Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Viens no izplatītākajiem lietišķo rakstu jeb darījumu rakstu veidiem ir iesniegums – oficiāls raksts, ko persona iesniedz iestādei, uzņēmumam, organizācijai vai amatpersonai, lai kaut ko ieteiktu, lūgtu, paziņotu vai par kaut ko sūdzētos.
Mūsdienās arvien biežāk iesniegumi tiek iesniegti elektroniskajā vidē, taču tos var iesniegt arī rakstveidā vai izteikt mutvārdos. Iesniegums sniedz ļoti daudz iespēju risināt iedzīvotāju problēmas visdažādākajās situācijās.
Iestādēm ir atšķirīgas prasības par iesnieguma iesniegšanas kārtību. LV portāls skaidro, kā iestādei iesniegt personas iesniegumu.
Daudzus jautājumus mēdzam atrisināt sarunu ceļā. Tomēr tas nebūs iespējams, ja vajadzība ir komplicēta un tās noskaidrošanā ir iesaistīta oficiāla institūcija. Lai risinātu savu aktuālo vajadzību jebkurā institūcijā, iestādē vai uzņēmumā, ikviena persona savā vārdā var iesniegt rakstveida iesniegumu. Iesnieguma rakstveida forma saskaņā ar Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu uzliek saņēmējinstitūcijai pienākumu pēc būtības saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību (bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas), sniegt rakstveida atbildi.
Zīmīgi, ka iesniegumu ir tiesības rakstīt ne vien pilngadīgām personām, bet arī bērniem. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 13. pantu bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta pirmā daļa paredz, ka iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.
Turklāt normatīvie akti paredz, ka elektronisko parakstu persona var iegūt no 14 gadu vecuma.
Kopumā vecuma ierobežojums iesnieguma sūtīšanai ir atkarīgs no iesnieguma mērķa un iestādes, kurai iesniegums tiek iesniegts.
Lietvedības speciāliste Jolanta Brilte norāda, ka jebkurai organizācijai vai fiziskajai personai, sagatavojot iesniegšanai kādā institūcijā iesniegumu, ir jāievēro noteiktas prasības, lai iesniegumam būtu juridisks spēks, pretējā gadījumā šis iesniegums nav saistošs. Tādēļ iesniegumā svarīgs ir ne tikai tā saturs, bet arī obligātās satura sastāvdaļas jeb rekvizīti, kuru mērķis ir nodrošināt iespēju identificēt konkrētā iesnieguma iesniegšanas laiku un tā autoru.
Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pants nosaka obligātos rekvizītus, kas dokumentam nodrošina juridisko spēku. Proti, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus obligātos rekvizītus:
Privātpersonas rakstītā iesniegumā autors ir iesnieguma iesniedzējs, adresāts – iestāde un, ja zināms, konkrēta amatpersona, kurai iesniegums tiek adresēts.
Iesniegumu ir iespēja rakstīt gan uz papīra, gan datorrakstā jeb elektroniskā formātā (pēc tam to izdrukājot vai nosūtot adresātam uz elektronisko pastu).
Lai elektroniskā formātā sagatavots dokuments – e-dokuments – iegūtu juridisko spēku, tam ir jābūt parakstītam. E-dokumentu var parakstīt ar drošu elektronisko parakstu. Šādam e-dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā papīra dokumentam.
Vai elektroniskā formā sagatavots un no sabiedriskā e-pasta nosūtīts iesniegums, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ir saistošs saņēmējam? Jā, ir. Persona var sūtīt iesniegumu no sava sabiedriskā e-pasta. Iestādei ir pienākums šādu iesniegumu pieņemt, ja tajā tiek norādīti visi obligātie rekvizīti.
Iesniegumu var sūtīt no sava sabiedriskā e-pasta. Iestādei ir pienākums to pieņemt, ja tiek norādīti visi obligātie rekvizīti.
Personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu dzīvu fizisku personu. Personas datus veido arī dažāda informācija, kuru apkopojot var identificēt noteiktu personu.
Iesniegumā ir jāiekļauj tādi personas dati, kas ļauj personu atpazīt un vajadzības gadījumā sniegt atbildi.
Personas dati, kurus vajadzētu iekļaut iesniegumā ir:
Iesniegumam jābūt lietišķam, tā rakstītājam jānorāda obligātie rekvizīti un jāievēro pieklājības normas. Iesnieguma tekstam ir jābūt precīzam, konkrētam un nepārprotamam. Iesniegumu raksta literārā valodā, bez gramatikas kļūdām, ievērojot lietišķo stilu.
“Iesnieguma tekstā nevajadzētu iekļaut liekvārdību un saīsinājumus. Elektroniskajā iesniegumā nevajadzētu iekļaut dažādus pasvītrojumus, treknrakstu, jo neprecīza to lietošana var radīt nevajadzīgu domas uzsvērumu, kur tas, iespējams, nemaz nav nepieciešams,” skaidro J. Brilte.
Personas iesniegums papīra formātā pašvaldības iestādei varētu izskatīties šādi:
|
Rožciema pagasta pārvaldes vadītājam Jānim Ezītim
Kaspara Ozola dzīvojoša Pūču ielā 18, Rožciemā t. 22002202 IESNIEGUMS Lūdzu steidzami rast iespēju novērst Pūču ielas asfalta segumā izveidojušās bedres, kas būtiski apgrūtina braukšanu divvirzienu kustībā un bojā iedzīvotāju automašīnas.
2020. gada 19. decembrī paraksts Kaspars Ozols |
Lai veicinātu dokumentu apriti elektroniskā formā un ietaupītu iedzīvotāju laiku, valsts pēdējos divdesmit gadus attīsta e-pakalpojumus. Valsts pakalpojumu un saišu portāls latvija.lv ir vietne, kurā ir pieejami valsts un pašvaldību piedāvātie e-pakalpojumi.
Lai sazinātos ar valsti un pašvaldībām, tiek piedāvāti arī dažādi elektroniskie iesniegumi, piemēram, persona var pieprasīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai slimības pabalsta, bērna piedzimšanas pabalsta, vecuma pensijas u. c. izmaksu.
Vai iestāde var atteikt izskatīt iesniegumu, kas uzrakstīts brīvā formā, nevis uz speciālas veidlapas? “Nē, iestādei nav tiesiska pamata atteikt izskatīt iesniegumu. Tomēr, ja iesniegumam ir kādi trūkumi, tad iestāde par to informē personu un dod laiku tos novērst. Ja persona nenovērš trūkumus noteiktajā termiņā, tad iestādei ir tiesības atzīt iesniegumu par neiesniegtu,” skaidro VSAA Tiesvedības daļas vadītāja Sarmīte Bruzgule.
“Iesniegumu nevar iesniegt, ja pakalpojuma piešķiršanai nepieciešamās informācijas nav VSAA rīcībā un pakalpojumu pieprasītājam ir jāiesniedz papildu dokumenti, tādēļ, sākot aizpildīt iesnieguma veidlapu, jāpievērš uzmanība informatīvam paziņojumam, kas ir norādīts pie katra e-iesnieguma,” uzsver VSAA procesu vadības vecākā eksperte Iveta Grundšteina.
Piemēram, pie iesniegumiem saistībā ar bērnu pabalstiem ir šāds paziņojums: e-iesniegumu var aizpildīt tikai tie bērna vecāki, kuri dzīvo Latvijā un pēdējos trijos gados nav dzīvojuši vai strādājuši kādā citā ES/EEZ dalībvalstī.
Pie iesnieguma saistībā ar bezdarbnieka pabalstu ir šāds paziņojums: neaizpildiet e-iesniegumu, ja jums nav piešķirts bezdarbnieka statuss vai nav aizpildīts un iesniegts Nodarbinātības valsts aģentūrai adresēts iesniegums bezdarbnieka statusa iegūšanai.
Tomēr, ja nav izveidots e-iesniegums konkrētam VSAA pakalpojumam, tad jebkuru iesniegumu var iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei”.
Iesniegumu likuma 7. pants nosaka piecas situācijas, kurās iestāde iesniegumu ir tiesīga atstāt bez izskatīšanas:
1. ja iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);
2. iesniegums nav parakstīts, izņemot Iesnieguma likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu;
3. iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
4. iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
5. atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.
Tāpat iestāde var nesniegt atbildi, ja privātpersona iesniegumā norādījusi, ka uz tās iesniegumu nav nepieciešams atbildēt.
Uz personas iesniegumu parasti tiek atbildēts ar vēstuli, kuru paraksta iestādes amatpersona. Atbilde ir noformēta uz iestādes veidlapas, tai ir piešķirts identifikācijas numurs, un tā satur visus nepieciešamos rekvizītus. Saskaņā ar Iesniegumu likumu iestāde atbildi sniedz saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā viena mēneša laikā.
