AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
14. decembrī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes

“Zaļais koridors” – kā tas darbojas un kam pienākas

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Ik gadu 11 tūkstoši cilvēku Latvijā saskaras ar diagnozi – vēzis. Vēl lielāks skaits pacientu veic dažādus izmeklējumus, jo ir radušās aizdomas par ļaundabīgu audzēju, kas ne vienmēr apstiprinās. Kopš 2016. gada šim nolūkam ir izveidots “zaļais koridors”, kas paredz neierobežotu iespēju saņemt ātrāku diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu neatkarīgi no gaidīšanas rindām un kvotām uz attiecīgo pakalpojumu. Kā darbojas “zaļais koridors”, kādos gadījumos pacients tajā nonāk, un ko darīt, ja ārstniecības iestāde nenodrošina pakalpojumu tik ātri, kā to paredz noteikumi?
īsumā
  • Ja ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts konstatē noteiktas pazīmes, kas varētu liecināt par onkoloģisku saslimšanu, pacientu nosūta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku, nosūtījumā norādot speciālu diagnozes kodu.
  • Ārstniecības iestādei šādā gadījumā izmeklējums jānodrošina 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu.
  • Ja primārā diagnostika apstiprina aizdomas par ļaundabīgu audzēju, pacientam jānonāk "zaļā koridora" nākamajā posmā, kad ģimenes ārsts, ginekologs vai ieslodzījuma vietas ārsts piesaka vizīti pie speciālista, zvanot uz speciālu tālruni.
  • Specializētā ārstniecības iestāde nodrošina speciālista konsultāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad pacients pieteikts konsultācijai. Ja nepieciešams, speciālists piesaka pacientu papildu izmeklējumiem.
  • Speciālists vai ārstu konsīlijs pieņem lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku mēneša laikā kopš pirmās speciālista konsultācijas.
  • "Zaļā koridora" algoritms ir paredzēts tikai pirmreizējiem pacientiem.

Primārā diagnostika – 10 darbdienu laikā

Nosacījumi prioritārai diagnostikai un konsultāciju saņemšanai aizdomu gadījumā par onkoloģiskām saslimšanām noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas noteikumi" 34. pielikumā "Ļaundabīgo audzēju primārā diagnostika noteiktām lokalizācijām". Vadlīnijas paredz, ka gadījumā, ja ģimenes ārsts, ginekologs, dzemdību speciālists vai ieslodzījuma vietas ārsts konstatē noteiktas pazīmes, kas varētu liecināt par onkoloģisku saslimšanu, pacientu nosūta uz ļaundabīgo audzēju primāro diagnostiku, piemēram, diagnostisko ultrasonogrāfiju, mamogrāfiju, kolonoskopiju u. c. izmeklējumiem atkarībā no tā, kādas ir sūdzības un simptomi.  

MK noteikumu 131.2 punkts paredz – ārstniecības iestādei šādā gadījumā izmeklējums jānodrošina 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu. 

Svarīgs nosūtījumā norādītais diagnozes kods

"Primārās diagnostikas izmeklējumiem ārpus kvotām var pieteikties jebkurā ārstniecības iestādē, kas nodrošina vajadzīgo pakalpojumu un ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu," norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Agnese Jasenoviča. Tātad "pacients var brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi, kurā veikt vajadzīgos izmeklējumus un patstāvīgi veikt pierakstu uz izmeklējumiem", skaidro NVD pārstāve.

"Pierakstoties uz diagnostiskiem izmeklējumiem ārstniecības iestādē, ir nepieciešams atsaukties uz nosūtījumā uzrādīto “zaļajam koridoram” paredzēto diagnozes kodu."

Taču, lai iestādes reģistratūras darbiniekam būtu skaidrs, ka pacientam ir jānodrošina "zaļais koridors", pierakstoties uz diagnostiskiem izmeklējumiem ārstniecības iestādē, ir nepieciešams atsaukties uz ģimenes ārsta nosūtījumā uzrādīto pamatslimības diagnozes kodu. Noteikumi paredz – ārstniecības personām, nosūtot pacientus uz izmeklējumiem "zaļā koridora" ietvaros, nosūtījumā obligāti jānorāda attiecīgais 34. pielikumā ietvertais diagnozes kods (Z0..). "Tikai šī informācija nodrošinās, ka pacientam veselības aprūpes pakalpojums tiks sniegts paātrinātā kārtībā – 10 darba dienu laikā no pieteikšanās brīža," uzsver NVD pārstāve.

Uz speciālista konsultāciju piesaka ģimenes ārsts vai ginekologs

Ja primārā diagnostika apstiprina aizdomas par ļaundabīgu audzēju, pacientam jānonāk "zaļā koridora" nākamajā posmā. Tādā gadījumā ģimenes ārsts, ginekologs, dzemdību speciālists vai ieslodzījuma vietas ārsts noformē nosūtījumu, minot attiecīgo diagnozes kodu un norādot pacienta sūdzības, slimības simptomus, fizikālās atradnes datus, kas apliecina aizdomas par noteiktas lokalizācijas onkoloģijas slimību, un, kopīgi ar pacientu vienojoties, izvēlas kādu no specializētajām ārstniecības iestādēm un piesaka vizīti pie konkrētās lokalizācijas slimību speciālista.

Šajā situācijā "zaļo koridoru" nodrošina tikai piecas specializētās ārstniecības iestādes:

  • Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca;
  • Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca;
  • Daugavpils reģionālā slimnīca;
  • Liepājas reģionālā slimnīca;
  • Piejūras slimnīca.

Minētajās ārstniecības iestādēs ir speciāli tālruņa numuri, uz kuriem zvanot pacientu var pieteikt speciālista konsultācijai prioritārā kārtībā. NVD pārstāve uzsver: "Tālruņa numuri ir paredzēti tikai ginekologa, dzemdību speciālista, ģimenes ārsta un ieslodzījuma vietas ārsta komunikācijai ar specializētajām ārstniecības iestādēm." Pacientiem tie nav pieejami, un viņi paši pieteikties uz konsultāciju paātrinātā kārtībā nevar.

Sekundārā diagnostika un ārstēšana – mēneša laikā

Arī šajā gadījumā specializētajai ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt konkrētā speciālista konsultāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad pacients, kuram ir veikta ļaundabīgā audzēja primārā diagnostika, pieteikts konsultācijai. To paredz MK noteikumu 131.3 punkts.

Ja konsultācijas laikā noskaidrojas, ka nepieciešami papildu izmeklējumi, uz tiem, vienojoties ar pacientu, piesaka speciālists. Attiecīgās ārstniecības iestādes pienākums ir nodrošināt, ka sekundārie izmeklējumi tiek veikti tādā termiņā, lai varētu pieņemt lēmumu par pacienta ārstēšanas taktiku mēneša laikā kopš pirmās speciālista konsultācijas. Lēmumu pieņem speciālists vai ārstu konsīlijs.

Aptver izplatītākos vēža veidus

"Zaļais koridors" pēdējā gada laikā tiek nemitīgi uzlabots, gan novēršot praksē konstatētās nepilnības, gan aptverot papildu vēža veidus. Šobrīd "zaļā koridora" princips tiek nodrošināts 16 izplatītākajām ļaundabīgo audzēju lokalizācijām, proti, aizdomu gadījumā par krūts; priekšdziedzera; ādas (tai skaitā ādas melanomas); resnās un taisnās zarnas; bronhu un plaušu; kuņģa; nieru; urīnpūšļa, aizkuņģa dziedzera; dzemdes ķermeņa; olnīcu; aknu; žultsceļu un žultspūšļa; centrālās nervu sistēmas; lūpu, mutes dobuma; rīkles mutes daļas un vairogdziedzera vēzi.

Līdz ar to "zaļais koridors" šobrīd aptver vairāk nekā 80% no visiem jaunatklātajiem vēža gadījumiem, skaidro onkoloģe ķīmijterapeite, "zaļā koridora" koncepcijas autore un valsts galvenā onkoloģe asoc. prof. Dace Baltiņa.

"No 2018. gada lokalizāciju skaitu ir plānots papildināt," LV portālu informēja NVD pārstāve. "Līdz ar to ģimenes ārsti, konstatējot noteiktas pacientu sūdzības vai simptomus, varēs virzīt pacientus atbilstoši medicīniskajām indikācijām mērķtiecīgu, pamatotu vizuālās diagnostikas izmeklējumu, laboratorisko un citu izmeklējumu saņemšanai, ietverot šajos algoritmos visu onkoloģiju."

Tikai pirmreizējiem pacientiem

LV portāla aptaujātās pacientu organizācijas atzina, ka zina vairākus gadījumus, kad pacients ir nonācis "zaļajā koridorā" un saņēmis savlaicīgu ārstēšanu. "Ne viss ir tikai slikti. Uzlabojums ir jūtams," secina onkoloģijas pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe. Viņa norāda uz citu problēmu – atkārtota izmeklēšana, kad pirmais ārstēšanās posms jau aiz muguras, pastāv slimības saasināšanās risks. Pacienti ar jau noteiktu vēža diagnozi nav "zaļā koridora" mērķa grupa, un tas mēdz būt iemesls nepatīkamiem pārpratumiem, kad ārstniecības iestāde atsaka pakalpojumu nodrošināt paātrinātā kārtībā.

Prof. Baltiņa vērš uzmanību, ka mediķi, par pacientiem nemaz nerunājot, bieži jauc divas lietas. "Zaļā koridora" algoritms ir paredzēts tikai pirmreizējiem pacientiem – tiem, kam aizdomas par vēža diagnozi ir pirmo reizi. "Tāds bija konceptuālais mērķis – paātrinātā kārtā noteikt diagnozi, lai samazinātu slimības ielaistību," skaidro prof. Baltiņa. Vienlaikus onkoloģe uzsver, ka šo problēmu plānots novērst citiem līdzekļiem. "Šobrīd tiek strādāts pie dinamiskās novērošanas algoritma, kas paredzēs kārtību, kā pacientam ar jau zināmu vēža diagnozi veikt konkrētus izmeklējumus un saņemt konsultāciju, lai konstatētu slimības atjaunošanos," stāsta prof. Baltiņa.

Par nepilnībām jāziņo NVD

Tikmēr lasītāju komentāri LV portāla "Facebook" profilā liecina, ka ārstniecības iestādes ne vienmēr spēj nodrošināt vajadzīgos izmeklējumus 10 darbdienu laikā, kā to paredz noteikumi. Šādi gadījumi ir bijuši vairāki, LV portālam atzina arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide. Veicot vienas dienas aptauju, atsaucās vairāki ģimenes ārsti, kuri ir saskārušies ar situāciju, ka nav bijis iespējams pieteikt pacientu 10 darbdienu laikā konsultācijai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā. Tā vietā pieraksts piedāvāts 12–17 darbdienu laikā. Lai nebūtu jāgaida trīs nedēļas, vienā gadījumā pacienti izdevies pieteikt uz konsultāciju pie onkoginekologa tikai par maksu. Tāpat ģimenes ārstiem esot zināmi gadījumi, kad "zaļais koridors" tiek izmantots, lai veiktu valsts apmaksātus izmeklējumus paātrinātā kārtībā, lai gan ir liela varbūtība, ka veidojums ir labdabīgs.

NVD šādos gadījumos aicina sniegt detalizētu informāciju par katru gadījumu, lai varētu izvērtēt un veikt pārrunas ar iesaistīto ārstniecības iestādi par konkrētā gadījuma apstākļiem.

"Pacientu neatbilstoša kodēšana var radīt virkni konsekvenču, tostarp gaidīšanu uz izmeklējumu vai pie speciālista. Ja dokuments nav pareizi noformēts, cieš pacients."

Tikmēr prof. D. Baltiņa vērš uzmanību nepareizai dokumentu noformēšanai: "Pacientu neatbilstoša kodēšana var radīt virkni konsekvenču, tostarp gaidīšanu uz izmeklējumu vai pie speciālista. Ja dokuments nav pareizi noformēts, cieš pacients." Viņasprāt, tā ir ģimenes ārstu atbildība.

Vienlaikus valsts galvenā onkoloģe aicina ģimenes ārstus nebaidīties pacientus kodēt ar "zaļā koridora" diagnožu kodiem ar domu, "ja nu tas tomēr nebūs vēzis". "Tas ir viņu pašu uzturēts mīts. Izstrādājot "zaļo koridoru", rēķinājāmies, ka būs daudz pacientu, kuriem diagnoze neapstiprināsies. Tas ir tikai normāli, kā to rāda citu valstu pieredze. Labāk izmeklēt un konstatēt, ka vēža nav, nevis sūtīt uz izmeklējumu, baidoties, ka liekai trauksmei sekos kaut kādas sankcijas," uzsver prof. Baltiņa.

Kur vērsties, ja pacients noteiktajā laikā netiek uz izmeklējumu

Kā rīkoties pacientam, ja aizdomu gadījumā par onkoloģisku saslimšanu ārstniecības iestāde nenodrošina pakalpojumu tik ātri, kā to paredz noteikumi?

Nacionālais veselības dienests aicina šādos gadījumos zvanīt uz dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00) vai sazināties ar NVD teritoriālajām nodaļām:

Nacionālais veselības dienests Tālrunis E-pasts
Rīgas teritoriālā nodaļa 67201282 riga@vmnvd.gov.lv
Zemgales teritoriālā nodaļa 63027249 zemgale@vmnvd.gov.lv
Kurzemes teritoriālā nodaļa 63323471 kurzeme@vmnvd.gov.lv
Vidzemes teritoriālā nodaļa 64772301 vidzeme@vmnvd.gov.lv
Latgales teritoriālā nodaļa 65422236 latgale@vmnvd.gov.lv
SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS