Summas, uz kurām nevar vērst parāda piedziņu, ir noteiktas Civilprocesa likuma 596. pantā. Proti, piedziņu nevar vērst uz:

• atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
• kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
• darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
• sociālās palīdzības pabalstiem;
• bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

Šeit svarīgi ir zināt, par kāda veida pabalstiem ir runa – valsts sociālajiem pabalstiem (nosaka Valsts sociālo pabalstu likums) vai valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem (nosaka likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”).

Piemēram, ģimenes valsts pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts, – tie ir valsts sociālie pabalsti, kas tiek izmaksāti vienam no bērna vecākiem neatkarīgi no tā, vai viņa/-š ir nodarbināts un sociāli apdrošināts (veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

Savukārt maternitātes pabalsts (pirms un pēc bērna piedzimšanas) un vecāku pabalsts, ko izmaksā vienam no vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, – tie ir valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti, kas kompensē zaudētos ienākumus, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams strādāt un saņemt ienākumus (ir piedzimis bērniņš).

Kā redzams, Civilprocesa likuma 596. pants nosaka, ka parādu piedziņa netiek vērsta pret valsts sociālajiem pabalstiem, tātad, ģimenes valsts pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, bērna piedzimšanas pabalstu. Taču piedziņu var vērst uz cita veida ienākumiem, tai skaitā maternitātes un vecāku pabalstiem.

Svarīgi piebilst, ka zvērināts tiesu izpildītājam nav pieejas informācijai, kāda veida ienākumi tiek ieskaitīti parādnieka kontā. Tāpēc parādnieka interesēs ir informēt tiesu izpildītāju par saviem ienākumiem. Parādnieka pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552. pantā. Piemēram, tajā ir noteikts, ka parādniekam pēc uzaicinājuma ir jāierodas pie tiesu izpildītāja un jāsniedz paskaidrojumi par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu.