Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz prasību iesniegt zvērināta tulkotāja apliecinātu tulkojumu, taču daudzviet normatīvajos aktos (Komerclikumā, Zemesgrāmatu likumā u. c.) ir ietverta prasība pēc notariāli apliecināta tulkojuma. Šī prasība ir izpildīta, ja pie oriģinālā dokumenta tiek pievienots tulkojums, ko apliecina tulkotājs, kura parakstu apliecina zvērināts notārs. Zvērināts notārs valodas pārzināšanas gadījumā ir tiesīgs pats veikt dokumenta tulkošanu, nepieaicinot tulkotāju.

Ja institūcijai iesniegts dokumenta tulkojums, ko apliecinājis zvērināts tulkotājs, institūcija var pieprasīt, lai tulkotāja paraksts uz dokumenta būtu notariāli apliecināts Latvijā vai citā valstī. Apliecinot tulkotāja parakstu citā valstī, jāņem vērā, ka arī apliecinājuma uzraksts būs jātulko un vēlreiz jāapliecina.

Tā kā Latvijā nepastāv zvērināta tulka institūts, tulkotājs var būt jebkura persona, kas pārzina attiecīgās valodas un ir gatava uzņemties atbildību par tulkojumu. Notārs nepārbauda tulkojuma atbilstību oriģināltekstam, bet vien apliecina tulkotāja parakstu.