, kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaikus), kā arī cilvēkus ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, ja viņi saņem:
Fizisko personu vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrē arī kā pašnodarbināto – VSAOI veicēju.
Reģistrējoties VID, jāizvēlas nodokļu režīms.
Pašnodarbinātais var maksāt nodokļus divos režīmos – iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un VSAOI kā pašnodarbinātais, izvēloties vispārējo VSAOI maksāšanas režīmu vai mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.
IIN aprēķina un samaksā, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, deklarējot ienākumu deklarācijas D3 pielikumā.
VSAOI aprēķina un samaksā, iesniedzot ceturkšņa “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojumu”. Autoratlīdzības saņēmējiem un lauksaimniekiem iemaksas jāveic ar atšķirīgu regularitāti.
Pašnodarbinātais, kurš VSAOI maksā kā MUN maksātājs, nodokli maksā reizi ceturksnī no apgrozījuma, deklarējot to VID.
1. Vispārējais režīms
Vispārējā režīmā sociālajai apdrošināšanas likmei noteicošais ir ienākums mēnesī:
Ja pašnodarbinātā ienākumi sasniedz vai pārsniedz minimālo darba algu, tad vismaz no 620 eiro jāveic VSAOI 31,07% apmērā un no starpības starp faktiskajiem ienākumiem un 620 eiro (vai citas summas, kas lielāka par 620 eiro) jāveic VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.
Piemēram: ienākums martā bijis 700 eiro. Veic 31,07% VSAOI no 620 eiro = 192,63 eiro. No pārējā ienākuma (no 80 eiro) VSAOI veic 10% = 8 eiro. Kopā = 200,63 eiro.
Ja VSAOI veic 31,07% no visa ienākuma (700 eiro), tad VSAOI maksājums ir lielāks – 217,49 eiro.
Iemaksājot vairāk, arī saņemt no valsts, ja būs nepieciešams kāds pabalsts, varēs vairāk.
2. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms
MUN maksātājam mikrouzņēmumu nodokļa likme var atšķirties atkarībā no apgrozījuma:
No šī nodokļa 80% attiecina uz VSAOI, bet 20% – uz IIN.
Pašnodarbinātais (atšķirībā no darba ņēmēja) netiek apdrošināts bezdarbam, darba negadījumiem un saslimšanai ar arodslimību.
1. Vispārējais režīms
Maksājot no ienākumiem pilno iemaksu likmi – 31,07%, pašnodarbinātajam ir:
29,36% – VSAOI likme ir pensijas vecumā un tad, ja piešķirta pensija (arī priekšlaicīgā). Likme ir mazāka, jo pensijas vecumā nav apdrošināšanas invaliditātei (arī darba ņēmējam pensijas vecumā tādas nav).
26,59% –VSAOI likme pašnodarbinātajam, kas reģistrējis saimniecisko darbību nekustamā īpašuma apsaimniekošanai, jo, veicot iemaksas no šī biznesa ienākumiem, pienākas:
VSAOI nav jāveic – ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un šīs saimnieciskās darbības veicējs ir sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai jau ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaikus), vai arī ja šīs saimnieciskās darbības veicējam ir I vai II grupas invaliditāte.
Ja iemaksas nav jāveic, tad tas nozīmē, ka nav arī apdrošināšanas.
2. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms
MUN maksātājs ir pašnodarbinātais, līdz ar to viņš ir pakļauts visiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem pakļauts pašnodarbinātais, tā ir:
Pašnodarbinātais var saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (pabalstus) tikai tad, ja ir faktiski (jeb reāli) veicis VSAOI. Pats saimnieciskās darbības reģistrēšanas fakts personai nepiešķir sociāli apdrošinātas personas statusu.
Pakalpojumu grozs vispārējā nodokļu režīmā ir atkarīgs no likmes, proti, no tā, kādiem gadījumiem paredzēta apdrošināšana.
Tāpat kā darba ņēmējam, arī pašnodarbinātajam, kurš veic VSAOI 31,07%, ir jāizpilda kvalifikācijas nosacījumi jeb jābūt minimālajam apdrošināšanas periodam, lai tiktu iegūtas tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu.
VSAOI jābūt faktiski veiktām: 1) ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums, vai 2) ne mazāk kā 6 mēnešus pēdējo 24 mēnešu laikā.
Slimības pabalstu pašnodarbinātajam izmaksā par to laiku, kad persona nevar strādāt un zaudē ienākumus slimības dēļ.
Ja saslimusi pati apdrošinātā persona, tad slimības pabalstu izmaksā no 10. slimības dienas.
Ja saslimis bērns, tad pabalstu izmaksā no bērna pirmās saslimšanas dienas. Slimības pabalstam par slima bērna kopšanu nav noteikts kvalifikācijas periods.
Maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku izmaksā sievietei, kura ir: 1) pašnodarbinātā un zaudē ienākumus, sākoties grūtniecības atvaļinājumam; 2) zaudējusi pašnodarbinātā statusu ne agrāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma.
Pabalsta pirmo daļu izmaksā par grūtniecības atvaļinājuma 56 vai 70 dienām, ja topošā māte līdz 12. grūtniecības nedēļai ir stājusies medicīniskajā uzskaitē. Otro daļu par dzemdību atvaļinājuma 56 vai 70 kalendārajām dienām izmaksā pēc bērna piedzimšanas.
Paternitātes pabalstu par 10 darba dienu atvaļinājumu, kas piešķirts sakarā ar bērna piedzimšanu, izmaksā pašnodarbinātajam: 1) jaundzimušā bērna tēvam; 2) personai, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.
Vecāku pabalstu var saņemt viens no vecākiem, ja viņš ir pašnodarbinātais un veic valsts obligātās iemaksas.
Pašnodarbinātajam, nosakot pabalsta apmēru, ņem vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu atbilstoši veiktajām iemaksām par pēdējo 12 mēnešu periodu, kas beidzas vienu ceturksni (3 mēnešus) pirms tā ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Slimības pabalstam tā ir pirmā saslimšanas diena (kad izsniegta A lapa), maternitātes pabalstam – diena, kad izsniegta darbnespējas lapa B (pirmā grūtniecības atvaļinājuma diena), paternitātes pabalstam – bērna tēvam piešķirtā atvaļinājuma sākuma datums; vecāku pabalstam – datums, ar kuru piešķir vecāku pabalstu.
Piemēram, maternitātes pabalsts: darbnespējas lapā B grūtniecības atvaļinājuma pirmā diena ir norādīta 2023. gada 20. jūnijs (2023. gada 2. ceturksnī). Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās par 12 kalendāro mēnešu periodu no 2022. gada janvāra līdz 2022. gada decembrim.
Piemēram, maternitātes pabalsta aprēķins vispārējā nodokļu režīmā: pašnodarbinātās ienākumi mēnesī bijuši 1000 eiro. Par katru mēnesi veiktas iemaksas 31,07% no 620 eiro = 192,63 eiro. No pārējās summas (380 eiro) maksāti 10% – 38 eiro. Pabalsta aprēķinam ņem vērā iemaksu objektu 620 eiro.
MUN maksātājam vidējo iemaksu algu sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanai nosaka no attiecīgo mēnešu iemaksu objekta, nevis no MU deklarācijā norādītā apgrozījuma (bruto ieņēmuma).
Piemēram, MUN maksātājs šī nodokļa deklarācijā norādījis MU apgrozījumu 1000 eiro katrā mēnesī. No katra mēneša MU apgrozījuma maksāts nodoklis – 25% apmērā, t. i., 250 eiro (1000 eiro x 25% = 250 eiro). Tā kā no samaksātā nodokļa 80% tiek novirzīti VSAOI, tad aprēķināto iemaksu apmērs ir 200 eiro (250 eiro x 80% = 200 eiro).
VSAA atbilstoši aprēķinātajai VSAOI summai aprēķina un reģistrē MU nodokļa maksātājam iemaksu objektu, piemērojot pašnodarbinātā likmi (31,07%).
Aprēķinātais iemaksu objekts mēnesī: 200 eiro x 100 : 31,07 = 643,71 eiro, ko ņem vērā, aprēķinot pabalstus.
Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbinātais –, bet var to arī nedarīt.
Ja autoratlīdzības saņēmējs reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, tad viņš pats maksā nodokļus, izvēloties nodokļu režīmu: vispārējo (IIN + VSAOI) vai MUN.
Ja autora ienākumi mēnesī ir līdz 620 eiro, tad viņam, tāpat kā visiem pašnodarbinātajiem, ir jāveic VSAOI 10% tikai pensiju apdrošināšanai. Taču autoratlīdzības saņēmēji šīs iemaksas var veikt par gadu. Tiesa, ja gada laikā kādā mēnesī autoratlīdzība ir 620 eiro un vairāk, tad par to mēnesi VSAOI ir jāveic 31,07% apmērā vismaz no 620 eiro, iesniedzot par šo ceturksni pašnodarbinātā ziņojumu.
Autoram, kurš izvēlējies maksāt MUN, iemaksu veikšanas kārtība ir tāda pati kā jebkuram MUN maksātājam.
Autoratlīdzības saņēmējam līdz 2023. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja autors nereģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, tad ienākuma izmaksātājs ietur nodokli: 25% autoratlīdzībai līdz 25 000 eiro gadā; 40% – no pārsnieguma daļas. No šī nodokļa sociālajām iemaksām tiek novirzīti 80%, iedzīvotāju ienākuma nodoklim – 20%.
Jautājums: Kādiem gadījumiem un par kādu periodu ir apdrošināts autoratlīdzības saņēmējs, ja veic 10% iemaksas vienu reizi gadā, piemēram, tikai par 3 mēnešiem, kuros saņemta autoratlīdzība?
Atbilde: Tā kā VSAOI daļu 10% apmērā šie pašnodarbinātie (autoratlīdzības saņēmēji) maksā reizi gadā par visu gadu, tad arī sociāli apdrošinātās personas kontā šie ienākumi tiek reģistrēti (izlīdzināti) par visu gadu, ņemot vērā saimnieciskās darbības uzsākšanas datumu. Reizi gadā maksā to VSAOI daļu (10%), kas paredzēta tikai pensiju apdrošināšanai.
Jautājums: Ja autoratlīdzības saņēmējs gada laikā dažos mēnešos veic arī iemaksas 31,07%, kādiem gadījumiem viņš ir apdrošināts?
Atbilde: Šiem pašnodarbinātiem nemainās nosacījums, ja pašnodarbinātā ienākums ir lielāks par 620 eiro mēnesī. Šādā gadījumā maksā VSAOI 31,07% vismaz no 620 eiro reizi ceturksnī, apdrošinot autoratlīdzības saņēmēju visiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem ir pakļauts pašnodarbinātais (pensiju, maternitātes, paternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanai).
Tādējādi sociāli apdrošinātās personas kontā var būt vienlaikus reģistrēti gan pašnodarbinātā ienākumi ar likmi 31,07%, gan VSAOI, kas veiktas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai
Jautājums: Kādiem gadījumiem autors, no kura honorāra izmaksātājs ietur 25% nodokli, ir sociāli apdrošināts?
Atbilde: Ja autoratlīdzības saņēmējs izvēlas izmantot īpašo autoratlīdzības režīmu, tad VSAOI nomaksu par saņemto autoratlīdzību veic autoratlīdzības izmaksātājs.
VSAA atbilstoši autoratlīdzības izmaksātāja veiktajām VSAOI no autoratlīdzības aprēķina un reģistrē autoratlīdzības saņēmējam VSAOI objektu, piemērojot pašnodarbināto VSAOI likmi (31,07%) un apdrošinot autoratlīdzības saņēmēju visiem tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem ir pakļauts pašnodarbinātais (pensiju, maternitātes, paternitātes, slimības, invaliditātes, vecāku un veselības apdrošināšanai).
Jautājums: Ja autors ir pensijas vecumā (vai saņem priekšlaicīgo pensiju), viņš var nereģistrēties kā pašnodarbinātais. Tiesības nereģistrēties ir arī autoram ar 1. vai 2. grupas invaliditāti. Vai tas nozīmē, ka autoratlīdzības izmaksātājs no šādam autoram izmaksājamas atlīdzības ieturēs 25% IIN? Jo kā tad izmaksātājs var zināt, vai autoram ir pensija vai arī 1. vai 2. grupas invaliditāte?
Atbilde: Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6. panta 13. daļā noteikts, ka fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma un ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaikus), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti, nav obligāti sociāli apdrošināmā persona.
Tas nozīmē, ka autoratlīdzības izmaksātājam par autoru, kurš ir valsts vecuma pensijas saņēmējs vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tostarp priekšlaikus), vai kurš ir persona ar I vai II grupas invaliditāti, nebūtu jāveic VSAOI. Bet, tā kā no autoratlīdzības ieturētais nodoklis ietver gan VSAOI, gan IIN, tad autoratlīdzības izmaksātājam no autoratlīdzības ir jāietur aprēķinātais nodoklis pilnā apmērā (25%), jo normatīvie akti neparedz atsevišķi nodalīt IIN.
Līdz ar to VSAA, saņemot no VID informāciju par ieturētajām un faktiski samaksātajām VSAOI no autoratlīdzības, autoratlīdzības saņēmēja sociālās apdrošināšanas kontā tās nereģistrē.
VSAA par iepriekšējo kalendāro gadu līdz tam sekojošā gada 1. aprīlim personai (autoram) aprēķina pārmaksātās VSAOI un līdz 31. jūlijam nosūta informāciju (pa pastu uz personas deklarēto dzīvesvietu) par pārmaksātajām VSAOI.
Jautājums: Iespēja maksāt VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai reizi gadā attiecas arī uz pašnodarbinātiem lauksaimniekiem. Par kādu periodu ir apdrošināts lauksaimnieks, veicot iemaksas vienreiz gadā?
Atbilde: Tā kā VSAOI daļu 10% apmērā šie pašnodarbinātie lauksaimnieki maksā reizi gadā par visu gadu, tad arī sociāli apdrošinātās personas kontā šie ienākumi tiek reģistrēti (izlīdzināti) par visu gadu, ņemot vērā saimnieciskās darbības uzsākšanas datumu. Reizi gadā jāmaksā tā VSAOI daļa (10%), kas paredzēta tikai pensiju apdrošināšanai.
Pašnodarbinātajam lauksaimniekam un autoratlīdzības saņēmējam par taksācijas gadu ir pienākums iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām līdz nākamā gada 17. janvārim, aizpildot 4. ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām.
VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu jāveic līdz nākamā gada 23. janvārim.
Pašnodarbinātajam vispārējā nodokļu režīmā, ja veic 31,07% iemaksas, no iemaksu objekta (620 eiro vai lielāka) pensiju kapitālam (tāpat kā darba ņēmējam no bruto algas) tiek novirzīti 20%. Ja pašnodarbinātais ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad 14% tiek novirzīti 1. līmenim, 6% – 2. līmenim.
Piemēram, pašnodarbinātais VSOAI 31,07% maksā ik mēnesi no 620 eiro; nav 2. līmeņa dalībnieks. Viņa pensiju kapitālam tiek pārskaitīti 124 eiro.
No 10% iemaksām, kas ir tikai pensiju apdrošināšanai, tiek uzkrāts tikai pensiju 1. līmeņa kapitāls.
Piemēram, pašnodarbinātā ienākums mēnesī ir 600 eiro. Jāveic 10% iemaksas – 60 eiro. Pensijas kapitāls, piemērojot formulu, tiks aprēķināts no 250,94 eiro (60 x 100 : 23,91 (pensiju likme)). Pirmā līmeņa pensijas kapitāls būs 20% no 250,94 eiro = 50,19 eiro.
Tātad pensijas kapitāls ir divarpus reizes mazāks, nekā maksājot pilno likmi no līdzīga ienākuma.
Likums pašnodarbinātajiem nosaka pienākumu veikt iemaksas no minimālā obligāto iemaksu objekta – šogad vismaz no 1860 eiro (3 minimālās darba algas).
Ja iemaksas veiktas no mazāka objekta, tad par trūkstošo daļu ir jāpiemaksā 10%. Lai pašnodarbinātajiem ar maziem ienākumiem piemaksāt nevajadzētu, ir jāpaziņo VID, ka ienākums ceturksnī nesasniegs 1860 eiro. Šādu paziņojumu VID var iesniegt par visu gadu uz priekšu, bet var iesniegt arī par katru ceturksni.
Ja pašnodarbinātais nav iesniedzis iesniegumu (savu prognozi), tad VSAA aprēķina minimālās obligātās iemaksas.
Ja pašnodarbinātais ir iesniedzis iesniegumu (prognozi/apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem), tad minimālās iemaksas VSAA nerēķina un pašnodarbinātajam jāveic VSAOI no faktiskā ienākuma 10% pensiju apdrošināšanai.
VSAA aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas vismaz minimālajā apmērā, un paziņo to pašnodarbinātajam ar EDS starpniecību.
Šī prasība attiecas uz visiem pašnodarbinātajiem (arī MUN maksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem).
LV portālu konsultēja un atbildes uz jautājumiem par sociālās apdrošināšanas situācijām sniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte SOLVITA ZIRNĪTE. Paldies par sadarbību!
Informācija par minimālajām iemaksām ir pieejama VSAA tīmekļa vietnē šeit.
Informācija pašnodarbinātajiem ir atrodama VID tīmekļa vietnē – aktualizētajā metodiskajā materiālā “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”, kā arī šā gada 19. maija videoseminārā “Sociālās apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātajiem”.
