Darba tirgus ir atvērts jauniem darbiniekiem, un skolēnu vasaras brīvdienas ir laiks, kad daudzi bērni un pusaudži izmanto iespēju strādāt algotu darbu. Skaidrojam, kas būtu jāņem vērā gan pašiem jaunajiem darbiniekiem, gan viņu vecākiem, slēdzot darba līgumu.
Pirmā pieredze, ko bērns vai pusaudzis gūst darbā, nereti atstāj lielu ietekmi uz viņa turpmāko darba dzīvi un attieksmi pret darbu kā vērtību. To, kas ir bērns un kas pusaudzis darba tiesību tvērumā, nosaka Darba likuma normas.
Lai uzlabotu darba tiesisko vidi un jauniešiem jau pirmās darba pieredzes laikā atgādinātu par drošiem un taisnīgiem darba apstākļiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir izstrādājusi materiālu par bērnu un pusaudžu nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem. Līdzīga satura tiesiskajā regulējumā balstīta informācija ir pieejama arī Valsts darba inspekcijas vietnē “Bērnu un pusaudžu nodarbināšana”.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis vērtīgu informāciju gan vecākiem, gan pašiem jaunajiem darbiniekiem par jautājumiem, kas skar algas nodokļu grāmatiņu, nodokļu maksāšanu un pārmaksāto nodokļu atgūšanu.
Ja bērns vai pusaudzis līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), tad vecākam algas nodokļa grāmatiņā ieraksts par bērnu kā apgādājamo nav jāsvītro un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tas nozīmē, ka vecākam šajā laikā tiks saglabāts atvieglojums par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī.
Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni vai pusaudži līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, tad apgādībā viņš vecākiem jāatjauno pašiem.
Ja skolēns vasaras mēnešos strādās vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā, tad viņš var izvēlēties – pašam iesniegt vai neiesniegt algas nodokļa grāmatiņu. Ja skolēns izvēlas iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tajā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t. i., jāatzīmē attiecīgais darba devējs, pie kura bērns strādās). Ja algas grāmatiņu iesniedz un tajā atzīmē darbavietu, tad ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā un arī VID prognozētais neapliekamais minimums.
Citādi ir bērnam vai pusaudzim, kurš saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu. Tad algas nodokļa grāmatiņu darbavietā iesniegt nevar, un tas nozīmē, ka ienākumiem nevar piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus.
Ja algas nodokļa grāmatiņa netiek iesniegta, tad ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pirmā centa. Taču pēc tam, nākamajā gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.
“Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 500 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 150 eiro, tad skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 388 eiro. Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta un saņemamā atlīdzība ir 500 eiro, tad skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 343 eiro,” skaidro VID.
VID norāda, ka nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kādā nodokļu maksāšanas režīmā strādā bērna vai pusaudža darba devējs.
Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20% (vai 23%, ja nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa vai tā ir iesniegta, bet tajā nav atzīmēta darbavieta, vai skolēns algas grāmatiņā ir atzīmējis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09%.
Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59% sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.
Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos, tad viņa ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15%, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.
“Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, tad ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro,” skaidro VID.
“No 15 gadu vecuma visi pie darba devēja nodarbinātie ir pakļauti valsts sociālajai apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka par visiem nodarbinātajiem, sākot no 15 gadu vecuma, darba devējs no darbinieka algas ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un daļu no iemaksām veic no saviem līdzekļiem.
VSAOI neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem.
Darba ņēmēji, par kuriem VSAOI tiek veiktas vispārējā nodokļa maksāšanas režīmā, ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem. Tas nozīmē, ja par skolēnu VSAOI tiks veiktas vispārējā nodokļu režīmā, tad šāds skolēns tik apdrošināts pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes, paternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai.
Savukārt gadījumā, ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieka ienākumu (strādājot lauku darbos), tad darba devējam VSAOI jāveic tikai vienam apdrošināšanas veidam, proti, pensiju apdrošināšanai,” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Marika Zelčāne.
Vispārējā kārtība paredz, ka darba devēja pienākums ir apmaksāt slimības lapu A par pirmajām deviņām slimības dienām, savukārt, ja slimošana turpinās, tad slimības lapas B apmaksa ir deleģēta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Savukārt, lai koptu saslimušu bērnu līdz 14 gadu vecumam, vienam no bērna vecākiem tiek izsniegta slimības lapa B.
Vispārējās kārtības piemērošana mazliet atšķiras, ja saslimušais darbinieks ir bērns vai pusaudzis. Kā skaidro Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode, “darbnespējas lapa (DNL) ir dokuments, kas apliecina pārejošu darbnespēju. Ja saslimis ir darbinieks bērns līdz 14 gadu vecumam (izņēmums – līdz 18 gadu vecumam, ja bērnam noteikta invaliditāte), tad viņam pašam DNL ārsts neizsniedz. Par viņa kopšanu ārsts izsniedz darbnespējas lapu B vecākam. Kopš brīža, kad bērnam paliek 14 gadi, vecākam DNL par bērna kopšanu vairs neizsniedz”.
Uz darbinieku bērnu no 14 gadu vecuma, kā arī pusaudzi attiecas tās pašas MK noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtības normas” kā uz jebkuru pieaugušo – par pirmajām 9 slimības dienām tiek pašam izsniegta DNL A, ko apmaksā darba devējs, bet no 10. dienas – DNL B, ko apmaksā VSAA. Iepriekšminēto apstiprina arī Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
VSAA pārstāve Marika Zelčāne vērš uzmanību uz slimības pabalsta saņemšanas noteikumiem: “Slimības pabalsta (slimības lapas B apmaksa no darba nespējas 10. dienas) mērķis ir kompensēt apdrošinātajai personai zaudētos darba ienākumus pārejošas darbnespējas periodā. Lai pusaudzim, kurš uzsācis darba attiecības, būtu tiesības saņemt slimības pabalstu, ir jāizpildās šādiem nosacījumiem:
1. jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (kvalifikācijas periods) slimības apdrošināšanai:
2. apdrošinātā persona savas darbnespējas dēļ zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus (nestrādā).
Savukārt, ja saslimis bērns līdz 14 gadu vecumam, kas strādā, darba nespējas lapu izsniedz vienam no vecākiem, vecvecākam, pilngadīgam brālim vai māsai, vecāka laulātajam, personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu (audžuvecākiem, aizbildnim) un izmaksā slimības pabalstu. Šādā gadījumā nepieciešamais minimālais sociālās apdrošināšanas periods jeb kvalifikācijas periods netiek noteikts.”
Gan Darba likuma normas, gan speciālie MK noteikumi Nr. 206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību” paredz vairākus darbus, kuros gan bērns, gan pusaudzis nevar tikt nodarbināts.
Savukārt bērna nodarbināšanas darbu uzskaitījums ir meklējams MK noteikumos Nr. 10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”.
Piemēram, pusaudžus aizliegts nodarbināt darbos, kas tieši saistīti ar dažādu objektu un būvju nojaukšanu, mežizstrādi (koku ciršana, atzarošana, izvilkšana, baļķu iekraušana un izkraušana), koksnes apstrādi, metāla vai tā izejvielu otrreizēju pārstrādi. Pusaudzis nedrīkst būt nodarbināts darbos, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu. Norādītais uzskaitījums ir nepilnīgs, tādēļ, izvēloties darbu, iepriekš būtu svarīgi pārliecināties, vai to strādāt ir pieļaujams.
LV portāla infografika
