viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Georgs Andrejevs: Valsts turpina pretoties sabiedrības morālai atveseļošanai  8

LV portālam: GEORGS ANDREJEVS, akadēmiķis

Guntars Laganovskis
12.12.2017

ĪSUMĀ

  • Es pievienojos uzskatam, ka VDK dokumentu, kas attiecas uz tā sauktajiem ziņotājiem, nodošana atklātībai ir nokavēta.
  • Ziņotāju vārdu publicēšana būtu attaisnojama gadījumā, ja Latvijā būtu notikusi lustrācija.
  • Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas Latvijas Republikas pieciem prezidentiem, 12 Saeimām un neskaitāmām valdībām traucēja veicināt un panākt lustrācijas likuma pieņemšanu. Neziņa un neizpratne veicina dažādus pieņēmumus.
  • Diemžēl esmu skeptiķis jautājumā par dekomunizācijas iespējamību Latvijā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +13
-1



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +13 -1

„Neziņa un neizpratne veicina dažādus pieņēmumus,” par Valsts drošības komitejas dokumentu atslepenošanu un īpaša lustrācijas likuma nepieciešamību Latvijā saka Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis GEORGS ANDREJEVS, kurš savulaik, iemantodams sabiedrības cieņu, atkāpās no ārlietu ministra posteņa, atzīdams atskaišu rakstīšanu čekai par saviem zinātniskajiem ārvalstu komandējumiem.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, pastiprinātas uzmanības lokā nonākuši dažādi sabiedrības attīstības problēmjautājumi. Viens no tiem – bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas dokumentu satura izvērtēšana un publiskošana. To zinātniskās izpētes komisijai līdz 2018. gada 31. maijam jāsniedz ziņojums ar lēmumprojektu par dokumentu nodošanu atklātībai. Komisijas darbības mērķi ir VDK dokumentu zinātniska, tostarp vēsturiska un juridiska, izpēte un materiālā un morālā kaitējuma, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem, izvērtēšana.

Par VDK  dokumentu nodošanu atklātībai domas dalās – vieni uzskata, ka tas beidzot jāizdara, bet citi – ka tas jau nokavēts. Kāds ir jūsu viedoklis par to? Kas un kā ar šo informāciju būtu jādara, lai sabiedrība no tās gūtu maksimālu labumu?

Pamatā pievienojos uzskatam, ka VDK dokumentu, kas attiecas uz tā sauktajiem ziņotājiem, nodošana atklātībai ir nokavēta. Tas gan neattiecas uz citiem VDK dokumentiem. Ziņotāju vārdu publicēšana būtu attaisnojama gadījumā, ja Latvijā būtu notikusi lustrācija, tādā gadījumā tā attiektos uz personām, kuru vārdi atrodami VDK dokumentos, bet kuri ne pēc uzaicinājuma, ne labprātīgi nebūtu snieguši ziņas par sadarbību.

2015. gadā virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku, tostarp disidente Lidija Doroņina-Lasmane, nāca klajā ar aicinājumu pieņemt lustrācijas likumu, kas varētu arī izbeigt manipulācijas ar tā dēvētajiem čekas maisiem. Proti, šo Pandoras lādi varētu neitralizēt, likumiski nostiprinot citur Austrumeiropā jau īstenoto principu: vai nu cilvēks brīvprātīgi atzīstas sadarbībā ar VDK,  liecina par apstākļiem, kādos sadarbība notikusi, un tādējādi pasargā savu vārdu no publiskas izpaušanas un morāli attīrās, vai pretējā gadījumā sadarbība tiek dokumentāli pierādīta un publiskota. Vadošie politiķi un arī vairāki redzami vēsturnieki joprojām norāda, ka lustrācijas process Latvijā ir nokavēts.

Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas Latvijas Republikas prezidentiem, Saeimām un neskaitāmām valdībām traucēja veicināt un panākt šāda lustrācijas likuma pieņemšanu. Kādēļ valsts, kurā konsekventi pastāvēja viszemākais līdzekļu piešķīrums sabiedrības fiziskajai veselībai, vēl konsekventāk pretojās un turpina pretoties sabiedrības morālajai atveseļošanai? Neziņa un neizpratne veicina dažādus pieņēmumus. Piemēram, kādas no valsts augstākajām amatpersonām ir personiski ieinteresētas VDK dokumentu publiskošanas novilcināšanā, ietekmīgi cilvēki vēl nav panākuši sev vai savējiem vēlamo dokumentu revidēšanu, izņemšanu, pazaudēšanu utt.

Padomju totalitārisma uzturēšanā, līdzcilvēku izspiegošanā bez VDK un kompartijas vadības iesaistījās arī LPSR Ministru Padome, nozaru ministrijas, sevišķi Iekšlietu ministrija, tiesas, prokuratūra, tautas deputātu padomju izpildu komitejas. Arī dalība komjaunatnē zināmā mērā bija konformisms. Vai un kā, jūsuprāt, sabiedrībai būtu iespējams noslēgt rēķinus ar komunistisko pagātni, lai varētu turpināt attīstīties bez tās rēgiem? Savulaik postkomunisma valstīs runāja par plašāku procesu – dekomunizāciju, līdzīgu denacifikācijai pēckara Vācijā.

Diemžēl esmu skeptiķis jautājumā par dekomunizācijas iespējamību Latvijā. Tā dēvētās valsts nozagšanas mēģinājumu piemēri, izplatītā korupcija, Latvijai nelojālo iedzīvotāju skaits un bijušo komunistu ietekme liek man šaubīties par tāda procesa iespējamību tuvāko paaudžu laikā.

Kā kopš neatkarības atjaunošanas ir mainījusies cilvēku domāšana Latvijā? Cik lielā mērā tā ir evolucionējusi brīvas, pilsoniskas sabiedrības virzienā?

Nešaubos, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā cilvēku domāšana ir mainījusies. Tā ir evolucionējusi brīvas, pilsoniskas sabiedrības virzienā. Īpaši tas attiecas uz paaudzi, kurai nenācās dzīvot, mācīties un strādāt Latvijas okupācijas apstākļos. Vienlaikus tas saistās arī ar zināmām briesmām, ka brīvajā sabiedrībā tiek ignorētas vēstures mācības. 

Vēstures mācības vienmēr jāpatur sabiedrības atmiņā, lai nepieļautu vecās kļūdas. Tas lielā mērā attiecas arī uz Eiropas Savienību, kura patlaban, riskējot sašķelties, nomokās ar jaunas identitātes meklējumiem. Kāds, jūsuprāt, būtu labākais Eiropas Savienības nākotnes modelis un Latvijas vieta tajā?

Eiropas Savienības nākotnes modelis tika visai veiksmīgi iezīmēts Lisabonas vienošanās dokumentos. To vajadzēja pakāpeniski realizēt, taču vairāku dalībvalstu vadītāju kļūdainā rīcība, ko vairākos gadījumos sev raksturīgā veidā veicināja arī Krievija, noveda pie situācijas, kāda ir šodien. Par laimi, nākotnes Eiropas Savienība joprojām ir pašas Savienības, ieskaitot Latviju, "gudro galvu" ziņā. Atliek cerēt, ka dažu vietējo un kaimiņvalsts "skaldi un valdi" politika negūs virsroku.

Jau ilgāku laiku strādājat pie memuāru rakstīšanas. Kādi būs memuāru galvenie akcenti, un kad šis darbs varētu būt pabeigts?

Memuāri beidzot ir pabeigti, un esmu pateicīgs izdevniecībai "Zvaigzne ABC" par atbalstu un jau veikto darbu grāmatas tapšanā. Savos memuāros necentos sniegt pamācības nākamajām paaudzēm. Mana iecere bija pēc iespējas objektīvi atainot man atvēlēto laika sprīdi, sākot ar Latvijas brīvvalsts trīsdesmitajiem gadiem līdz manai aiziešanai pensijā. Esmu tikai 14 gadus jaunāks par Latviju, tādēļ personīgi piedzīvotais un pārdzīvotais var izrādīties noderīgs arī maniem maz- un mazmazbērniem nākotnē.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'demokrātija  'korupcija  'vēsture  

  Ieteikt:  +13
-1

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (8)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 8
 

Ivars Līdaka
Iesaka:  +0  -1

Kompagātne ir,A.Noviks,L.Laicens,V.Lācis M.Vulfsons, pat vēlāk godavīri Eduards Berklavs, Georgs Andrejevs. Latviešu tauta malta boļševiku dzirnavās. Nav vēl izravēts boļševisms, tagadējie maišelnieki, krievu okupācija. Teļi letiņu jaunkomunisti ir neoliberāļi, nezāles neiznīkst

12.12.2017 12:13:25

Edge
Iesaka:  +0  -1

\"Antikomunisms [dekomunizācija]-tas ir ceļš uz tautu iznīcību.\" V.Munters,1963.=============== Kopš 1991.g. \"ravēšana\" notiek pilnā sparā:\"Sākot ar neatkarības atjaunošanu 1991. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits katru gadu samazinās par 23 tūkstošiem cilvēku, radio „Baltkom” ēterā paudis Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs PēterisZvidriņš.\"==================== Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Auseklīšu veterāni par tempiem var nesatraukties:\"2100.gadā pasaulē būs tikai 300 000 latviešu.(..) pēc 100 gadiem mūsu mazbērni būs apmēram 10% no Latvijas iedzīvotāju skaita, tāds mazs pulciņš latviešu. Tie tad lūkos no krieviski, angliski vai ķīniski–arābiski runājošas Rīgas domes izlūgt mazu estrādīti Dziesmu svētku sarīkošanai.\" Vēstures doktors, ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs.(diena.lv)

12.12.2017 22:13:23

Edge
Iesaka:  +0  -1

\"Nešaubos, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā cilvēku domāšana ir mainījusies.\"========== Kurš gan vērojot notiekošo vai izvērtējot paša pieredzēto medicīnas nozarē Latvijā šaubās par jaunās, jevropeiskās domāšanas atšķirībās no padomju laikos piedzīvotās? \"Sovoku\" paveikto 1963.- 1989.g. ministra Kaņepa vadībā ātri vien pārveidoja pēc \"pareizajām\" - Vašingtonas konsensa programmas shēmām. Ar katru dienu dzīve kļūst labāka, dzīvošana jautrāka - īpaši ar E-veselības ieviešanu. Ejam drošā solī pretim liberastu paradīzei Rietumos!

12.12.2017 22:23:04

Edge
Iesaka:  +0  -1

\"Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas Latvijas Republikas pieciem prezidentiem, 12 Saeimām un neskaitāmām valdībām traucēja veicināt un panākt lustrācijas likuma pieņemšanu.\"=================================================================================== Traucē tas pats, par ko jau Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde, 1990. gada 4. maijā (vakara sēdē), stāstīja A.Rubiks:\"..Manuprāt, nav pamatoti dažu deputātu apgalvojumi, ka esot notikusi visas tautas apspriešana. Varbūt zālē ir tāds, kas var pateikt, kur ir apspriešanas protokoli, cik cilvēku piedalījušies šajā apspriešanā, kādi ir bijuši viedokļi, kā šie viedokļi sadalījās. Bez tautas balss uzklausīšanas mēs neesam tiesīgi pieņemt tik svarīgu lēmumu.\"

12.12.2017 22:31:14

Mantrausis
Iesaka:  +3  -0

Manuprāt, profesors Andrejevs precīzi un lietišķi atbild: Valsts turpina pretoties sabiedrības... Gribam vai negribam, 90. gadu notikumi, ko par Atmodu saucam, ir garām, un sistēma turpina strādāt. Brīvības sajūta ir tverta un pazaudēta. Līdz ar to, var teikt vai nē par \"demokrātiju un tiesiskumu\", bet arī tas ir bizness, pie tam plakātisks un ne visai pieprasīts. Dodoties strādat valsts sistēmā, cilvēks garīgi emigrē un, fiziski atrodoties tepat, faktiski dzīvo citā pasaulē, citās vertībās, kuras nosaka citi - likumi, normatīvi, procedūras un sprosts. Sprosts ar lielisku noformējumu: Mēs dzīvojam brīvi...

13.12.2017 08:23:13

Edge
Iesaka:  +0  -1

Konkrētu valsti jau Andreja kungs vārda nenosauc, bet, spriežot pēc intervijas (24.04.2012.), ir kvēls Eiropas Savienoto Valstu projekta atbalstītājs, nevis 18.novembra republikas:\"Piederu tiem, kas uzskata — Latvija mūsdienu pasaulē nespētu eksistēt kā atsevišķa vienība.\" Ar lāča ausīm Eiropas cepurē (providus.lv)

13.12.2017 10:13:01

taisniba
Iesaka:  +4  -0

Tas tomēr ir kliedzošs fakts: Andrejevs, kurš faktiski neko peļamu nav nodarījis, demisinē, bet īstenie čekas figuranti mierīgi turpina rosīties augstos amatos valsts pārvaldē. Dekomunizācija nav notikusi.

13.12.2017 14:49:04

Edge
Iesaka:  +0  -0

\"Kliedzoša\" bija tā izcīnītā \"brīvība\", kuru nobaudīja Andrejeva kungs, un, kas bija būtiskākais faktors demisijai. Noder palasīt zviedru diplomāta Larsa Pētera Fredēna, kurš arī ņēma līdzdalību šajos procesos, grāmatā „Atgriešanās” (Apgāds „Atēna” 2011.) aprakstīto:\"Valsts sekretārs Kristofers [1994.] 15. janvārī, pēc galotņu tikšanās noslēguma {Maskavā], tieši no Air Force One lidmašīnas zvanījis savam kolēģim [Latvijas Ārlietu ministram Georgam] Andrejevam. Kristofers pavēstījis, ka Jeļcins piekritis formulai 4 18 [4 gadi Skrundas lokatora darbība 18 mēneši likvidācija], taču ar nosacījumu, ka ASV apsolās Krievijai palīdzēt jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesībām un tautību tiesībām Latvijā.” un vēl: „Galotņu sanāksmē Maskavā 1994. gada 13.-15. janvārī ASV prezidents bija vedis sarunas Latvijas vārdā. Pirms tam Rīgai viņš neko nebija vaicājis, taču, lai būtu, kā būdams, tādas sarunas bija vedis\".

14.12.2017 20:16:55

 
1 Kopā: 8
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti