Ārvalstnieku klātbūtne Rīgas ielās ar katru gadu kļūst arvien pamanāmāka. Daudzi ikdienā pārvietojas ar lielām mugursomām, izvadājot ēdienu. Vai viņiem ir derīga uzturēšanās atļauja? Vai viņi visi ir iebraukuši Latvijā, lai iegūtu izglītību, un ko ārvalstu studenti dara pēc atskaitīšanas vai augstskolas absolvēšanas? Izrādās, valstij šādu datu nav. Nav arī redzējuma par to, vai un kādus jaunos augstskolu absolventus – citu valstu pilsoņus – censties integrēt vietējā darba tirgū, kur, kā zināms, profesionālu darbinieku trūkums ir akūta problēma.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, šogad līdz 1. decembrim pirmreizējā termiņuzturēšanās atļauja (TUA) ir izsniegta 2741 ārvalstu studentam, no tiem 2466 ir trešo valstu studenti.
Visvairāk atļauju izsniegts Indijas pilsoņiem, taču ir arī daudz studentu no Šrilankas, Uzbekistānas un Turcijas.
Šogad 1085 atļaujas ir anulētas pirms derīguma termiņa beigām, no tām 1002 bijušas izsniegtas trešo valstu studentiem. Galvenie atļaujas anulēšanas iemesli – persona atskaitīta no studiju programmas vai pārtraukusi mācības pēc savas iniciatīvas, mainījies iemesls, kādēļ viņa uzturas Latvijā, u. c.
Studentiem pēc studiju beigšanas pastāv iespēja uz neilgu laiku pieprasīt īpašu atļauju – lai sagatavotos darba gaitām vai turpinātu studijas maģistratūrā. Šādas atļaujas 2022. gadā ir izsniegtas 94 personām.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 13. decembra sēdē PMLP Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede informēja, ka ārvalstu studenti var ņemt līdzi uz Latviju arī laulāto vai nepilngadīgu bērnu, bet tas netiekot darīts bieži.
2022. gadā 565 trešo valstu studenti saņēmuši TUA saistībā ar ģimenes apvienošanu (visticamāk, noslēgtas laulības ar Latvijā dzīvojošām personām) vai nodarbinātību. Lielākā daļa šo studentu nāk no Indijas, bet šādi atļauju uzturēties Latvijā saņēmuši arī studenti no Uzbekistānas, Šrilankas, Pakistānas un Azerbaidžānas.
Uz komisijas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra jautājumu, vai ir novēroti fiktīvi ģimeņu apvienošanas gadījumi, I. Briede atbildēja noliedzoši.
PMLP pārstāve arī norādīja, ka ne visām personām, kas studē Latvijā, ir jāreģistrējas PMLP un jāsaņem uzturēšanās atļauja. Piemēram, reģistrācija nav obligāta Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem. Tāpat persona Latvijā var uzturēties cita iemesla dēļ, piemēram, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss. Arī viņi var Latvijā studēt, un PMLP šīs personas neiekļauj ārvalstu studentu pulkā.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Izglītības atbalsta un starptautiskās sadarbības departamenta nodaļas “Study in Latvia” vadītāja Sintija Šmite-Tilika deputātus informēja, ka šī nodaļa izveidota, lai popularizētu Latvijas augstāko izglītību pasaulē.
Pēc UNESCO statistikas institūta datiem, kopumā pasaulē 2020. gadā ārvalstīs studēja 6,3 miljoni cilvēku.
Latvijā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, šīgada novembra beigās no kopumā 72 945 studentiem 10 653 jeb 14,6% bija ārvalstu studenti.
Viņi studē 44 augstākās izglītības iestādēs un pārstāv 117 valstis. Visvairāk ārvalstu studentu nāk no Indijas (2667), Uzbekistānas (1271), Zviedrijas (892), Ukrainas (840), Vācijas (727) un Šrilankas (700).
Pēc absolūtajiem skaitļiem, ārvalstu studenti par savu studiju vietu visbiežāk izvēlējušies Rīgas Tehnisko universitāti (RTU, 2897) un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU, 2740), un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolu (1424).
Pieprasītākie studiju virzieni ir vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība, veselības aprūpe, informācijas tehnoloģija (IT), datortehnika, elektronika, mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinība, ekonomika u. c.
Atbildot uz deputātu jautāto, vai valstij ir informācija par to, kur pēc mācību pabeigšanas paliek ārvalstu studenti, S. Šmite-Tilika paskaidroja, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā šobrīd netiek apkopoti dati par to, kas notiek ar studentiem pēc augstskolas absolvēšanas. Viņa zināja teikt, ka “Latvijā tikai divas augstskolas par šo jautājumu regulāri aptaujā absolventus”.
IZM valsts sekretāra vietniece, Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore un valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece novembra beigās vēstulē Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai norādīja, ka informācija par to, cik daudz ārvalstu studentu pēc studiju pabeigšanas paliek dzīvot un strādāt Latvijā, būtu jālūdz PMLP.
Plašāku ainu varētu iegūt, ja tiktu apkopoti dažādi dati – ne vien PMLP, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta un augstskolu informācija. Taču VIAA neesot tādu resursu, skaidroja S. Šmite-Tilika.
Komisijas sēdē klātesošie augstskolu pārstāvji* apliecināja, ka studenti regulāri tiek atskaitīti nesekmības vai kādu citu iemeslu dēļ un par to nekavējoties tiek ziņots atbildīgajām iestādēm.
Augstskolām par studentu eksmatrikulāciju divu nedēļu laikā ir jāinformē PMLP un Valsts robežsardze. To paredz Imigrācijas likums. Tāpēc šis jautājums, pēc augstskolu pārstāvju domām, esot sakārtots, un izglītības iestādes to rūpīgi ievēro. Viņuprāt, daudz nopietnākas problēmas sagādājot nepilnības iepriekšējās izglītības dokumentu izvērtēšanas sistēmā un ārvalstu studentu nodarbinātības veicināšanā.
RTU rektora vietnieks Starptautiskajā sadarbībā un ārzemju studentu apmācībā Igors Tipāns Saeimas komisijā norādīja uz lēno iepriekšējās izglītības dokumentu izskatīšanas procedūru, ko veic Akadēmiskās informācijas centrs. “Agrāk tas bija mēnesis, tagad tie ir divi, pat četri mēneši. Kamēr nav šī atzinuma par dokumentu derīgumu, studenti nevar pieteikties iebraukšanai Latvijā. Tas grauj izglītības reputāciju,” teica I. Tipāns.
Arī RSU lielākā problēma ir piesaistīt studentus, kas vēlas studēt Latvijā, atzina RSU Administrācijas un attīstības prorektors Toms Baumanis, piekrītot RTU pārstāvja sacītajam par šķēršļiem, kas saistīti ar iepriekšējās izglītības izvērtējumu. “Pašreizējā sistēma nesekmē augstākās izglītības internacionalizāciju, eksportu. Akadēmiskās informācijas centra kapacitāte ir minimāla, bet pieeja iepriekšējā izglītības dokumenta atzīšanai – novecojusi,” tā T. Baumanis.
Par šo jautājumu RSU ir vērsusies IZM, Veselības ministrijā un Valsts prezidenta Konkurētspējas komisijā, norādot, ka šī nostāja nav ne moderna, ne atbilstoša labai praksei, taču “sakarīga atbilde neesot saņemta”.
Tam, ka iepriekšējā izglītības dokumenta atzīšanas process ir jāuzlabo, piekrita arī “Biznesa augstskolas “Turība”” pārstāvis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes starptautiskās sadarbības centra vadītāja vietniece Ligita Vaita, atgādinot, ka šāda atzinuma saņemšana ir maksas pakalpojums.
Imigrācijas likuma 9. pants noteic, ka ārvalstu students Latvijā drīkst strādāt līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaika periodā pie jebkura darba devēja. Izņēmums ir ārzemnieki, kuriem termiņuzturēšanās atļauja izsniegta studijām pilna laika maģistra vai doktora studiju programmā, ja šajā laikā nav studiju pārtraukuma (šādam studentam ir tiesības strādāt bez ierobežojumiem).
No tautsaimniecības attīstības viedokļa būtu racionāli, ja valsts motivētu ārvalstu studentus savu ieguldījumu atstāt Latvijas ekonomikā, uzsvēra T. Baumanis.
Par spīti darbaspēka trūkumam, RTU neesot novērojusi, ka uzņēmēji interesētos par topošajiem speciālistiem – ārvalstu studentiem –, kuri iegūst izglītību Latvijas augstskolās.
“Vairākkārt esam runājuši ar uzņēmējiem, galvenokārt IT nozarē, un secinām, ka ir zināma skepse, tradīcijas, kas jālauž. Lielu uzņēmumu vadītāji domā, ka ārvalstu studenti strādās tikai īsu laiku. Piemēram, RTU gadu vai semestri, atkarībā no programmas, IT un elektroniku apgūst studenti no Francijas. Nav bijis neviena mēģinājuma viņus piesaistīt darbam vietējos uzņēmumos,” pieredzē dalās I. Tipāns. “Absolūti lielākā daļa ārvalstu studentu aizbrauc atpakaļ uz mītnes valsti vai uz valsti, kurā ir saņemts konkrēts darba piedāvājums.”
S. Šmite-Tilika pievienojās aicinājumam vairāk domāt par ārvalstu studentu nodarbinātību, vēršot uzmanību uz to, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā darbinieki tiek piesaistīti arī no ārvalstu studentu vidus. “Piemēram, Igaunijā mācās tikai 4300 ārvalstu studentu, taču kaimiņvalstij ir noteikti mērķi ārvalstu studentu, arī trešo valstu pilsoņu, nodarbinātības veicināšanai. Iepriekš bija nodarbināti 30% ārzemnieku, tagad – 50%,” zināja stāstīt VIAA pārstāve.
Arī Somijā ir īpaši izstrādāta politika ārvalstu studentiem, un tās īstenošanai tiek atvēlēti ievērojami budžeta līdzekļi. Darbā ar šiem studentiem iesaistītas ne tikai izglītības iestādes, bet arī valsts iestādes un pašvaldības, īpašu uzsvaru liekot uz integrāciju un saliedētību.
“Šo ideju Latvijā ir vērts attīstīt. Trešo valstu studenti jau ir šeit. Vienlaikus, domājot par migrācijas procesu vadību, ir jautājums: vai valstij, reaģējot uz uzņēmēju paustajām bažām par darbaspēka trūkumu, nevajadzētu plānveidīgi noteikt, kuras speciālistu grupas un no kurām valstīm vēlamies paturēt?” rezumēja VIAA pārstāve.
Arī I. Tipāns piekrita, ka ir jādomā par to, kā piesaistīt studentus darbam Latvijā jomās, kurās viņi ir vajadzīgi. “25 gadu laikā neesmu redzējis valsts politiku, kas būtu vērsta uz speciālistu piesaisti. Runa ir ne tikai par bakalaura un maģistra programmu studentiem, bet arī par doktorantiem, pētniekiem,” teica RTU pārstāvis.
* Komisijā piedalījās pārstāvji no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, “Biznesa augstskolas “Turība”” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes.
