Anda Čakša: “Vienota skola latviešu valodā ir stratēģisks un valsts drošības jautājums, kas stiprinās piederību nācijai un Latvijas valstij. Šodien piešķirtie līdzekļi ir svarīgs solis, lai bērniem ar atšķirīgām valsts valodas zināšanām nodrošinātu nepieciešamo atbalstu un palīdzību. Tas ļaus mums pārtraukt nepamatoti ieilgušo skolu segregāciju, dodot iespēju mūsu bērniem augt un mācīties kopā, just piederību savai valstij.”
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Ar izmaiņām vairākos tiesību aktos piešķirts papildu finansiālais atbalsts 1,7 miljonu eiro apmērā, ko līdz šā gada 31. decembrim izmaksās mazākumtautību skolu pedagogiem un atbalsta personālam, logopēdiem un skolotājiem pagarinātajās dienas grupās saistībā ar pilnīgu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Mazākumtautību izglītojamie pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē varēs interešu izglītības programmā apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi ar mērķi saglabāt un attīstīt mazākumtautību identitāti, valodu un kultūras savdabību.
Vienlaikus programmā var darboties arī tie izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet kuriem ir interese apgūt mazākumtautības valodu un kultūras vērtības.
Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski – triju gadu laikā. No šī gada 1. septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klases skolēni, savukārt no 2025. gada 1. septembra – arī 3., 6. un 9. klases. Saskaņā ar pašreizējo kārtību 1.– 6. klases skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, bet 7.–9. klases skolēni – vismaz 80% apmērā. Vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Izmaiņas mācību valodas lietojumā no 1. septembra attieksies uz 13,6% pirmsskolu audzēkņu un 23,2% pamatskolu skolēnu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aplēses.
Ministrija secinājusi, ka riskus pārejas procesā varētu radīt atšķirīgs izglītojamo latviešu valodas prasmes līmenis un neatbilstošas latviešu valodas prasmes daļai pedagogu, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās.
“Vienota skola latviešu valodā ir stratēģisks un valsts drošības jautājums, kas stiprinās piederību nācijai un Latvijas valstij. Šodien piešķirtie līdzekļi ir svarīgs solis, lai bērniem ar atšķirīgām valsts valodas zināšanām nodrošinātu nepieciešamo atbalstu un palīdzību. Tas ļaus mums pārtraukt nepamatoti ieilgušo skolu segregāciju, dodot iespēju mūsu bērniem augt un mācīties kopā, just piederību savai valstij,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Lai palīdzētu pārejai uz mācībām tikai latviešu valodā noritēt sekmīgi, valsts piešķīrusi papildu finansējumu 1,7 miljonu eiro apmērā, kas pirmsskolām un skolām ļaus nodrošināt vairāk pedagogu, pedagogu palīgu, logopēdu un skolotāju pagarinātajās dienas grupās. Turpmākajiem gadiem IZM nepieciešamo finansējumu ir iekļāvusi budžeta prioritārajos pasākumos. 2024. gadā budžeta prioritārajos pasākumos papildu atbalstam pedagogu atlīdzības nodrošināšanai nepieciešami 8,4 miljoni eiro, 2025. gadā – 6 miljoni eiro, bet 2026. gadā – 4 miljoni eiro, informē ministrija. Piešķirtais finansējums paredzēts arī tam, lai segtu speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes starpību no 1. septembra.
Izvērtējot situāciju izglītības iestādēs, kā arī apzinot skolu vadību, vecāku un pedagogu pausto, secināts, ka divas visvairāk nepieciešamās un no valsts gaidītās atbalsta formas ir pedagoga palīgi ikdienas mācībās un pagarinātās dienas grupas, informē IZM. Pedagogu palīgi ir vajadzīgi, lai paplašinātu latvisku vidi klasē, skolas vidē un ārpusklases pasākumos, palīdzētu bērniem pārvarēt sociāli emocionālas grūtības un veidot savstarpējas uzticības pilnas attiecības, kā arī veicinātu valodas un kultūras apguvi pozitīvā vidē, atbalstītu pedagogus ikdienas darbā un līdzsvarotu dažādas skolēnu vajadzības un intereses klasē, nodrošinot iekļaujošu izglītību un efektīvu mācību procesu.
Pagarinātās dienas grupas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu individuālu pieeju skolēnam ārpus mācību stundām, sniegtu atbalstu mācību satura apguvei, tostarp mājasdarbu izpildei, īpaši gadījumos, ja vecākiem valodas prasmju dēļ ir ierobežotas iespējas sniegt atbalstu bērniem mācībās. Tāpat darbs pagarinātās dienas grupā sniedz iespēju atslogot pedagogu darbu un bērniem palīdz pārvarēt sociāli emocionālās grūtības, kā arī sekmē līdzdalības iespējas latviskā vidē, informē IZM. Savukārt logopēdu uzdevums ir diagnosticēt izglītojamo runas, valodas un rakstu valodas traucējumus un īstenot valodas traucējumu koriģējoši attīstošo darbību un profilaksi. Pedagogu palīgu, logopēdu, pagarinātās dienas grupu pedagogu sniegtā atbalsta lietderību un efektivitāti izvērtēs un monitorēs Izglītības kvalitātes valsts dienests.
Satversmes 114. pants paredz mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.
Mazākumtautību bērniem pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē ir paredzēta iespēja savu valodu un kultūrvēsturisko mantojumu apgūt interešu izglītības programmā.
To paredz valdībā pieņemtie noteikumi par interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijām un grozījumi interešu izglītības programmu finansēšanas kārtībā.
Noteikumi un programmas paraugs izglītojamiem pirmsskolas un pamatizglītības posmā izstrādāts tā, ka ir attiecināms uz jebkuru Latvijā dzīvojošo mazākumtautību izglītojamo dalību programmā, ņemot vērā, ka ikkatrai etniskajai mērķgrupai var būt savas vajadzības un intereses, kas balstās valodas un kultūrvēstures apgūšanā un praktizēšanā, norāda IZM. Vienlaikus programmā var darboties arī izglītojamie, kuri nepieder pie mazākumtautības, bet ir izrādījuši interesi apgūt mazākumtautību valodu un kultūras vērtības.
Noteikumi paredz: mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmā izglītojamo uzņem neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības, pamatojoties uz vecāku vai izglītojamā likumisko pārstāvju iesniegumu. Programmu var īstenot klātienē, attālināti vai daļēji attālināti. Programmas uzdevumi ir:
Programmas saturu veido trīs galvenie satura komponenti: mazākumtautības valoda, nemateriālais kultūras mantojums un kultūras savdabība. Programmas satura apguvē iekļaujami arī Satversmē un Ministru kabineta noteikumos “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība” definētie tikumi un vērtības, kuru vidū – dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts. Noteikts, ka programmas apguvē vienlaikus pilnveidojamas arī caurviju prasmes: kritiskā domāšana un problēmu risināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālās prasmes.
Valdība otrdien apstiprināja arī kārtību, kādā no valsts un pašvaldības budžeta tiks piešķirts finansējums mācību līdzekļu iegādei, īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā.
Pašvaldību, valsts augstskolu un privātajām izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas bērniem no piecu gadu vecuma, vispārējās pamatizglītības programmas vai vispārējās vidējās izglītības programmas, kā arī mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenotājiem paredzētas tiesības saņemt finansējumu mācību līdzekļu iegādei, ja izglītības iestādes vai to dibinātāji līdz iepriekšējā gada 5. septembrim ir ievadījuši un apstiprinājuši Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par izglītojamo skaitu un attiecīgajām izglītības programmām iepriekšējā gada 1. septembrī.
Lai nodrošinātu mācību līdzekļu iegādi pārejai uz obligāto izglītību valsts valodā, šogad vajadzīgi 253 609 eiro, 2024. gadā – 299 518 eiro un 2025. gadā – 356 477 eiro.
