viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Pārmaiņu vadītāja  9

LV portālam: BAIBA FROMANE, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja

Inese Helmane,
LV portāls

19.01.2018

ĪSUMĀ

  • Profesionāli sabiedrisko organizāciju vadītāji ir spējīgi vadīt dažādu jomu asociācijas, turklāt ir vērtīgi laiku pa laikam nozares pamainīt, lai gūtu plašāku skatījumu.
  • Pārmaiņu vadība ir ļoti sarežģīts jautājums, jo nozares dalībnieki ir jāpārliecina par pārmaiņu nepieciešamību un jāiemāca domāt trīs soļus uz priekšu.
  • Lielu ietekmi ir atstājis darbs kopā ar tā laika finanšu ministru Einaru Repši. No viņa mācījos procesu vadību, spēju argumentēt un noturēt pozīciju brīžos, kad, iespējams, lēmumi ir nepopulāri.
  • Valsts pārvaldē jūtami palielinās birokrātija.
  • Ministru kabinetam būtu jābūt tādai vietai, kur pieņem tikai politiskos lēmumus, un tad, kad tie ir pieņemti, ministrijas spēj radīt arī pienācīgus likumus.
  • Dzīvei ir jābūt interesantai, virzītai uz attīstību. Ja rodas sajūta, ka dzīve ir apstājusies uz vietas, ir jāatrod kaut kas jauns.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-3



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -3

Vadīt pārmaiņas, ieviest un īstenot reformas Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājai Baibai Fromanei ir paticis vienmēr – gan strādājot valsts pārvaldē un Rīgas domē, gan vadot vairākas sabiedriskās organizācijas. Viņai tuvs ir Einšteina teiktais: “Darot visu pa vecam, nevar gaidīt, ka būs citāds rezultāts.”

Pirms diviem gadiem decembrī mediju virsraksti vēstīja: Baiba Fromane nebanku nozari nomaina uz būvniecības sektoru. Kāpēc to izdarījāt, un kā vērtējat šīs pārmaiņas?

Nebanku sektors jau bija stabilizējies, atradis vietu tirgū un pierādījis, ka ir tiesīgs pastāvēt – arī attiecībā uz likumdošanu un politiskajiem lēmumiem, jo vienubrīd bija vēlēšanās nebanku sektoru slēgt. Būvniecības nozare man piedāvāja veidot asociāciju – tas nenozīmē, ka vienu nozari nomainīju pret otru, jo asociāciju vadība, nevalstiskais sektors – joma ir tā pati. Profesionāli sabiedrisko organizāciju vadītāji ir spējīgi vadīt dažādu jomu asociācijas, turklāt ir vērtīgi laiku pa laikam nozares pamainīt, lai gūtu plašāku skatījumu.

Būvniecības nozare ir milzīga, ar ļoti daudzām problēmām un izaicinājumiem – jo īpaši no reputācijas viedokļa tā ilgstoši ir bijusi dziļā krīzē. Mani interesē gan pārmaiņu, gan krīžu vadība un sapratnes veidošana, ka daudz kas ir pašas nozares rokās. Būvniecības nevalstiskās organizācijas vadība man bija jauns izaicinājums, tāpēc piekritu.

Tātad vairāk esat kā krīžu menedžere?

Liela ikdienas darba sastāvdaļa Būvuzņēmēju partnerības vadītājas amatā ir dalība dažādos publiskos pasākumos, aktīvi paužot lielākās būvniecības uzņēmumus pārstāvošās organizācijas viedokli.
Foto: no personīgā arhīva
Viens ir būt krīžu menedžerei, bet otrs – vadīt un ieviest reformas, ar ko savulaik nodarbojos  finanšu ministra biroja vadītājas amatā. Tas man vienmēr ir paticis. Pārmaiņu vadība ir ļoti sarežģīts jautājums, jo nozares dalībnieki ir jāpārliecina par pārmaiņu nepieciešamību un jāiemāca domāt trīs soļus uz priekšu, neskatoties tikai viena gada, viena soļa perspektīvā. Izaicinājums ir sniegt pārliecību, ka, iespējams, daži lēmumi biznesam īstermiņā ir neizdevīgi, bet ilgtermiņā tie noteikti būs izdevīgi.

Liels izaicinājums ir pārliecināt sabiedrību, politiķus un lēmumu pieņēmējus, ka mērķi patiešām ir īsti un patiesi.

Nesen Konkurences tiesību konferencē kā vienu no būtiskākajām lietām nozarē Konkurences padomes vadītāja minēja būvniecības karteļus. Savukārt ekonomikas ministrs norādīja uz slēgto būvniecības tirgu. Kā pati šo situāciju vērtējat, un vai risināt šīs problēmas?

Mēs to tikvien darām, kā risinām problēmas, sākot ar ēnu ekonomiku un beidzot ar nozares produktivitāti un ilgtspēju. Nozarē notiek ļoti lielas iekšējas pārmaiņas, un tuvākajā laikā tās, visticamāk, būs redzamas arī statistikas datos. Līdz šim būvniecības eksporta rādītāji bija ļoti mazi, taču šobrīd būvniecības sektors iekaro ārējos tirgus, daudzus pakalpojumus esam sākuši eksportēt. Šīs izmaiņas zināmā mērā ir ļoti nepateicīgu notikumu sekas, jo pirms diviem gadiem nozarē bija 20% kritums un uzņēmumi izdzīvošanas nolūkos bija spiesti meklēt iespējas ārējos tirgos. Tagad tas ir pārvērties par ieguvumu.

Būvniecības nozarē, tāpat kā citās, ir ļoti daudz darāmo darbu – neesam ne labāki, ne sliktāki. Problēmas ir izraisījušas zemākās cenas princips, kas ilgstoši ir bijis primārais nosacījums un joprojām dominē publiskajos iepirkumos. Lai konkurētu zemākās cenas apstākļos, vienmēr ir jautājums – uz kā rēķina to iespējams izdarīt?

Kas attiecas uz slēgtu tirgu – tam īsti nepiekrītu, jo Latvijā ārvalstu uzņēmumi jau veiksmīgi strādā. Taču pie šādas nenoteiktības – te nozarē kritums par 20%, te atkal kāpums par 20% – ārvalstu kompānijām ir maza interese par Latviju. Turklāt tirgus ir ļoti mazs un arī neesam bagāti, jo tad būtu pavisam cita situācija.

Ja paskatās jūsu CV, tur ir gan Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadīšana, gan esat bijusi valdes priekšsēdētāja SIA "Biroju centrs Ezerparks". Jums ir pieredze arī valsts pārvaldē, strādājot par tieslietu ministra biroja vadītāju, Eiropas Parlamenta deputāta konsultanti, Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāju, par finanšu ministra padomnieci. Kuru no šiem pienākumiem īpaši izceltu, kurš ir daudz ko devis?

Lai labāk izprastu būvniecības nozares specifiku un problēmas, būtiski iepazīties ar būvniecības uzņēmumu darba ikdienu. “Skonto Group” uzņēmuma “Skonto Prefab” dzelzsbetona sienu ražošanas iekārtas atklāšanas pasākumā kopā ar Gunti Rāvi (no kreisās) un Ivaru Milleru.
Foto: no personīgā arhīva
Katrs no šiem darbiem man ir daudz ko devis. Taču divus gribētu izcelt īpaši. Finanšu ministra biroju vadīju laikā, kad valstī bija liela krīze un bija nepieciešams būtiski samazināt budžetu. Tas bija ļoti sarežģīts posms. Vienlaicīgi notika reformas Valsts ieņēmumu dienestā. Lielu ietekmi ir atstājis darbs kopā ar tā laika finanšu ministru Einaru Repši. No viņa mācījos procesu vadību, spēju argumentēt un noturēt pozīciju brīžos, kad, iespējams, lēmumi ir nepopulāri. Viņš man ir ļoti daudz devis arī kā personība.

Otrs laiks ir Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadīšana. Tas bija interesants posms, kad no 60 deputātiem koalīcijā bija 31. Katram deputātam bija zelta balss. Tas bija ļoti sarežģīts laiks. Jautājumu loks bija ļoti plašs.

Kad sāku vadīt tieslietu ministra biroju, man bija tikai 21 gads. Dažkārt šķiet, ka šis laiks man un maniem kolēģiem zināmā mērā nozaga jaunību, jo nebija iespējas baudīt studiju gadus. Tas bija laiks, kad Latvijas valstij vajadzēja jaunus cilvēkus. No vienas puses, tas bija mūsu ieguvums, no otras – zaudējums, jo brīvā laika, kad kā studenti varējām tvert dzīvi, īsti nebija.

Esat strādājusi gan valsts, gan privātajā sektorā. Ja salīdzina valsts pārvaldi ar privāto sektoru, kā tos raksturotu?

Viens uz otru skatās ar lielām aizdomām. Valsts pārvaldē jūtami palielinās birokrātija. Laikā, kad bija lielā krīze, Finanšu ministrija lūdza iestādes un nevalstisko sektoru izvērtēt valsts pārvaldes funkcijas, no kurām valsts varētu atteikties un kuras būtu jāpatur. Mani pārsteidza, ka iestādes ļoti viegli bija gatavas atteikties no sarežģītām funkcijām, vienlaikus atstājot vienkāršākas, piemēram, izziņu izsniegšanu u. tml. Bet, piemēram, krāpšanas shēmu atklāšana, kas notiktu, iespējams, reizi pāris gados, – no tā ir viegli atteikties, jo ātri nevar redzēt rezultātu.

Otra problēma – katrs no valsts pārvaldē strādājošajiem atbild par kādu likumu vai tā normu. Šie cilvēki ir tendēti kaut ko uzlabot, ieviest papildus, vēl ko pārbaudīt. Taču tas, kas pazūd, ir lielā bilde: kāpēc tas vispār ir vajadzīgs, ko mums tas kopumā dod?

Ministru kabinetam (MK) būtu jāstrādā kā komandai, un, ja tas tā notiktu, tad virkni lietu, ko tagad skata MK, – tehniskos grozījumus u. tml. – nevajadzētu skatīt. MK būtu jābūt tādai vietai, kur pieņem tikai politiskos lēmumus, un tad, kad tie ir pieņemti, ministrijas spēj radīt arī pienācīgus likumus. Taču šobrīd ierēdniecība nāk ar birokrātiskiem noteikumiem un viss MK ir spiests tam sekot līdzi, un ritenis vienkārši veļas uz priekšu.

Tieši tas pats arī attiecas uz Saeimas darbu. Man vienmēr ir paticis Igaunijas modelis – parlaments sanāk tikai uz sesijām. Deputāti parlamenta sēdēs ne tikai runā "par" un "pret", bet ziņotājiem var uzdot arī jautājumus. Mūsu parlamenta sēdēs deputāti ziņotājam jautājumus uzdot nevar.

2009. gadā Rīgas domes vēlēšanās kandidējāt no partijas "Jaunais laiks". 2013. gadā piedalījāties partijas "Latvijas attīstībai" dibināšanā un kļuvāt par tās valdes locekli. Esat kandidējusi 2014. gada 4. oktobrī 12. Saeimas vēlēšanās no partijas "Latvijas attīstībai". Kādā mērā jūs interesē politika?

Visa mana profesionālā dzīve ir saistīta ar politiku. Ministra biroja vadība ir politika. Darbs nevalstiskajā sektorā – tā arī ir politika, tikai no cita – uzņēmēja – skatpunkta. Līdz ar to vienmēr darbs bijis ap un par politiku. Man vienmēr ir rūpējis, kā kopīgi varam panākt, lai mēs kā sabiedrība dzīvotu labāk, lai bērniem būtu kvalitatīva vide. Un ko katrs atsevišķi varam darīt, lai šī valsts būtu labāka.

Esat absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot maģistra grādu tiesību zinātnēs, nevis apguvusi politikas zinātni.

Politika neprasa būt politikas zinātnes programmas beidzējam. Tieši tāpēc tā ir interesanta, ka tā ir iespēja un vieta dažādu profesiju pārstāvjiem. Protams, vēsturiski Juridiskā fakultāte ir tā, kas iedod daudz lielāku un plašāku redzējumu par valsts pārvaldi no juridiskā, tiesību zinātņu viedokļa. Par likumdošanu, tiesībām, valsts uzbūvi, konstitūciju. Juridiskā fakultāte liek domāt daudz plašāk nekā, iespējams, tas ir citās profesijās.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Kā jau minēju, mani ir ļoti ietekmējis Einars Repše ar savu ļoti lielo personība spēku un pārliecību. Man bija ļoti viegli vadīt viņa biroju, jo Repše uzticas tiem cilvēkiem, ar kuriem kopā strādā. Spēj tajā brīdī, kad lēmums ir pieņemts, to iznest, argumentēt, nebaidīties no jautājumiem un diskusijām. Tajā brīdī politiķi ļoti viegli maina arī pareizus lēmumus tikai tāpēc, ka saņem kritiku. Turklāt, ja Repše saprata, ka pieņemtie lēmumi ir jākoriģē, spēja izdarīt arī to.

Repšes absolūtā spēja visu mūžu mācīties mani vienmēr ir iedvesmojusi. Saprotot to, ka cilvēkam nav robežu, neskatoties uz to, cik viņam ir gadu, mācīties kaut ko pilnīgi jaunu tikai tāpēc, lai attīstītu savu personību. Nevis teikt, ka man ir 40 vai 50 gadu un es vairs neko nedarīšu, jo viss ir nokavēts. Tas man vienmēr ir bijis liels paraugs, ka vecums nekad nav šķērslis, lai mācītos ko jaunu.

Jums ir dinamisks, atbildīgs darbs. Kā atpūšaties?

Atpūšos kopā ar ģimeni un draugiem. Cenšos brīvdienās nestrādāt, tas man vienmēr ir bijis svēts iekšējs likums, ka brīvdienas ir domātas man un atpūtai. Man patīk atpūsties kopā ar bērniem, arī fiziskās aktivitātes. Ar meitu reizi nedēļā kopā nodarbojamies ar jāšanu, ziemā slidojam. Nesēžam mājās, bet laiku izmantojam aktīvi.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Dzīvei ir jābūt interesantai, virzītai uz attīstību. Ja rodas sajūta, ka dzīve ir apstājusies uz vietas, ir jāatrod kaut kas jauns. Nekad nav par vēlu mācīties un apgūt kaut ko jaunu.

Kā teica Einšteins: "Darot visu pa vecam, nevaram gaidīt, ka būs citāds rezultāts."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'ierēdņi  'NVO  

  Ieteikt:  +3
-3

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (9)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 9
 

:(
Iesaka:  +4  -0

Diezgan diskutabli ir šī personības morāles un ētikas principi vismaz līdzšinēji publiski zināmajā darbībā: ātro kredītu lobēšana, sasaite ar VID ēkas projektu Fin.min paspārnē utt,utt.

19.01.2018 11:22:56

ha
Iesaka:  +2  -1

Esmu šokēts, ka LVportālā jau ir pat šādas tēmas un personas. Vai portālam ir mainījies redaktors? Šogad tāds stipri dīvains saturs. Gribētos atgādināt, kas rakstīts par LV Prtālu \"LV portāls īsteno Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 14. pantā noteikto pienākumu: veicina izpratni par normatīvajos aktos noteiktajām privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī nodrošina valsts informācijas sniegšanu\"

19.01.2018 14:44:52

ha ha
Iesaka:  +4  -0

Lai kā gribētos, nevar noliegt šīs dāmas spējas būt tur, kur viņa ir. Te rakstīts, ka intervija ar personību. Vai to kāds var ņemties apšaubīt? Nezinu neko daudz no žurnālistikas, bet lasītās intervijas šķiet parasti taisa ar kādu mērķi. Vai mums latviešiem vienmēr jādomā tik klišejiski, ka pat Latvijas Vēstnesis taisās lēti iesmērēt muļķajai tautai propogandu. Man jau liekas, ka šo portālu nelasa tie, kas nesaprot kas ir kas. Daudzi vīrieši varētu no šīs harpijas pamācīties domāt un caursistspēju.

19.01.2018 21:37:38

urrra!
Iesaka:  +2  -0

Līdzināsimies valsts norādītājām personībām: konjunkūristēm, shēmotājām, zaglēm!!!!!!

20.01.2018 00:02:38

Daina
Iesaka:  +2  -0

Cik, Helmanes kundze, saņēmāt par šo interviju? Vai tiešām esat profesionāle? Vai kaut ko zināt par žurnālistu ētiku?

19.01.2018 17:59:39

divlitrene
Iesaka:  +0  -0

vairāk būtu gribējies dzirdēt Fromanes kundzes redzējumu par valsts pārvaldes reformām, salīdzinājumu ar privāto sektoru. Vai viņa būtu gatava atgriezties valsts pārvaldē, ja tiktu nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums un vajadzīgās pārmaiņas palīdzēt veikt?

20.01.2018 12:00:45

topinamburs
Iesaka:  +2  -0

Tikai jautājums - kādā veidā var kļūt par Ministra biroja vadītāju 21 gadu vecumā? :)

20.01.2018 13:15:27

Šokētajam
Iesaka:  +0  -0

Likumā ir teikts \"Valsts aģentūra \"Latvijas Vēstnesis\" nevis lvportals.lv. Portālam ir sava redakcija un tas ir viens no Vēstneša produktiem.

20.01.2018 23:39:32

Citrons
Iesaka:  +1  -0

Vēstnesis nav valsts ağentùra, bet kapitālsabiedrība.

21.01.2018 10:50:21

 
1 Kopā: 9
 
Teātrī nedrīkst atļauties kļūdīties 
Viedokļi/Personība  26.01.2018
Pārmaiņu vadītāja 9
Viedokļi/Personība  19.01.2018
Darbs komunikācijas nozarē neļauj ieslīgt rutīnā 
Viedokļi/Personība  12.01.2018
Domāt arī par to, kas nepilda maku 2
Viedokļi/Personība  21.12.2017
Laima Slava: Grāmata ir mūžīga vērtība 
Viedokļi/Personība  08.12.2017
Ar vēlmi un gatavību mācīties 
Viedokļi/Personība  24.11.2017
“Papīra formas” notāri ir drīza pagātne. Top “digitālais notārs” 1
Viedokļi/Personība  03.11.2017
Zāļu reģistrētājs, kas uz darbu brauc ar riteni 
Viedokļi/Personība  16.06.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti