FOTO: Freepik.
Veselības un sociālās aprūpes iestādēs sejas masku nēsāšana vairs nebūs obligāta. Atviegloti arī noteikumi attiecībā uz infekcijas kontroli dzīvniekiem. Izmaiņas paredz gozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājas spēkā 12. maijā.
Ņemot vērā, ka Covid-19 situācija valstī un pasaulē ir normalizējusies, šobrīd Covid-19 ir pielīdzināma citām cirkulējošajām respiratorajām infekcijām, piemēram, sezonālajai gripai. Tādēļ arī Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumi ir jāpielīdzina citas respiratorās infekcijas ierobežojošajiem pasākumiem, tai skaitā regulējums sejas masku lietošanai, skaidrots noteikumu projekta anotācijā.
Grozījumi, kas paredz, ka turpmāk sejas masku lietošana veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestādēs nebūs obligāta, attiecas gan uz iestāžu darbiniekiem, gan klientiem, gan apmeklētājiem.
Vienlaikus noteikumi paredz, ka, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iestāžu vadītāji ir tiesīgi lemt par aizsardzības pasākumu ieviešanu, tostarp atjaunot prasību nēsāt sejas maskas un respiratorus.
Grozījumi paredz, ka darbinieku ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm testēšana vairs nav obligāta. Taču, ja iestādēs tā tiks veikta, tiek saglabāta prasība uzskaitīt darbiniekus atbilstoši saņemto un izlietoto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu, kuros konstatēts pozitīvs rezultāts. Ja darbinieka antigēna testa rezultāts būs pozitīvs, viņš nedrīkst turpināt veikt darba pienākumus.
Par valsts budžeta līdzekļiem joprojām varēs organizēt sociālās aprūpes iestāžu klientu testēšanu ar Covid-19 skrīninga testu.
Abi iepriekš minētie nosacījumi grozījumos terminēti ar 2023. gada 30. jūniju – paredzēts, ka līdz šim periodam iestādes izlietos šobrīd krājumā vēl esošos Covid-19 testus.
Līdz šim, lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumus, bija nepieciešams uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Šie noteikumi bija pretrunā valstī noteiktajiem testēšanas algoritmiem, kas paredz, ka pamatā testēšanai tiek izmantoti profesionālie antigēna testi, kurus veic medicīnas darbinieks ārstniecības iestādē vai laboratorijā, savukārt laboratoriskā izmeklēšana jeb SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas tests tiek veikts noteiktos gadījumos, turklāt Covid-19 antigēna tests netiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to var būt situācijas, kad pacientam tiek liegta iespēja saņemt pakalpojumu.
Grozījumos šis nosacījums ir dzēsts, taču, samazinot dienu skaitu no septiņām uz trīs līdz piecām, saglabājas prasība izmitināt klientu, kurš atgriezies no ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē, atsevišķā telpā vai vienā telpā ar citām personām, kuras uzņemtas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai atgriezušās no ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē. Dienu skaitu atsevišķai izmitināšanai ietekmē epidemioloģiskā situācija, norādīts grozījumos.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā epidemioloģiskā situācija saistībā ar SARS-CoV-2 gadījumiem dzīvniekiem ir uzlabojusies, Eiropas Komisija (EK) atcēlusi prasību dalībvalstīm ziņot par konkrētu sugu dzīvnieku inficēšanos ar SARS-CoV-2.
Līdz ar to grozījumos tiek atcelta prasība par savvaļas dzīvnieku izmeklējumiem, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pienākumu ziņot EK par dzīvnieku inficēšanās gadījumiem. Vienlaikus paliek spēkā prasība PVD izstrādāt Covid-19 infekcijas uzraudzības programmu jenotsuņiem, ūdelēm un citiem sermuļu dzimtas dzīvniekiem.
