viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Pašvaldības deputātu komunikācija ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos  2

LV portālam: AIVARS DRAUDIŅŠ, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos; KRISTĪNE PAKĀRKLE, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece; IVARS SVILĀNS, Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes loceklis, “Maxima Latvija” komunikāciju vadītājs; NEILS KALNIŅŠ, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks; ANDIS DAMLICS, Ķekavas novada domes deputāts

Linda Balode,
LV portāls

28.12.2017

ĪSUMĀ

  • Aivars Draudiņš: "Deputātam ir pienākums izvērtēt savu komunikāciju ar sabiedrību privātajā sociālajā tīklā, norobežojot savu kā privātpersonas komunikāciju no komunikācijas, izsakot savu viedokli un atbildot uz jautājumiem kā amatpersonai."
  • Kristīne Pakārkle: "Mūsdienās sociālie tīkli ieņem nozīmīgu lomu komunikācijā ar sabiedrību."
  • Ivars Svilāns: "Pieņemu, ka dažu vēlēšanu ciklu laikā tā būs nevis eksotiska parādība, bet vēlētas demokrātijas norma – visu laiku būt tiešsaistē."
  • Neils Kalniņš: "Normatīvie akti deputātam neaizliedz komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos, gluži otrādi – tas būtu jādara."
  • Andis Damlics: "Pašvaldības deputātiem komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos noteikti vajadzētu. Tāpat iedzīvotāji var nākt uz pašvaldības rīkotajām pieņemšanām."
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Vai Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks Neils Kalniņš var darba laikā nepārtraukti sniegt komentārus sociālajā tīklā “Facebook”, bija viens no šī gada novembra beigās Ķekavas domes sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Normatīvie akti pašvaldības deputātam paredz pienākumu komunicēt ar attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, taču attiecīgās pašvaldības nolikums var aizliegt, piemēram, lietot mobilo telefonu domes sēžu laikā. LV portāls skaidro, vai deputāts savā darba laikā, tostarp arī domes sēdēs, ar sociālo tīklu palīdzību var komunicēt ar iedzīvotājiem.

Republikas pilsētas domes un novada domes darbību nosaka likums "Par pašvaldībām" un citi normatīvie akti, savukārt republikas pilsētas domes un novada domes deputāta tiesības un pienākumi ir noteikti Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā.

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums kā vienu no deputāta pienākumiem paredz ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu, kas nozīmē, ka deputāta pienākums ir arī komunikācija ar konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem. Sociālajiem tīkliem mūsdienās noteikti ir nozīmīga loma komunikācijas jomā, bet īsti nav skaidrs, vai pašvaldības deputātam ir tiesības savus privātos sociālo tīklu profilus izmantot darba laikā saziņā ar iedzīvotājiem.

Jānorāda, ka apmēram pirms mēneša N. Kalniņš savā privātajā "Facebook" profilā publicēja ierakstu: "Esmu šokā, šodien Ķekavas novada domes deputāti Anastasija Prokopenko, Andis Damlics, Andis Adats mēģina aizliegt komunicēt ar iedzīvotājiem FB." LV portāls sazinājās arī ar vienu no ierakstā minētajiem deputātiem, proti, ar Andi Damlicu, kurš savukārt vērsa uzmanību, ka "pašvaldības deputātiem komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos noteikti vajadzētu", norādot, ka jautājums, kas tika izskatīts domes sēdes darba kārtībā, bija par komentāru rakstīšanu sociālajā tīklā "Facebook" domes sēžu laikā, nevis visaptveroši par komunikāciju ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos.

LV portāls jautā: Vai pašvaldības deputāts var savā darba laikā komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos?

Foto: Agnese Gulbe, LETA
Aivars Draudiņš, VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos:

Latvijas Republikas Satversmē ir garantētas ikvienas personas tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un paredz cenzūras aizliegumu. Tiesību uz vārda brīvību ietvars attiecas uz ikvienu fizisko personu neatkarīgi no personai piemītošā īpašā statusa.

Īpašs statuss var piemist attiecīgajai personai, darbojoties valsts civildienestā, tiesībaizsardzības iestādēs vai, piemēram, pildot tiesneša amata pienākumus. Tomēr jānorāda, ka personas ieņemamais amats vai īpašais statuss, kas personai noteikts, pildot amata pienākumus, var ietekmēt vārda brīvības ierobežojumu piemērošanas apjomu. Proti, tas nozīmē, ka citi normatīvie akti vai ētikas normas var paredzēt ierobežojumus konkrētam personu lokam attiecībā uz vārda brīvību publiskajā telpā.

Deputātam, pildot savus amata pienākumus, ir jādarbojas saskaņā ar viņam normatīvajos aktos noteikto pilnvarojumu, kas paredz arī izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, kā arī ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Tātad – deputāts savas kompetences robežās sniedz pašvaldības iedzīvotājiem atbildes uz iesniegumiem un izskata sūdzības.

Papildus minētajam ministrija norāda, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 171 "Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā" nosaka kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, lai nodrošinātu tās pieejamību. Pašvaldības oficiālai tīmekļa vietnei ir jāatbilst minētajos MK noteikumos noteiktajām prasībām. Līdz ar to deputāta privātais konts sociālajā tīklā nav uzskatāms par republikas pilsētas domes un novada domes oficiālo mājaslapu.

Deputātam ir pienākums izvērtēt savu komunikāciju ar sabiedrību privātajā sociālajā tīklā, norobežojot savu kā privātpersonas komunikāciju no komunikācijas, izsakot savu viedokli un atbildot uz jautājumiem kā amatpersonai. Tāpat deputātam, komunicējot ar sabiedrību kā privātpersonai, būtu jāatturas no pašvaldības komunikācijas līdzekļu/tehniskā aprīkojuma izmantošanas. Ja tādas darbības ir fiksētas, papildus jānorāda, ka deputāta kā privātpersonas komunikācija sociālajos tīklos nav uzskatāma par deputāta darba pienākumu izpildi, jo attiecas uz deputāta kā privātpersonas brīvā laika aktivitātēm, kuras ir norobežojamas no tiešajiem amata pienākumiem laikā, tad deputāts pilda savus amata pienākumus.

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāts ir politiska persona, un Darba likuma normas uz deputātu nav attiecināmas. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka deputāta darba laiks nav normēts, līdz ar to deputāts var komunicēt ar pašvaldības iedzīvotājiem jebkurā laikā, tostarp veikt komunikāciju sociālajos tīklos tiktāl, cik tas neietekmē deputāta pienākumu izpildi un netraucē pildīt amata pienākumus.

Foto: Boriss Koļesņikovs
Kristīne Pakārkle, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece:

Būtiski ir uzsvērt, ka mūsdienās sociālie tīkli ieņem nozīmīgu lomu komunikācijā ar sabiedrību. Nereti tieši ar sociālo tīklu starpniecību ir iespējams visātrāk un ērtāk nodot nozīmīgu informāciju iedzīvotājiem. Tādējādi valsts pārvaldei būtu jākļūst modernākai, pieļaujot iespēju informēt sabiedrību dažādos veidos.

Ja deputāti izmanto sociālos tīklus, lai sazinātos ar iedzīvotājiem par aktuāliem dienaskārtības jautājumiem, tad šāda saziņa ir atbalstāma. Deputātiem ir pat pienākums atbildēt uz iedzīvotāju jautājumiem un sniegt skaidrojumu par domes sēdēs izskatītajiem jautājumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pants nosaka, ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas it īpaši attiecas uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses skar vai var skart īstenotā vai plānotā darbība.

Iedzīvotāju iesaiste un viņu viedokļu noskaidrošana aktuālu pašvaldības tēmu risināšanā ir ļoti nepieciešama un demokrātijas principiem atbilstoša. Protams, iepriekšminētais attiecas tikai uz deputātu saziņu ar iedzīvotājiem domes darba ietvaros. Ja deputāts sēdes laikā lasīs izklaides vai modes žurnālus, šāda viņa rīcība nebūs iedzīvotāju interesēs un nebūs atbalstāma.

Attiecībā uz atsevišķas domes sēdes sarīkošanu par šo tematiku jāmin sekojošais – ja temats nav pašsaprotams un rodas jautājumi, tad labāk vienu reizi tam veltīt domes sēdi un visas neskaidrības izrunāt.

Foto: Ieva Leiniša, LETA
Ivars Svilāns, Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem valdes loceklis, "Maxima Latvija" komunikāciju vadītājs:

Būtībā tas ir jautājums par vēlētas amatpersonas komunikāciju ar saviem vēlētājiem. Mūsdienās arvien vairāk klātienes tikšanās pārceļas uz virtuālo pasauli. Tādēļ pats fakts, ka deputāti sazinās un atbild uz vēlētāju jautājumiem, kā arī operatīvi skaidro savu nostāju, noteikti ir vērtējams pozitīvi.

Pieņemu, ka dažu vēlēšanu ciklu laikā tā būs nevis eksotiska parādība, bet vēlētas demokrātijas norma – visu laiku būt tiešsaistē. Piemērs ir privātā joma - uzņēmumi, no kuriem klients pieprasa 24/7 servisu un atbildi uz savu tvitera vai "Facebook" jautājumu jau tajā brīdī, kad to uzdod.

Turklāt arvien vairāk saplūdīs politiķu privātās izpausmes ar viņu politisko darbību, savukārt arvien mazāk būs iespējama situācija, ka no 9.00 līdz 17.00 esi viena personība, bet pēc tam – cita. Cilvēkiem patīk personības, kuru izpausmēs nav pretrunu, pat ja tās ir krāšņas, neparastas un skandalozas.

Vienlaikus, tāpat kā citās dzīves jomās, kas par daudz, tas par skādi, proti, vienalga, vai tas ir deputāts, ierēdnis vai privātajā biznesā strādājošais, ja viņš pārāk daudz laika pavada sociālajos tīklos, tas var traucēt kvalitatīvai darba pienākumu veikšanai. Trauslo robežu nosaka personīgā pieredze, apkārtējo attieksme un konkrētā situācija.

Foto: Evija Trifanova, LETA
Neils Kalniņš, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja otrais vietnieks:

Normatīvie akti deputātam neaizliedz komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos, gluži otrādi – tas būtu jādara. Manuprāt, sociālie tīkli ir labs veids, kā komunicēt ar aktīvo sabiedrības daļu. Jautājums par to, vai es varu darba laikā komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos, tika iekļauts Ķekavas domes sēdes darba kārtībā – attiecīgi par to notika apspriešana, kas ir par to, kas pret, vajag vai nevajag u. tml.

Protams, iekļaut šo jautājumu domes sēdes darba kārtībā bija vairāk kā provokācija no opozīcijas puses, kura savukārt nav apmierināta, ka mēs ar iedzīvotājiem komunicējam sociālajā tīklā "Facebook", proti, stāstām, kas un kā notiek un kā tiek pieņemti lēmumi domē. Iepriekš Ķekavas novada domes tradīcijas bija citādas, ja tā var izteikties. Tās nebija vērstas uz aktīvu komunikāciju ar sabiedrību, savukārt mēs to mainām, bet opozīcijai tas nepatīk, līdz ar to šādus jautājumus iekļauj domes darba kārtībā, proti, norādot, ka šāda sarakste un komunikācija sociālajā tīklā "Facebook" traucē darbam un neatliek laika nodarboties ar nosacīti svarīgākām lietām. Bet katram taču ir skaidrs, ka komentāru veidos šīs atbildes iedzīvotājiem deputāts sniedz tad, kad tam ir laiks. Tas noteikti netraucē citiem darbiem, tostarp domes sēdēm.

Manuprāt, galvenais uzsvars ir jāliek tieši uz to, ka ar sabiedrību ir jākomunicē, kas lielā mērā ir saistīts arī ar uzticības atgriešanu politiķiem. Uzticības deficīts ir milzīgs, un tas veidojas tieši tādēļ, ka šīs komunikācijas ar sabiedrību nav. Atvainojos, ka tā saku, bet deputāti un politiķi ar vēlētājiem pamatā komunicē tikai priekšvēlēšanu laikā. Pēc tam šī komunikācija pārtrūkst līdz nākamajam vēlēšanu procesam.

Manuprāt, tādas vienkāršas lietas kā komunikācija gan sociālajā tīklā "Facebook", gan blogu un videomateriālu veidošana ir tieši tās, kuras ir jāatbalsta. Ir taču skaidrs, ka sabiedrība nav gatava nākt uz domes rīkotajām iedzīvotāju pieņemšanām un tērēt savu laiku. Tā sabiedrības daļa, kurai ir racionāls un progresīvs viedoklis, piemēram, vecāki ar bērniem, savu laiku veltīs ģimenes lietām, savukārt, ja tu kā deputāts piedāvā saprātīgu veidu, kā komunicēt, tostarp elektroniski, tu dod viņiem šo iespēju, turklāt arī pats iegūsti nozīmīgu informāciju un viedokli, kas tālāk palīdz lēmumu pieņemšanas procesā.

Foto: Ieva Čīka, LETA
Andis Damlics, Ķekavas novada domes deputāts:

Pašvaldības deputātiem komunicēt ar iedzīvotājiem sociālajos tīklos noteikti vajadzētu. Tāpat iedzīvotāji var nākt uz pašvaldības rīkotajām pieņemšanām.

Jautājums, kas tika izskatīts domes sēdes darba kārtībā, bija par komentāru rakstīšanu sociālajā tīklā "Facebook" domes sēžu laikā. Mums pat pašvaldības nolikuma 94. punktā ir noteikts, ka domes deputātiem un citām domes sēdē klātesošām personām sēdes laikā ir aizliegts lietot mobilo tālruni. Kalniņa kungs domes sēdēs to tikvien dara, kā lieto mobilo telefonu, bet viņam kā domes priekšsēdētāja otrajam vietniekam vajadzētu iedziļināties sēžu darbībā.

Tāpat jānorāda, ka Kalniņa kunga gadījumā ne jau ar iedzīvotājiem viņš komunicē sociālajā tīklā "Facebook", bet ar saviem domubiedriem. Tā nav komunikācija ar iedzīvotājiem, bet personisko problēmu publicēšana, ko pēc tam attiecīgi "aprej". Tur jau neraksta iedzīvotājs, kuram, piemēram, ziemā nav iela notīrīta vai notikusi kāda cita problēma, par ko atbildīga un spējīga palīdzēt ir pašvaldība. Patiesībā, es uzskatu, šāda veida komunikācija, ja to dara darba laikā, nav pareiza.

Ja man būtu iespēja, tad es pašvaldību datoros liegtu piekļuvi sociālajiem tīkliem. Savukārt, ja ir vēlme komunicēt tajos, tad to var darīt, cik grib, pēc darba mājās, bet ne darba laikā. Turklāt pašvaldībai ir pašai savs konts sociālajā tīklā "Facebook", attiecīgi, ja tajā kāds no iedzīvotājiem sūdzas vai lūdz palīdzību, sabiedrisko attiecību daļas darbinieki nodod šo informāciju kompetentajam pašvaldības darbiniekam, kas spēj atrisināt šo problēmu.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'amatpersona  'dome  'mobilās ierīces  

  Ieteikt:  +3
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti