Nodokļu pamatnostādnes 2024.–2027. gadam jāizstrādā līdz šā gada beigām. 2024. gada budžeta paketē paredzētas arī vairākas izmaiņas nodokļu likumos, kurus plānots piemērot jau no 2024. gada.
FOTO: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.
Ministru kabinets, turpinot iepriekšējās valdības sagatavotās valsts 2024. gada budžeta un triju gadu budžetu ietvara dokumentu iestrādes, otrdien pieņēma vairākus ziņojumus, tostarp par nodokļu pamatnostādnēm. Paredzēts, ka jau nākamajā gadā būs izmaiņas vairākos nodokļu likumos. Saistībā ar valdības maiņu par dažām nedēļām – uz 3. novembri – pārcelts termiņš, kad budžeta likumprojektus paredzēts iesniegt Saeimā.
Pēc korekcijām budžetu izskatīšanas grafikā plānots, ka valdība budžeta projekta paketi apstiprinās 1. novembrī un iesniegs Saeimā 3. novembrī, informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Plašāk Finanšu ministrijas sagatavotajā informācijā >>
Līdz tam brīdim budžeta projektam jāsaņem apstiprinājums arī no Eiropas Komisijas (EK).
Par 2024. gada budžeta projektu un triju gadu budžetu ietvaru tiks lemts nākamajās MK sēdēs, un ministrijas turpina pie tiem strādāt.
Otrdien, 26. septembrī, valdība izskatīja budžeta prioritāros pasākumus trim gadiem.
Tiem paredzēti apmēram 5% no budžeta kopējā gada apjoma – 16 miljardiem eiro.
Valdība par galvenajām valsts prioritātēm ir izvirzījusi drošību un valsts aizsardzību, izglītību un veselību, norādīts informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024. gadam un budžeta ietvaram 2024.–2026. gadam”.
2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783,5 miljonu eiro apmērā.
Valdība arī vienojusies, ka trim galvenajām valsts prioritātēm – drošībai, izglītībai un veselībai – novirzīs finansējumu 486,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).
Būtisks finansējums atvēlēts valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā pozīcijā paredzēts finansējums Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Plašāk par tēmu >>
Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, STEM jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
Plašāk par tēmu >>
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti 275 miljoni eiro.
Valdība īstenos arī citus jaunus pasākumus, piemēram, sociālajā jomā paredzēts, ka no nākamā gada pakāpeniski tiks atjaunotas piemaksas pensijām par darba stāžu, ko vairs nepiešķir tiem, kuri pensionējās, sākot ar 2012. gadu, preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra Ministru prezidente, bijusī labklājības ministre Evika Siliņa.
Plašāk Labklājības ministrijas sagatavotajā informācijā >>
Par atsevišķiem priekšlikumiem vēl turpināsies domu apmaiņa un to vērtēšana. Jau izskanējušais ierosinājums, ka hipotekāro kredītu ņēmējiem maksājuma procentus varētu noteikt kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotos izdevumus, vēl tiks vērtēts kopā ar citiem priekšlikumiem, kā samazināt pašreizējās kredītu problēmas.
Kā vēl vienu priekšlikumu finanšu ministrs minēja iespēju daļu no banku nodokļa novirzīt valsts attīstības finanšu institūcijai “Altum”, lai atbalstītu grūtībās nonākušos hipotekāro kredītu ņēmējus, ja maksājums par kredītu pārsniedz 40% no ienākumiem.
No nākamā gada nav plānots reformēt visu nodokļu sistēmu, tomēr atsevišķos nodokļos tiek gatavotas izmaiņas.
Budžeta paketē paredzēti nodokļu likumprojekti, kuru izmaiņas (likmju palielinājums un apliekamās bāzes paplašināšana vai atsevišķos gadījumos – samazinājums) būtu piemērojamas jau no 2024. gada.
No 2024. gada paredzēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.
Plānots palielināt nodokļa likmes azartspēļu automātiem, ruletei un kāršu un kauliņu spēlei, interaktīvajām azartspēlēm.
Paredzēts noteikt vienu MUN likmi – 25% (šobrīd likmes ir 25% un 40%).
Iecerēts noteikt, ka ar IIN neapliek darba devēja segto mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu; piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām – MUN maksātājiem –, ja tie gūst arī ar IIN apliekamu algotā darba ienākumu; paaugstināt veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summu; līdz 40 eiro mēnesī palielināt attālināta darba kompensāciju (pašreiz 30 eiro); līdz 3000 eiro gadā paaugstināt no IIN atbrīvoto palīdzību, kas sniegta no arodbiedrības, sabiedriskā labuma organizācijas vai reliģiskās organizācijas vai tās iestādes līdzekļiem (patlaban 1000 vai 2000 eiro).
Ar 2024. gadu paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (šobrīd 40 000 eiro); noteikt, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam; noteikt, ka zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir 1000 eiro.
Iecerēts noteikt pienākumu kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem ik gadu veikt UIN maksājumu 20% apmērā par gadā gūto peļņu.
Plānots pārskatīt likmes, paplašināt ar nodokli apliekamo bāzi, atcelt atvieglojumus.
Valdība izskatīja arī FM informatīvo ziņojumu “Par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību”. Tajā akcentēts, ka valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, vienkāršai un saprotamai nodokļu maksātājiem.
Valdība ir vienojusies, ka būtiskas izmaiņas nodokļu politikā ir veicamas vienu reizi politiskajā ciklā, lai veicinātu uzņēmējdarbības apstākļu stabilitāti. Pamatnostādnēs, kas vēl tiek izstrādātas, tiks formulēti arī šie mērķi.
